Tautība un valoda Rīgā


Pēc iepriekšējā ieraksta saņēmu atsauksmes, ka tautība nav labākais cilvēku apziņas un rīcības rādītājs, precīzāks rādītājs ir valoda un valodu ziņā stāvoklis ir bīstamāks nekā tautību. Pilnībā piekrītu, un to pavisam skaidri sapratu, kad pētīju tautību un valodu Latvijas mērogā (skatīt šī gada janvāŗa—aprīļa ierakstus). Valodas dati parādīja to pašu, ko vēlēšanu dati — no lielākām tautām leiši un čigāni iet kopā ar latviešiem, bet baltkrievi, ukraiņi, poļi un žīdi ir pārkrievoti.

Nu var papētīt sīkāk Rīgu. Pilsētas mērogā 2011.g. tautskaites skaitļi  ir tādi: pēc tautības latviešu 46,3%, krievu 40,2%; pēc valodas latviešu 43,4%, krievu 55,8%. Skatoties rajonu griezumā, izjūta ielās vairāk atbilst valodu nekā tautību kartei. Ievērības cienīgi, ka tie -2,9% latviešu valodas un tautības starpības nebūt nav vienmērīgi, bet visai mainīgi pa rajoniem:

Latviešu valodas un tautības starpība

Ievērības cienīgas vismaz divas lietas. Pirmkārt, pilsēta vienota, attālumi mazi, cilvēki kustīgi — tomēr atšķirības lielas: no +4,9% Vecrīgā un +2,7% Beberbeķos un Atgāzenē līdz -8,2% Rumbulā un -6,6% Jaunmīlgrāvī. Otrkārt un svarīgāk, atšķirības nav nejaušas, bet gan līdzinās tautību sastāvam: vislatviskākos rajonos pārtautošana notiek mēreni latviešu virzienā, jauktos mēreni krievu virzienā, pārkrievotos — izteikti krievu virzienā.

Jāapzinās gan, ka tādi +2,7% Beberbeķos un Atgāzenē ir dažādā svarā. Beberbeķos +2,7% ir no 25,6% sveštautiešu, bet Atgāzenē — no 36,7%. Skaidrs, ka pirmo sasniegt grūtāk. Tāpēc korektāk par vienkāršu valodas un tautības starpību ir rēķināt, kāda daļa latviešu pārkrievoti (ja starpība negātīva) vai kāda daļa sveštautiešu latviskojušies (ja starpība pozitīva). Še minētā piemērā Beberbeķos 2,7/25,6=10,7% latviskojušos sveštautiešu un Atgāzenē 2,7/36,7=7,5%. Saliekot pārrēķinātos datus kartē, aina ir tāda:

Pārtautošanas % Rīgā 2011

Te saistība starp vides latviskumu un pārtautošanas intensitāti parādās vēl skaidrāk. Tiesa, īpaši jāpiemin Vecrīga. Savādi, ka rajons, kur latvieši ir 62,1%, it kā ir 1.vietā latviskošanās ziņā (latviešu valodas un tautības starpība +4,9%; latviskojušies 12,8% sveštautiešu). Suns laikam aprakts faktā, ka Vecrīga vēl vairāk 1.vietā ir pēc nezināmas mājas valodas iedzīvotāju īpatsvara: 1/3 (nākamiem rajoniem tik 1/5). Tie ir cilvēki, ko tautas skaitītāji tā arī nesastapa (biežāk sveštautieši), un, iespējams, arī ārzemnieki. Valodu izplatības rēķinos nezināmā valodā runājošie atmesti, iznākumā Vecrīgā šķiet mākslīgi paaugstināts latviešu valodas īpatsvars. Saistību starp vides latviskumu un pārtautošanas virzienu un intensitāti var attēlot arī grafikā (līmeniskā ass — latviešu tautības īpatsvars, pozitīvas stateniskā ass vērtības — latviskojušies sveštautieši, negātīvas stateniskā ass vērtības — pārkrievoti latvieši, sarkanais punkts — Vecrīga):

Latviešu īpatsvars un pārtautošanas intensitāte

Rajoni veido glītu virteni, apliecinot sakarības pastāvēšanu. Ievērības cienīgi, ka neto pārtautošanas 0 vērtība tiek šķērsota ~63% latviešu īpatsvara rajonā, kas precīzi atbilst stāvoklim Latvijā kopumā. Nobeigumā vēl datu avots un rēķinu tabula:

Latviešu tautība Latviešu valoda Valodas un tautības starpība Pārtautošanas intensitāte
RĪGA 46,3% 43,4% -2,9% -6,2%
Buļļi 81,8% 82,6% 0,8% 4,6%
Bieriņi 81,2% 82,7% 1,5% 7,7%
Berģi 78,7% 77,9% -0,8% -1,0%
Mūkupurvs 77,8% 79,7% 1,8% 8,3%
Kundziņsala 77,4% 79,7% 2,2% 9,9%
Vecāķi 76,6% 79,1% 2,51% 10,7%
Beberbeķi 74,4% 77,2% 2,7% 10,7%
Mangaļsala 72,9% 71,9% -1,1% -1,4%
Katlakalns 72,3% 66,4% -5,9% -8,2%
Kleisti 71,4% 69,5% -1,95% -2,7%
Salas 70,2% 70,4% 0,1% 0,4%
Ķīpsala 69,2% 71,1% 1,99% 6,4%
Bukulti 68,8% 68,8% -0,03% -0,05%
Grīziņkalns 67,2% 68,6% 1,4% 4,3%
Avoti 66,1% 67,3% 1,2% 3,5%
Centrs 65,8% 68,2% 2,4% 6,9%
Brasa 65,6% 65,1% -0,5% -0,8%
Pleskodāle 64,2% 64,2% -0,05% -0,1%
Torņakalns 63,5% 63,5% -0,1% -0,1%
Atgāzene 63,3% 66,0% 2,7% 7,5%
Suži 63,3% 62,0% -1,2% -1,9%
Mežaparks 63,2% 62,6% -0,6% -0,9%
Trīsciems 63,1% 60,5% -2,6% -4,2%
Vecrīga 62,1% 66,9% 4,9% 12,8%
Teika 61,9% 61,4% -0,6% -0,9%
Čiekurkalns 59,9% 58,0% -1,9% -3,3%
Jaunciems 58,7% 58,3% -0,5% -0,8%
Āgenskalns 58,2% 57,2% -1,0% -1,7%
Bišumuiža 58,2% 57,5% -0,7% -1,1%
Vecdaugava 57,3% 53,6% -3,7% -6,5%
Dārziņi 55,9% 54,4% -1,5% -2,6%
Dreiliņi 53,8% 49,3% -4,5% -8,4%
Skanste 52,4% 47,6% -4,8% -9,1%
Mežciems 49,8% 47,6% -2,2% -4,3%
Zasulauks 49,7% 47,3% -2,3% -4,7%
Jugla 49,3% 47,0% -2,3% -4,6%
Pēteŗsala 46,9% 44,6% -2,2% -4,8%
Šampēteris 46,6% 44,5% -2,1% -4,5%
Dzirciems 46,5% 44,5% -1,9% -4,1%
Ziepniekkalns 45,5% 42,4% -3,1% -6,8%
Šķirotava 45,4% 41,7% -3,7% -8,2%
Purvciems 41,3% 37,8% -3,5% -8,4%
Iļģuciems 40,0% 36,7% -3,4% -8,4%
Imanta 39,5% 35,6% -3,9% -9,9%
Dārzciems 39,4% 35,4% -3,99% -10,1%
Sarkandaugava 38,3% 33,6% -4,8% -12,4%
Jaunmīlgrāvis 38,2% 31,5% -6,6% -17,4%
Latgale 37,7% 33,7% -3,95% -10,5%
Voleri 37,5% 31,4% -6,2% -16,4%
Spilve 37,3% 33,3% -4,02% -10,8%
Ķengarags 36,3% 31,7% -4,6% -12,7%
Brekši 34,2% 28,1% -6,1% -17,7%
Rumbula 33,7% 25,5% -8,2% -24,4%
Vecmīlgrāvis 33,2% 28,2% -5,01% -15,1%
Zolitūde 32,5% 28,1% -4,4% -13,4%
Pļavnieki 31,0% 25,9% -5,2% -16,7%
Bolderāja 30,0% 23,5% -6,5% -21,6%
Daugavgrīva 22,6% 16,3% -6,3% -27,9%
Advertisements

3 Atbildes to “Tautība un valoda Rīgā”

  1. Haris (@akmens) Says:

    Diez vai vienā pilsētā mūsdienu apstākļos (komunikācijas, informatīvā vide, mobilitāte) varētu būt dažādas pārtautošanās pakāpes. Varbūt precīzāk būtu runāt par lingivistisko uzvedību.
    Maigie un (kā man šķiet) sievišķīgi pakļāvīgie latvieši latviski uzdrošinās runāt tad, ja dzīvo vidē, kur savējo pārsvars – un tādā gadījumā varbūt pat spēj piespiest latviski parunāt kādu cittautieti. Savukārt tur, kur svešo pārsvars, vairums latviešu pakļaujas un piemērojas.

    Varbūt tad dati par latviešu skaitu un īpatsvaru jāuzlūko kā nenomizots sīpols – lai tiktu klāt “īstiem latviešiem”, vispirms būtu jānoloba viena mizas kārta (jāatskaita) “pases latvieši”, un pēc tam arī nākamā kārta – “robežlatvieši”, kuri patiešām ir latvieši, tomēr pēc savas faktiskās lingvistiskās uzvedības (mājās, darbā, pat publiskajā telpā) būtu pieskaitāmi krieviem, “baltkrieviem”, “ukraiņiem”, utt.

    • Ritvars Says:

      2011.g. tautskaites jautājums bija: “7.2.1. Kādu valodu Jūs pārsvarā lietojat mājās?”

  2. 2013.gada mēnešu pirmie teikumi | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] decembris — Pēc iepriekšējā ieraksta saņēmu atsauksmes, ka tautība nav labākais cilvēku apziņas un rī…. […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: