2013.gada mēnešu pirmie teikumi


Sens emuāristu gadu maiņas nabā blenšanas rituāls ir ielikt katra pagājušā gada mēneša pirmā ieraksta pirmo teikumu. Palīdz atcerēties, kas bijis, un īsumā sniedz diezgan labu priekšstatu par rakstītāju. Un tātad:

  1. janvāris — Pēdējā gada nedēļā “Latvijas Avīze” vienā no divām iznākšanas dienām paguva ielikt tādu Ērika Oša karikātūru;
  2. februāris — Kā solīju, rakstu par latviešiem un latviešu valodu;
  3. marts — Kristofers Hičenss, “Dievs nav dižs”;
  4. aprīlis — Pērn par Ls3 tiku pie Andŗa Grūtupa ”Maniaka” un nu brīvdienās izlasīju;
  5. maijs — Ir tāda lieta kā vēlēšanu biržas;
  6. jūnijs — Esmu uztaisījis Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju karti pa vēlēšanu iecirkņiem;
  7. jūlijs — Nolēmu dalīties savā nesen gūtā pieredzē — varbūt noder, atpūtu plānojot;
  8. augusts — Ir pietiekami daudz teorētiska pamatojuma un dzīves piemēru, ka arī attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli spēkā tā pati nodrāztā patiesība — labs nodoklis ir zems nodoklis;
  9. septembris — Vasarā, paldies Arvīdam Dravniekam, tiku pagodināts ar uzaicinājumu izteikties Latvijas jūristu Bīriņu saietā par Saeimas vēlēšanu kārtību un iespējamiem tās uzlabojumiem;
  10. oktobris — Priekš gadsimta ceturkšņa, 1988.gadā tika dibinātas divas visai nozīmīgas atmodas laika organizācijas;
  11. novembris — Tā kā biju iepriekš lasījis poļu rakstnieka Henrika Senkeviča “Kurp eji?” un “Krustnešus” un vīrs atzīts par gana dižu, lai saņemtu Nobela prēmiju, priekš kāda laika ieguvu viņa “Bez dogmata”;
  12. decembris — Pēc iepriekšējā ieraksta saņēmu atsauksmes, ka tautība nav labākais cilvēku apziņas un rīcības rādītājs, precīzāks rādītājs ir valoda un valodu ziņā stāvoklis ir bīstamāks nekā tautību.

Tiesa, tiesa, ne meliņi.

Kā latvieši sagaidīja liktenīgo 1934.g.


Tāpat kā 1914.g. sākumā arī divdesmit gadu vēlāk nekas neliecināja, ka laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs. Armijas izdotais “Latvijas Kareivis” piemin izcilākos 1933.g. notikumus:

  • izcilākais — Latvijas valsts svinēja 15 gadu pastāvēšanas svētkus. “Igaunijas valsts vecākā K.Petsa, igauņu kaŗa un ārlietu ministŗu ierašanās šinīs svinībās liecināja, ka valstisko neatkarību ieguvušās Baltijas jūŗas piekrastes tautas grib būt vienprātīgas un neatkārtot agrākās kļūdas, kas notika pirms daudziem gadu simtiem.”
  • Saeima uz nākamiem trīs gadiem par Valsts Prezidentu ievēlēja Albertu Kviesi;
  • trīs dienas priekš Jāņiem Rīgu tricināja dziesmoti pulki, kas bija ieradušies galvas pilsētā no visiem valsts novadiem svinēt dziesmu svētkus;
  • atklāta dzelzceļa satiksme no Mīlgrāvja līdz Carnikavai;
  • atkāpās Marģera Skujenieka valdība (te pēdējā rindkopā sīkāk, kāpēc), un jaunu sastādīja jaunsaimnieku un sīkgruntnieku frakcijas līderis Ādolfs Bļodnieks;
  • drošsirdīgais lidonis Herberts Cukurs sasniedzis Gambiju.

Gadumija “Latvijas Kareivi” darījusi apcerīgu, un tas apcer dēmokratijas krizi:

Bet tikai verga daba var arī jūsmot par kādu «absolūti kompetentu» un nevienam neatbildīgu «vadoni» un sapņot par laimi, dzīvot pēc viņa pavēlēm. Varbūt tas ir kādas citas tautas psīchē, bet latviešu dabā tas nav. Un ja kāda latvieša dabā tas, audzināšanas vai citu defektu dēļ būtu manāms, tad viņam pašam par to vismazāk būtu jāpriecājas.

Un nākamā lappusē ievietota cildinoša Eduarda Virzas recenzija par Kārļa Ulmaņa “Sabiedriskiem rakstiem”.

“Sociāldēmokratam” tāpat kā gadu desmitiem “Pravdai” un “Cīņai” “kapitālistiskā pasaule krizes, fašisma un kaŗa draudu ēnā”. Tāpat kā “Pravdai” un “Cīņai” “valstis arvien vairāk sāka saprast Padomju Krievijas lielo nozīmi miera sargāšanā”. Gluži kā tāda “Pravda” vai “Cīņa” iespiež kāda Staļina galma rakstnieka romānu par Cusimas kauju.

Tālaika lielākais un ar centra grupām saistītais laikraksts “Jaunākās Ziņas” pirmā lapā ievieto premjera Ādolfa Bļodnieka pārdomas un vēlējumus gadu maiņā. Bļodnieks ceļ asti sev un savai valdībai, stāstot, cik miljoni kam piešķirti, iezīmē 1934.g. nodomus un nemaz ij nejauš, ka jau pēc pāris mēnešiem Ulmanis viņu gāzīs, sev ceļa līdzinādams. “JZ” līmeni rāda, ka pēc Bļodnieka raksta seko visu ministru pārdomas un vēlējumi. Tomēr, lai cik varenas būtu “Jaunākās Ziņas”, nākotni paredzēt tās tomēr nespēj, ko apliecina karikātūra:

1933-34

Un vēl — tā brīža notikumi dažādu avīžu slejās:

  • Teikā kurpnieks Vidzemes šosejā 131 (tagad — Brīvības gatve 320) tiesājas par Ls7, ko kāds kurinātājs un viņa 17 g.v. meita nav samaksājuši par bērnu zābaku un balles kurpju labošanu;
  • Valsts Prezidents Alberts Kviesis gadu maiņā radiofonā turēja plašu runu — saimnieciskā dzīve sākot uzlaboties, jaunā gadā svarīgākais būšot Satversmes reforma;
  • tuvojas galam Ventspils—Dundagas dzelzceļa izbūve, bet Dundagas pagasta padome “divās sēdēs lēma par ziedošanu brīvības pieminekļa būvei, kam kreisais spārns negribēja piekrist. Beidzot ar balsu vairākumu nolēma ziedot Ls100” (“Dienas Lapa”);
  • Ķīnā nemitas kaŗošana — japāņi, komūnisti, dažādas ķīniešu valdības;
  • SPRS centrālā izpildkomitejā ārlietu komisārs Ļitvinovs uzstājies ar plašu ārpolītisku ziņojumu. “Somija, Igaunija, Latvija un Lietava tāpat vienmēr vairāk pārliecinoties par SPRS absolūto miermīlību un par to, ka Padomju savienība ieinteresēta viņu pilnīgas saimnieciskās un polītiskās neatkarības uzturēšanā” (“Latvijas Kareivis”);
  • Beļģijā valdības krizi izraisījis tās lēmums “uzņemt atpakaļ valsts dienestā lielāku skaitu bijušo ierēdņu, kas vācu okupācijas laikā darbojušies kā flāmu separātisti un tādēļ, kaŗam beidzoties, atlaisti” (“Latvis”);
  • gada nogalē atentātā nošauts Rumānijas premjers. Slepkava pieder pie “dzelzs gvardes”, ko valdība iepriekš aizliegusi;
  • Apvienoto Amerikas Valšķu finanšu kārtotājs Morgentaus izdevis dekrētu, ka visi zelta krājumi, kādi valstī ir, jānodod valsts kasei.

Kā latvieši sagaidīja liktenīgo 1914.g.


Gadumijā mēdz izvērtēt bijušo un apcerēt nākamību. Arī priekš simt gadiem mēdza. Un nu var palasīt, ko pirms apaļa gadsimta rakstīja, sagaidot 1914.gadu. Papildus noskaņu rada apziņa, ka pēc astoņiem mēnešiem sākās pasaules kaŗš.

Paldies periodika.lv, ka var vieglāk par vieglu dabūt rokā lērumu 1913./1914.g. mijas rakstu. Tolaik Latvijā dzīvoja pēc vecā stila un Jaungadu svinēja 13 dienu vēlāk, bet gadumijas apcerēm tas nav svarīgi. Konservātīvās “Latviešu Avīzes” pievēršas sabiedriski polītiskām strāvām, un rakstītais izklausās apbrīnojami mūsdienīgi:

Latviešu Avīzes

Latviešu Avīzes 1Latviešu Avīzes 2

Tobrīd lielākais latviešu laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” ievieto starptautiskā stāvokļa apskatu, pēdējā rindkopā norādot vājāko Eiropas vietu:

Dzimtenes Vēstnesis

Dzimtenes Vēstnesis 1

Varētu šķist pārsteidzoši, ka it kā vietējā “Liepājas Atbalss” nemaz neatpaliek, taču tolaik Liepāja bija pilsēta ar pirmo elektrisko tramvaju Latvijā un tiešu satiksmi ar Ņujorku. Atšķirīgais un kopīgais starptautiskā stāvokļa apskatā, salīdzinot ar “DzV”, ļauj gūt labāku priekšstatu par tālaika pasaules polītiku:

Liepājas Atbalss

Liepājas Atbalss 1Liepājas Atbalss 2

Un ko tolaik rakstīja par notikumiem Latvijā, Krievijas imperijā un pasaulē?

Teikā 27.decembŗa vakarā divi vīrieši uzbrukuši Pēterburgas šosejā uz mājām ejošam 16 g.v. Nikolajam Rempēterim no Struktora ielas Nr.7 un gribējuši aplaupīt, bet viņš no tiem izrāvies. Bēgot uzbrucēji sākuši šaut un viņam ķerta kreisās kājas pēda. Ļaundaŗi gan dzinušies pakaļ, bet viņus iztraucējuši ceļinieki. Rempēteri aizveda pilsētas slimnīcā.

Pirmie 1913.g. nogales Rīgas tautskaites iznākumi rāda, ka pilsētā ~515tk iedzīvotāju — tikpat, cik Romā, Sidnejā, Madridē. Tādējādi Rīga piepulcējusies lielpilsētām; Afrikā par Rīgu lielāka viena pilsēta, Dienvidus Amerikā — divas.

Zaļeniekos vecā labā lielmāte, grāfiene Medem, 27.decembrī miruse.

Latvijā un apkārtējās zemēs bijuši stipri sniegputeņi, traucēta vilcienu kustība, ceļa satiksme daudzviet pārtraukta.

Starp Liepāju un Karalaučiem 31.decembrī atklāta starptautiska tāļruņa satiksme.

Pēterpilī notiek tautas izglītības kongress, kur latvieši kopā ar igauņiem un ukraiņiem samērā sekmīgi cīnās pret pārkrievotājiem mācību valodas un satura ziņā. Mācību valoda ir arī nemitīgs strīdu objekts starp latviešu pagastiem un krievu administrāciju.

Krievija piedāvājusi dāvanas Austrijas (Galīcijas un Bukovinas) ukraiņiem, kas neražas dēļ cieš trūkumu. Ukraiņi krievu dāvanas noraidījuši, tādēļ ka Krievijā dzīvojošie ukraiņi tiek visādi apspiesti.

Albānija savu valsts dzīvi uzsākuse ar iekšējiem nemieriem un sadursmēm starp pagaidu valdības žandarmēriju un citu vadoņu kaŗapulkiem.

Miera laiki turpinās.

Aivara Ruņģa “Uz tām prūšu robežām”


Aivars Ruņģis. Uz tām prūšu robežāmAivars Ruņģis. Teņa Graša zīmējumsPaldies Džeinai Tamuļevičai par Aivara Ruņģa stāsta “Uz tām prūšu robežām” nākšanu manās rokās. Ruņģis ir trimdas rakstnieks un publicists, un “Uz tām prūšu robežām”, pamatojoties uz paša un cīņasbiedru pieredzi, stāsta par latviešu 15.divīzijas kaujas gaitām Rietumprūsijā un Pamarē (Pomerānijā) 1945.gadā. Stāsta varoņi ir kaprāļa Kociņa telefonistu būvgrupa, taču aptuveni tikpat, cik stāsts, ar to mijoties, grāmatā aizņem autora komentāri, atmiņas un apceres par lietu. Noteikti jāmin, ka grāmatas mākslinieks ir prof. Tenis Grasis vecākais, kuŗš darinājis ne tikai Aivara Ruņģa leģiona laika portretu (skatīt labā pusē), bet arī padsmit stāsta illustrāciju.

Kārtīgs kauju apraksts nav kārtīgs, ja nav pieminēts, kur tās notikušas, un Ruņģis, gods kam gods, neskopojas pieminēt pilsētas, ciemus un upes, ko leģionāri pārstaigāja. Tāpēc kārtīgai stāsta saprašanai blakus jātur kārtīga Rietumprūsijas un Pamares karte. Turklāt vācu, jo Ruņģis pamatoti lieto tā laika nosaukumus.

Vēsture ir tāda: 1944.g. vasarā atkāpšanās kaujās Latvijas pierobežā 15.divīzija cieš lielus zaudējumus, un to vajag papildināt un apbruņot no jauna. Palikušo divīziju un papildinājumus ar kuģiem pārved uz Dancigu, kur tālāk iekšzemē divīziju briedina, lai pavasarī tā būtu gatava turpmākām kaujām Kurzemē blakus 19.divīzijai.

Janvāŗa vidū sarkanā armija sāk ziemas lieluzbrukumu Varšavas—Berlīnes virzienā, un 15.divīziju pusgatavu sviež aizsegt pārrāvuma ziemeļu malu. Vācu štābu iecerēs ir ar divīziju nosegt Brombergas—Nakeles līniju starp Vislu un Neces upi gar Brombergas kanāli. Neizdodas, krievs ir stiprāks. Sākas atkāpšanās, kur sākumā vēl tiek veidotas aizsardzības līnijas, bet vēlāk jau ir nepārtraukta atiešana un laušanās arvien no jauniem aplenkumiem. Kāds ir leģionāru mērķis, ja skaidri redzams, ka Hitlers kaŗu zaudējis, armijas apgāde sabrūk, kaŗa materiāli izsīkst un jaunākais vācu brīnumierocis ir baltu karogu izkāršana ciemos? Iespējami lielā skaitā saglabāt sevi turpmākai dzīvei Latvijas labad. Optimālā taktika — nedz padoties, nedz akli pildīt vācu pavēles par pozīciju turēšanu līdz beidzamam, bet turēties kopā un cīnīties. Beigās cīņas pārvēršas gājienā uz adatas aci: vai izdosies gar Baltijas jūŗas krastu, kur vēl palikusi pāris kilometru plata sprauga, kopā ar bēgļiem tikt rietumos Oderas upei? Vai tomēr sarkanā armija būs ātrāka un stiprāka un noslēgs beidzamo aplenkumu ciet?

Kad būšu atkal Brāļu kapos, jāatceras atrast pulkvedi Vili Janumu un nolikt sveci — par varonību, skaidru stāvokļa izpratni un savu vīru glābšanu.

Piecas skaistas Rīgas mājas — uzminiet, kur tās ir


Apceļojot dzimto pilsētu, atļāvos ar sliktu aparātu nofotografēt piecas labas mājas. Tagad, mīlīši, uzminiet, kur tās ir. Atbildes var ierakstīt komentāros. Uzklikšķinot uz attēliem, var tos palielināt.

1.

26122013(001)

2.

26122013(002)

3.

26122013(003)

4.

26122013(004)

5.

26122013(005)

Pareizās atbildes (top redzamas, iezīmējot it kā tukšos laukus):

  1. Stabu iela 18C. Priekšā Stabu ielas 18B būvbedre.
  2. Emiļa Melngaiļa (vēsturiski — Ķieģeļu) iela 6. Prof. Paula Mucenieka māja. Savrupmāja Rīgas centrā!
  3. Ķergalvja nama komplekss. Ja jāizvēlas viena adrese — K.Valdemāra iela 33.
  4. Strēlnieku iela 11.
  5. Elizabetes iela 14. Gadskaitlis stūŗa augšā.
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 4 Comments »

Darīt laba vēlētājiem — Berģu vēlēšanu iecirkņa piemērs


Ziemsvētki un gadumija ir labu darbu un labu apņemšanos laiks. Tāpēc atļaujos uzrakstīt par kādu maziņu labu darbu, kas šogad izdarīts vēlētājiem.

Sensenos laikos tuvo Berģu (to, kas centra pusē no Brīvdabas mūzeja), Bukultu, Ozolkalnu un Sužu vēlētāji varēja balsot Berģu autoskolā, kas Berģos pie Brīvības gatves. Kaut kad telpu nepiemērotības dēļ iecirkni pārcēla uz Juglu — 63.vidusskolu. Iznākumā berģiniekiem līdz iecirknim bija jāmēro, mazākais, 2km, kas ir stingri vairāk par piemājas pastaigas attālumu. Tas, protams, ietekmēja vēlētāju aktīvitāti.

Gatavojoties šīgada pašvaldību vēlēšanām, ar Rīgas un Gaŗkalnes novada domes, abu pašvaldību vēlēšanu komisiju un Centrālās vēlēšanu komisijas darbu tuvo Berģu iecirknis tika izvietots Gaŗkalnes novadam piederošā, kā tautā dēvē, Berģu kultūras namā, kur tas dalīja telpas ar Gaŗkalnes novada iecirkni. Kas notika, labi redzams tabulā, kur tuvie Berģi salīdzināti ar tālajiem (aiz Brīvdabas mūzeja), kam balsošanas vieta allaž bijusi iecirkņa territorijā — Berģu pansionātā:

Iecirknis 2009 2013
Balsstiesīgi Balsoja Aktīvitāte Balsstiesīgi Balsoja Aktīvitāte
Tuvie Berģi 1518 834 54.9% 1558 880 56.5%
Tālie Berģi 1311 835 63.7% 1356 778 57.4%

Iecirkņa pieejamības uzlabošanās dēļ  nobalsoja ~100 vēlētāju vairāk. Paldies visām iesaistītām iestādēm un cilvēkiem! Lai arī nākamgad darām laba vēlētājiem.

Tieši priekš 100 gadiem Rīgā notika tautas skaitīšana


Rīgas 1913.g. tautskaiteTieši priekš 100 gadiem, 1913.g. 5.decembrī Rīgā notika tautas skaitīšana. Kādi tieši 100 gadi, ja šodien ir 18.decembris? Latvija tolaik ietilpa Krievijas Imperijā, kur izmantoja nevis tagadējo, bet tā saukto Jūlija kalendāru. Tas bija viegli neprecīzs un 400 gados atpalika no īstā laika par ~3 dienām. 20.gs. sākumā starpība sasniedza (un arī šobrīd ir) 13 dienu. Tāpēc vecā stila 5.decembrim 100 gadu aprit jaunā stila 18.decembrī. Otrkārt, jā, tautas skaitīšana aptvēra tikai Rīgu, tās policijas apgabalu un pilsētas lauku jeb patrimoniālo novadu. Tolaik mēdza rīkot vietējas tautskaites, un tā laika presē lietu aprakstīja šādi. Tautskaites iznākumi gan nāca klajā tik 1915.g. sākumā, kad pasaules kaŗš daudz ko strauji darīja bezcerīgi novecojušu. Viss kas vēl tika publicēts Latvijas laika sākumā. Dati tabulās rādīti tautskaites rajonu robežās, diemžēl man nav ziņu, kādas tās bija, tā ka tāda interesanta lieta kā rajonu portretēšana diemžēl atkrīt. Vēl jānoskaidro, ko īsti uzskatīt par Rīgu — pilsētas robežas, policijas apgabalu vai visu tautskaites territoriju ar lauku novadu. Manuprāt, policijas apgabalu, jo pilsētas robežas neaptvēra visu faktisko Rīgu (piemēram, Vējzaķsalu, Kundziņsalu, Vecmīlgrāvi), bet lauku novads tiešām bija lauku novads — vēl tagad lielākā tā daļa neietilpst Rīgā, kur nu vēl priekš gadsimta. Tomēr tautskaites dati vispilnīgāk pieejami pilsētas robežās, tā ka būs vien jāizmanto tie, kas ir. Un tagad par skaitļiem.

Tika konstatēts, ka Rīgā dzīvo maķenīt vairāk nekā 500tk iedzīvotāju — policijas apgabala robežās 508tk. It kā mazāk nekā pašlaik, taču tolaik Rīgas platība bija mazāka un cilvēki dzīvoja daudz saspiestāk: 2/3 rīdzinieku bija jādzīvo >10000 cilv./km² apdzīvotības blīvumā, salīdzinot ar tikai 19% mūsdienu Avotos, Purvciemā un Pļavniekos. Tālaika robežās tagad dzīvo jūtami mazāk par pusmiljonu, un atšķirība laikam viskrasākā ir Vecrīgā — priekš simt gadiem tajā bija 33,1tk iedzīvotāju, šobrīd (2011.g. tautskaitē) 1,9tk.

Rīga tobrīd strauji auga, un latviešu dēmografiskais stāvoklis bija nelabvēlīgāks nekā patlaban: neierobežotas sveštautiešu ieceļošanas dēļ latviešu valodas īpatsvars pilsētas robežās kritās no 41,6% 1897.g. līdz 40,0% 1913.g. un, ieskaitot lauku novadu, no 45,0% līdz 42,4%. Salīdzinot — šobrīd (2011.g.) Rīgas robežās tas ir 43,4%. Salīdzinot tautību un mājas valodu (policijas apgabalā), var redzēt, kādas tolaik bija pārtautošanas plūsmas:

Tauta Tautība Valoda
latvieši 41,3% 41,6%
krievi, baltkrievi, ukraiņi 19,5% 22,4%
vācieši 13,5% 16,4%
poļi 9,3% 7,5%
leiši 6,9% 5,5%
žīdi 6,6% 4,4%
igauņi 1,8% 1,4%
citi, nezināmi 1,1% 0,8%

Latviešu bilance bija tuva nullei, bet citas tautas pārkrievojās un pārvācojās. Visvairāk — žīdi, no kuŗiem trešdaļa nerunāja savā valodā. Tiesa, Latvijas mūsdienu pārkrievošanas apstākļos 2/3 savas valodas paturēšana būtu izcils sasniegums!

Šodien lidmašīna svin 110 gadu — kā to izgudroja


Semjuela Lenglija pilotējamais lidaparāts iegāzās Potomakas upē kā akmens tūlīt pēc palaišanas 1903.g. 7.oktobrī.

Šodien aprit 110 gadu kopš pirmās lidmašīnas pirmā lidojuma 1903.gada 17.decembrī.

Kā lidmašīnu izgudroja? Pēc spāņu—amerikāņu kaŗa AAV foiderālā valdība piešķīra 73 000 dolāru (2mln dolāru mūslaiku naudā) valsts Smitsona Institūta direktoram Semjuelam Lenglijam uzbūvēt par gaisu smagāku pilotējamu lidaparātu izlūkošanai. Visi Lenglija modeļi bija nesekmīgi, un pēc pēdējā mēģinājuma izgāšanās 1903.g. 8.decembrī Lenglijs projektu slēdza. Pēc deviņām dienām gaisā pacēlās divriteņu mēchaniķu brāļu Raitu privātā kārtā uzbūvēta lidmašīna. Viņu izpētes budžets bija bijis $1000.

Vēlēšanu krāsns


Naktī savajadzējās mikroviļņu krāsns ēdiena pagatavošanai. Gāju aizņemties pie kaimiņiem, tik nez kāpēc ne pie tuvākiem, bet pirmā stāva. Šiem bija ballīte, bet nekas, manu zvanīšanu pie durvīm sadzirdēja, un kaimiņš atvēra. Profesionālā kretīnismā pārteicos — lūdzu aizņemties VĒLĒŠANU krāsni. Sākām abi smieties, iedomājoties, kas tas varētu būt un ko ar to varētu darīt. No smiešanās pamodos.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Kā Latviju sadalīt trešdaļās pēc iedzīvotāju skaita


Ienāca prātā apskatīties, kā Latviju varētu sadalīt trešdaļās pēc iedzīvotāju skaita (te var redzēt, kā Zemi var sadalīt septiņās daļās pa miljardam iedzīvotāju). Divi dabiski veidi, ko tūlīt iedomājos: Rīga — kreisais Daugavas krasts — labais Daugavas krasts un Rīga — Pierīga — lauki. Dalīšanai izmantoju 2011.g. tautskaites datus, un, lūk, kā bija.

Latvijā 2011.g. 1.martā bija 2 070 371 iedzīvotājs. Trešdaļa no tā ir 690 124. Rīgā dzīvoja 658 640 jeb 31,8%. Līdz trešdaļai mazliet pietrūkst — 31 484. Apkārt Rīgai ir viena pašvaldība ar lielāku iedzīvotāju skaitu (Jūŗmala, 50 840) un vairākas ar mazāku. Dabiskākie trešdaļas veidošanas veidi šķiet Rīga+Jūŗmala vai Rīga+Salaspils+Stopiņi. Pirmā veida priekšrocības ir lielāks pilsētnieciskums un mazāka platība, tādējādi uzsvērtas atšķirības no pārējām trešdaļām. Otrā priekšrocības ir gandrīz precīza sakrišana ar trešdaļu (+1003 iedzīvotāji pret +19 356, ja ar Jūŗmalu) un noapaļotākas robežas. Bez tam Salaspils un Stopiņi ir novadi ar visaugstāko apdzīvotības blīvumu. Otrais trešdaļas veidošanas veids šķiet pārāks.

Skatoties Daugav’s abas malas pagastu un pilsētu griezumā (jo ir pašvaldības, kas izvietotas abās Daugavas pusēs — Ķegums, Daugavpils novads, Krāslava), iedzīvotāju skaita atbilstība trešdaļām ir apbrīnojama: kreisā krastā (upes krastus noteic, skatoties no iztekas uz ietekas pusi, tātad kreisā krastā ir Kursa, Zemgale un Sēlija, bet labā — Latgale un Vidzeme) 690 082, labā — 689 162. Tā ka te dalījums trešdaļās ir elegants un viegli iegaumējams: Rīga ar Salaspils un Stopiņu krikumiem un robeža pa Daugavu:

Trešdaļas pa Daugavu

Otrā dalīšanas veidā (Rīga — Pierīga — lauki) Rīgu atstāju, kā jau noteikts (+ Salaspils un Stopiņi), un pārējam skatījos veselas pašvaldības, jo te robeža nav dabiska un skaidri izteikta. Sasummēju visu Rīgas aglomerāciju, bet ar to nepietika, un bija jāpieskaita arvien tālākas un tālākas vietas. Iznākumā manā “Pierīgā” (tā ir tikai viena iespēja, trešdaļu iespējams iegūt arī citādi) ietilpst Talsi, Brocēni, Jēkabpils, Madona un Valka. Lai atlikusī “nomales” trešdaļa būtu territoriāli vienota, bija jāatstāj savienojuma josla pa Zemgales leišmali, kaut, protams, Jelgavas vai Bauskas novads ir rīdzinieciskāks par Krustpils vai Jaunpiebalgas novadu. Tomēr var redzēt, ka Pierīgas trešdaļa platībā mazāka par atlikušo, tātad ar augstāku apdzīvotības blīvumu un pilsētnieciskāka:

Trešdaļas ap Rīgu

Ko māca Ģederta Eliasa liktenis vācu laikā


Ģederts Eliass. Rīga

Rudenī skaistu attēlu, lētas cenas (Ls0,99) un interesanta temata dēļ nopirku piekto mākslas vēstures materiālu sērijas sējumu “Māksla un politiskie konteksti”, kam pamatā ir mākslas zinātnieka Borisa Vipera 2004.g. piemiņas lasījumu referāti. Diemžēl Kristiāna Ābele, Gundega Gailīte, Richards Pētersons, Stella Pelše un Maija Kūle parūpējusies, ka manās rokās tikusī grāmata ņems ļaunu galu, bet ne par to šoreiz

Visvairāk uzmanību piesaistīja un visai pamācošs bija mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača raksts par Ģederta Eliasa likteni vācu laikā. Proti, bija tāds kreisi noskaņots latviešu gleznotājs Ģederts Eliass, kas Baigajā gadā manāmi polītiski eksponējās. 1941.g. 1.jūlijā Rīgu ieņēma vācieši. Oktobrī vācu okupācijas iestādes rosināja atlaist Eliasu no Mākslas akadēmijas, kur viņš strādāja. Akadēmija un Latvijas Zemes pašpārvaldes Izglītības un kultūras ģenerāldirekcija stiepa lietu gaŗumā. 17.decembrī visi Eliasa meistardarbnīcas studenti (3 no 25 bija izbraukuši no Rīgas un nebija dabūjami rokā), alfabēta secībā sākot ar Ausekli Baušķenieku, parakstīja Eliasa aizstāvības vēstuli varas iestādēm. Tomēr nesekmīgi, un 1942.g. 19.februārī Eliasu atbrīvoja no amata Mākslas akadēmijā un izmaksāja pabalstu divu nedēļu algas apmērā un kompensāciju par neizmantotu atvaļinājumu. Pēc atlaišanas Eliass dzīvoja Rīgā, nodarbojās ar glezniecību pie sevis mājās, piedalījās latviešu mākslinieku izstādēs Tukumā 1942.g. un Irlavā 1943.g. un apprecējās.

Un tagad jautājums — vai krievu laikā būtu iespējams, ka:

  • pazīstama noteikti latviski noskaņota mākslinieka atlaišanai no Mākslas akadēmijas vajadzētu 7,5 mēnešus;
  • atlaišanai pretotos LSPR izglītības ministrija;
  • visi mākslinieka studenti parakstītu protesta vēstuli pret atlaišanu;
  • studentiem par to nekas ļauns nenotiktu;
  • padzītajam māksliniekam izmaksātu pabalstu un kompensāciju;
  • pēc atlaišanas mākslinieks mierīgi dzīvotu savās mājās;
  • padzītais mākslinieks piedalītos izstādēs;
  • nekādu turpmāku represiju pret mākslinieku nebūtu;
  • okupācijas vara arī bēgot neizrēķinātos ar mākslinieku?
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

Rīgas rajonu labierīcības


2011.g. tautskaites datu apskatu par Rīgas rajoniem varētu beigt ar labierīcībām. Tautas skaitīšanā vaicāja par ūdensvadu (ir vai nav), ateju (ūdensateja, citāda ateja vai nav vispār), vanna vai duša (ir vai nav) un apkuri (centrālapkure, krāsns— kamīns—plīts, citāda apkure vai nav vispār).

Apkures ziņā par labierīcību varētu uzskatīt centrālapkuri. Mūsdienās pieejami arī visādi citi ērti apkures veidi, tomēr formulējums “cita veida apkure” ir pārāk nekonkrēts, lai to varētu droši pieskaitīt labierīcībām. Rīgā kopumā centrālapkure ir 7/8 iedzīvotāju, visvairāk guļamrajonos (pat 99% un vairāk) un vismazāk mazos nomaļos mazāku māju rajonos. Lielākais rajons bez centrālapkures (labi, ne pavisam bez, bet tikai 37,4% iedzīvotāju) ir Torņakalns, kur to īpaši labi var ieraudzīt un saost tagad, kad sākusies ziema:

Centrālapkure

Ūdensvada izplatība atbilst ūdens nozīmei cilvēka dzīvības uzturēšanā: 99,1% rīdzinieku ir ūdensvads. Aku (vai ko vēl citu) visbiežāk izmanto nomaļos mazāku māju rajonos, bet arī tur tikai Lucavsalā ūdensvada īpatsvars zemāks par 4/5:

Ūdensvads

Vanna vai duša ir 90,9% rīdzinieku. Atceros, bērnībā ar interesi pētīju kaimiņu ietaisi — metalla režģī paceltu mucu, kur var ieliet ūdeni, saule to uzsilda, un tad var atgriezt krāniņu vaļā un mazgāties. Nu līdzīgos apstākļos dzīvo vien Voleros un Spilvē (vai varbūt tur iztiek ar Daugavu, Apakšgrāvi, Beķeŗgrāvi u.c. atklātiem ūdeņiem?):

Vanna, duša

Ūdensateja ir 91,9% iedzīvotāju, un tāpat kā citām labierīcībām ērtību līmenis ir augstākais guļamrajonos, bet zemākais — nomaļos mazāku māju rajonos. No lielākiem rajoniem zems ūdensatejas īpatsvars ir Grīziņkalnā — 72,6%:

Ūdensateja

Domāju, vai būtu iespējams kāds apkopojošs labierīcību rādītājs, un izdomāju sareizināt ērtību līmeni visiem labierīcību veidiem. Tas rāda rupju varbūtību, kādai daļai iedzīvotāju ir visas labierīcības. Piemēram, ir divas labierīcības, abas 50% līmenī. Galējās iespējas ir: vienai pusei iedzīvotāju ir vienas labierīcības un otrai pusei otras; vienai pusei iedzīvotāju ir abas un otrai nav nekādu. Savukārt sareizinot abus 50%, iegūst 1/4 jeb 25%, kas tuvināti rāda kopējo labierīcību līmeni.

Sareizinot četru labierīcību veidu izplatību, rajonu izkliede top no 0% līdz 100% un atklājas krievu laika koloniālās mājokļu polītikas sekas — rajonos, kur labierīcību līmeņa reizinājums pārsniedz 7/8 (mazliet vienkāršoti — ir visas labierīcības), latviski mājās runā tikai 1/3, pārējā Rīgā latviski mājās runā maķenīt virs puses, bet tur, kur labierīcību līmeņa reizinājums zemāks par 2/5, latviski mājās runā jau 2/3. Ja kāds nezina, krievu laika mājokļu polītika bija vienkārša:

  1. labiekārtotos vecos mājokļos, kuŗu īpašnieki devušies trimdā, izsūtīti, padzīti no mājām vai saspiesti vienā istabā — iemitināt kolonistus;
  2. jaunos guļamrajonus ar visām ērtībām celt — pirmkārt, kolonistiem;
  3. latviešiem lai paliek — ierobežota lieluma indivīduālās mājas un dzīvokļi ar zemāku labierīcību līmeni.

Vēl šobaltdien patvaļīgi aprēķinātam labierīcību līmeņa reizinājumam ir -0,511 korelācija ar latviešu mājas valodas īpatsvaru un labierīcību izplatības karte visai līdzinās tautību vai valodu kartei (protams, ar labi pamanāmiem izņēmumiem):

Labierīcību reizinājums

Datu tabula:

Apkaime Centrālapkure Ūdensvads Vanna, duša Ūdensateja Labierīcību līmeņa reizinājums
RĪGA 87,6% 99,1% 90,9% 91,9% 72,5%
1 Pļavnieki 99,9% 100,0% 98,1% 98,0% 96,1%
2 Dreiliņi 99,4% 99,8% 97,8% 97,9% 95,0%
3 Mežciems 98,7% 100,0% 97,7% 97,7% 94,2%
4 Ķengarags 99,1% 100,0% 97,2% 97,5% 93,9%
5 Zolitūde 97,6% 99,9% 97,8% 97,7% 93,1%
6 Purvciems 98,0% 98,9% 96,7% 96,6% 90,5%
7 Daugavgrīva 95,8% 99,9% 95,2% 98,2% 89,4%
8 Imanta 95,9% 99,4% 96,7% 96,5% 89,0%
9 Iļģuciems 95,6% 99,9% 95,5% 95,9% 87,54%
10 Jugla 96,3% 99,5% 95,6% 95,0% 87,0%
11 Vecmīlgrāvis 96,1% 98,8% 95,1% 96,1% 86,9%
12 Rumbula 96,2% 97,2% 95,2% 95,4% 84,9%
13 Zasulauks 89,3% 99,9% 94,8% 95,8% 81,0%
14 Mežaparks 89,3% 99,8% 94,4% 95,8% 80,5%
15 Ziepniekkalns 92,1% 98,8% 94,0% 93,9% 80,3%
16 Dārzciems 92,8% 99,0% 93,4% 93,2% 79,9%
17 Teika 90,9% 99,4% 92,4% 93,2% 77,8%
18 Centrs 91,2% 99,3% 90,6% 92,0% 75,5%
19 Brekši 94,5% 99,6% 89,1% 87,5% 73,4%
20 Brasa 89,1% 99,6% 89,3% 90,2% 71,6%
21 Vecrīga 94,6% 97,5% 86,5% 89,0% 71,0%
22 Pēteŗsala 89,4% 99,1% 88,2% 89,8% 70,1%
23 Dzirciems 85,4% 99,6% 90,5% 90,8% 70,0%
24 Šampēteris 83,2% 99,8% 91,0% 91,4% 69,0%
25 Berģi 79,6% 98,8% 90,5% 91,5% 65,1%
26 Sarkandaugava 83,1% 99,5% 86,0% 86,9% 61,9%
27 Suži 79,1% 99,6% 85,8% 90,8% 61,4%
28 Bolderāja 83,0% 94,9% 87,3% 88,3% 60,7%
29 Bišumuiža 80,5% 97,0% 81,9% 85,3% 54,6%
30 Jaunmīlgrāvis 67,9% 99,9% 88,5% 88,9% 53,4%
31 Skanste 55,9% 98,7% 94,2% 94,3% 49,1%
32 Vecāķi 65,5% 96,6% 86,6% 85,8% 47,0%
33 Mangaļsala 74,2% 91,2% 83,6% 82,0% 46,4%
34 Āgenskalns 64,3% 98,8% 81,5% 85,1% 44,1%
35 Čiekurkalns 67,8% 99,5% 79,0% 81,9% 43,7%
36 Bukulti 59,7% 99,2% 86,0% 85,5% 43,5%
37 Šķirotava 77,4% 97,0% 68,9% 78,5% 40,6%
38 Latgale 63,3% 99,2% 76,7% 82,3% 39,7%
39 Pleskodāle 60,9% 98,0% 80,4% 81,4% 39,1%
40 Trīsciems 59,3% 95,8% 82,5% 80,2% 37,6%
41 Bieriņi 59,5% 97,8% 77,8% 79,2% 35,8%
42 Grīziņkalns 68,2% 99,8% 70,7% 72,6% 35,0%
43 Beberbeķi 67,2% 88,1% 76,6% 73,7% 33,4%
44 Jaunciems 64,1% 94,6% 70,2% 77,0% 32,8%
45 Avoti 58,1% 99,8% 71,7% 77,3% 32,2%
46 Kleisti 53,3% 91,1% 79,4% 76,5% 29,5%
47 Atgāzene 48,9% 98,1% 71,9% 74,0% 25,5%
48 Buļļi 41,5% 92,3% 80,1% 77,2% 23,7%
49 Mūkupurvs 61,3% 80,9% 70,4% 65,8% 23,0%
50 Torņakalns 37,4% 98,8% 69,3% 78,9% 20,3%
51 Ķīpsala 44,4% 91,7% 68,7% 66,0% 18,5%
52 Katlakalns 50,7% 89,9% 55,5% 71,5% 18,1%
53 Dārziņi 38,1% 82,7% 67,1% 66,1% 14,0%
54 Vecdaugava 28,3% 92,5% 72,8% 57,7% 11,0%
55 Kundziņsala 31,8% 88,9% 54,3% 55,6% 8,5%
56 Salas 32,1% 63,1% 42,9% 36,9% 3,2%
57 Spilve 28,9% 98,8% 19,5% 28,0% 1,6%
58 Voleri 6,8% 84,2% 13,7% 26,7% 0,2%

Ar šo arī 2011.g. tautskaites datu apskatu par Rīgas rajoniem varētu beigt. Paldies par uzmanību.

Četras Rīgas — Rīgas rajonu mājokļu uzcelšanas laiks


2011.g. tautskaites dati par Rīgas rajoniem ļauj iepazīties ar visai interesantu ainu — iedzīvotāju sadalījumu pēc mājokļa vecuma. Atbilstīgi vēstures periodiem te var izšķirt četras Rīgas — cara laika (līdz 1918.), Latvijas laika (1919.—1945.), krievu laika (1946.—1990.) un mūsdienu (kopš 1991.) Ģenerālizācijas dēļ var neievērot robežšķirtņu nobīdi par gadu vai pāris, kā arī pašreizējo apbūvi mazāk ietekmējušus laikus — pirmo Rīgas pusgadutūkstoti, Baigo gadu, vācu laiku. Iedzīvotāju sadalījums pa četrām Rīgām pilsētā kopumā ir 14%—6%—72%—8% (no senākās uz jaunāko), taču ļoti atšķirīgs dažādos rajonos.

Cara laika Rīga aizņem vēsturisko pilsētas centru un sastopama negaidīti lielā īpatsvarā daudzos savrupmāju rajonos. Acīmredzot te runa par diviem apstākļiem: pirmkārt, senas ģimenes mājas vai viensētas; otrkārt, laimējies pārciest krievu laiku bez guļamrajona izbūves. Pretēji sagaidāmam Vecrīga ir tikai 2.vietā ar 77,0%, 1.vietā ir Avoti ar 81,5%. Viszemākais senākas apbūves īpatsvars ir, kur viscītīgāk celti guļamrajoni — Pļavniekos, Daugavgrīvā, Purvciemā, Ķengaragā, Mežciemā, Zolitūdē —, kā arī Dreiliņos. Jāatzīst, dati liek labot vairākus, kā izrādās, aplamus priekšstatus Rīgas ģeografijā — pat par savu dzimto Teiku:

Cara laika Rīga

Latvijas laika Rīga ir visretāk sastopamā no četrām Rīgām:

  • pirmkārt, iedzīvotāju skaits bija mazāks nekā cara laikā (>500tk 1.pasaules kaŗa priekšvakarā un 400tk 2.pasaules kaŗa priekšvakarā), attiecīgi arī pieprasījums pēc jauniem mājokļiem mazāks;
  • otrkārt, Latvijas laiks ilga tik divdesmit gadu, no kuŗiem lielu daļu aizņēma pēckaŗa nabadzība un saimniecības krize, savukārt Baigā gadā un vācu laikā nekā diži neuzcēla;
  • treškārt, krievu laikā Latvijas laika apbūve tika nīcināta kā šķira ne tik ļoti pilsētbūvniecības apsvērumu dēļ, bet lai iznīcinātu pierādījumus, ka latviešiem bijusi pašiem sava, brīva un neatkarīga valsts.

Iznākumā Latvijas laika Rīga ir absolūtā vairākumā vien Spilvē, kur vispār dzīvo nieka 83 cilvēki, un relātīvā — tik Mežaparkā, Kleistos un Bieriņos. Vismazāk Latvijas laika ēkās — tāpat kā cara laika — dzīvo, kur viscītīgāk celti guļamrajoni:

Latvijas laika Rīga

Krievu laika Rīga dominē un daudzviet ir >90%, Ķengaragā pat 98,9%. Tikai daži rajoni paglābušies:

Krievu laika Rīga

Mūsdienu Rīga izpaužas divās pretējās tendencēs: pirmkārt, cilvēki paša spēkiem izsitas dzīvē un nostiprina savu neatkarību arī mājokļa ziņā; otrkārt, Rīgas dome vairo atkarības kultūru un ceļ mājas, kur izmitina cilvēkus pēc nerakstīta aprēķina “mēs jums labumus, jūs mums balsis”. Ģeografiski abas tendences sakritušas Dreiliņos, kur 98,2% iedzīvotāju mīt mūsdienu ēkās. Nākamie rajoni, kur mūsdienās celtas savrupmājas vai krievu laikā neiedomājama paskata daudzdzīvokļu ēkas, tālu atpaliek:

Mūsdienu Rīga

Un, kad visas četras Rīgas saliek vienuviet, skats ir tāds:

Četras Rīgas

Datu tabula:

Apkaime līdz 1918 1919–1945 1946–1990 kopš 1991
RĪGA 13,8% 6,4% 72,0% 7,8%
Āgenskalns 30,8% 18,3% 49,0% 1,9%
Atgāzene 37,2% 22,7% 3,5% 36,7%
Avoti 81,5% 13,7% 3,9% 0,9%
Beberbeķi 14,6% 11,1% 24,3% 50,0%
Berģi 2,4% 9,2% 79,0% 9,3%
Bieriņi 21,4% 28,8% 28,5% 21,3%
Bišumuiža 15,3% 5,2% 57,5% 22,0%
Bolderāja 9,0% 2,5% 83,5% 5,04%
Brasa 30,4% 19,7% 44,3% 5,6%
Brekši 10,1% 4,8% 76,8% 8,3%
Bukulti 0,7% 3,2% 75,6% 20,5%
Buļļi 29,0% 28,6% 11,0% 31,4%
Centrs 67,6% 15,3% 15,3% 1,8%
Čiekurkalns 22,1% 9,97% 57,5% 10,4%
Dārzciems 1,5% 1,9% 87,0% 9,7%
Dārziņi 1,3% 1,2% 62,8% 34,7%
Daugavgrīva 0,0% 0,2% 93,7% 6,1%
Dreiliņi 0,2% 0,4% 1,3% 98,2%
Dzirciems 11,2% 4,9% 81,0% 2,8%
Grīziņkalns 54,8% 21,9% 22,6% 0,7%
Iļģuciems 1,3% 1,6% 94,1% 2,9%
Imanta 1,4% 2,2% 90,8% 5,6%
Jaunciems 9,7% 22,9% 55,6% 11,8%
Jaunmīlgrāvis 14,3% 1,8% 80,9% 3,0%
Jugla 1,6% 0,7% 92,2% 5,5%
Katlakalns 42,8% 10,9% 42,8% 3,6%
Kleisti 22,9% 32,7% 15,9% 28,5%
Kundziņsala 65,1% 13,4% 8,9% 12,7%
Ķengarags 0,2% 0,3% 98,9% 0,7%
Ķīpsala 54,6% 10,8% 11,6% 23,0%
Latgale 38,4% 9,5% 49,6% 2,5%
Mangaļsala 5,7% 18,5% 59,4% 16,4%
Mežaparks 10,5% 36,5% 35,1% 17,9%
Mežciems 0,3% 0,5% 90,4% 8,9%
Mūkupurvs 26,0% 23,4% 38,5% 12,0%
Pēteŗsala 17,1% 7,4% 67,3% 8,3%
Pleskodāle 23,4% 21,3% 32,6% 22,7%
Pļavnieki 0,0% 0,0% 92,0% 8,0%
Purvciems 0,2% 0,2% 92,2% 7,4%
Rumbula 1,3% 1,2% 96,3% 1,3%
Salas 60,0% 5,0% 8,8% 26,3%
Sarkandaugava 18,5% 1,1% 75,5% 4,9%
Skanste 23,4% 4,5% 37,6% 34,5%
Spilve 3,6% 74,7% 18,1% 3,6%
Suži 7,5% 4,0% 73,9% 14,6%
Šampēteris 11,8% 7,5% 74,7% 6,0%
Šķirotava 6,4% 4,9% 80,1% 8,6%
Teika 4,5% 17,6% 72,3% 5,6%
Torņakalns 42,4% 29,5% 22,5% 5,6%
Trīsciems 9,3% 17,2% 56,8% 16,8%
Vecāķi 6,0% 19,5% 50,7% 23,8%
Vecdaugava 5,01% 5,9% 76,5% 12,6%
Vecmīlgrāvis 2,1% 0,9% 96,0% 0,99%
Vecrīga 77,0% 2,3% 17,6% 3,0%
Voleri 28,9% 20,6% 50,5% 0,0%
Zasulauks 7,2% 7,7% 82,2% 3,0%
Ziepniekkalns 2,4% 3,3% 62,8% 31,4%
Zolitūde 0,3% 0,9% 91,4% 7,3%

Rīgas rajonu apdzīvoto ēku veidi


Ozolciema iela 18

Ozolciema iela 18. Foto: kloflins@Panoramio

Turpinot 2011.g. tautskaites datu apskatu par Rīgas rajoniem, nu pievērsīšos, kādās ēkās dzīvo rīdzinieki. Un ēkas tiešām ir ļoti dažādas — no vientuļnieka būdas līdz monstram Ozolciema ielā 18, kur dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku, vairāk nekā simtos pagastu.

Tautas skaitīšanā konstatēja, ka 93,0% rīdzinieku dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. Te gan jāpiebilst, ka daudzdzīvokļu ēka tautskaites izpratnē sākas no trīs dzīvokļiem, tā ka visas Latvijas laika Teikas divstāvu četrdzīvokļu mājas ieskaitītas tai pašā kategorijā, kur Pļavnieku kolonistu kluči. Tomēr arī tāds dalījums rāda apbūves raksturu.

Ir vairāki rajoni, kur krievu laikā savrupmāju šķira fiziski iznīcināta un mūsdienās >99% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. Daudz neatpaliek vēsturiskais pilsētas centrs. Pretējā galā savrupmāju rajoni. Turklāt, liekot vērā, cik iedzīvotāju mīt vienā savrupmājā un cik — vienā daudzstāvenē, tīkams cilvēcīgas mazstāvu apbūves raksturs rajonam var būt arī tad, ja tomēr vairākums iedzīvotāju mīt daudzdzīvokļu ēkās.

Tautskaites iznākumos atsevišķi no indivīduālām mājām izdalītas dvīņu—rindu—divdzīvokļu ēkas. To visvairāk Trīsciemā (32,3%) un Kundziņsalā (27,8%).

Salīdzinot ēku veidus ar valodas vidi, var konstatēt, ka tur, kur daudzdzīvokļu ēkās dzīvo mazākums, latviski mājās runā 72,8% iedzīvotāju (un nevienā rajona nav zem 53%). Kur vairākums dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, latviski mājās runā 42,4% iedzīvotāju. Vēl viena liecība, kam cēla guļamrajonus.

Karte:

Mājokļu ēkas 2011

Datu tabula:

Apkaime Indivīduāla māja Dvīņu, rindu, divdzīvokļu māja Daudzdzīvokļu māja Nedzīvojama ēka
RĪGA 5,2% 1,7% 93,0% 0,0%
Pļavnieki 0,1% 0,3% 99,6% 0,0%
Pēteŗsala 0,3% 0,3% 99,4% 0,0%
Brasa 0,3% 0,5% 99,1% 0,0%
Sarkandaugava 0,2% 0,7% 99,05% 0,1%
Daugavgrīva 0,4% 0,6% 99,01% 0,0%
Centrs 0,2% 0,8% 98,9% 0,1%
Iļģuciems 0,7% 0,4% 98,9% 0,0%
Avoti 0,3% 1,0% 98,6% 0,1%
Skanste 1,0% 0,5% 98,5% 0,0%
Ķengarags 1,3% 0,7% 97,9% 0,0%
Latgale 0,8% 1,3% 97,9% 0,1%
Grīziņkalns 0,2% 1,8% 97,9% 0,1%
Vecmīlgrāvis 1,7% 0,6% 97,7% 0,0%
Purvciems 1,8% 0,6% 97,5% 0,0%
Dreiliņi 2,4% 0,9% 96,7% 0,0%
Zasulauks 1,6% 1,8% 96,6% 0,0%
Vecrīga 0,6% 1,9% 96,4% 1,1%
Spilve 0,0% 1,2% 96,3% 2,4%
Mežciems 3,5% 0,6% 95,9% 0,0%
Āgenskalns 2,4% 2,0% 95,6% 0,0%
Dzirciems 2,7% 1,9% 95,4% 0,0%
Jaunmīlgrāvis 2,4% 2,4% 95,1% 0,1%
Rumbula 3,3% 1,5% 94,8% 0,3%
Torņakalns 2,9% 2,6% 94,3% 0,2%
Čiekurkalns 3,3% 2,5% 94,1% 0,1%
Jugla 4,5% 1,6% 93,8% 0,0%
Šampēteris 3,4% 2,9% 93,8% 0,0%
Zolitūde 5,7% 0,8% 93,4% 0,0%
Bolderāja 4,3% 2,4% 93,3% 0,0%
Imanta 5,7% 1,1% 93,1% 0,0%
Ziepniekkalns 5,9% 1,3% 92,8% 0,0%
Teika 5,8% 2,3% 91,8% 0,1%
Brekši 9,7% 1,0% 89,3% 0,0%
Dārzciems 16,6% 2,1% 81,3% 0,0%
Bišumuiža 19,0% 4,4% 76,6% 0,0%
Voleri 10,3% 14,7% 75,0% 0,0%
Atgāzene 19,6% 6,1% 73,8% 0,5%
Šķirotava 21,0% 8,0% 71,1% 0,0%
Mangaļsala 21,9% 7,7% 70,3% 0,0%
Ķīpsala 16,1% 16,6% 67,3% 0,0%
Pleskodāle 25,3% 9,1% 65,5% 0,1%
Suži 36,5% 2,3% 61,2% 0,0%
Mežaparks 21,3% 17,7% 60,9% 0,1%
Katlakalns 36,5% 13,1% 50,4% 0,0%
Vecdaugava 43,4% 8,5% 48,1% 0,0%
Kleisti 46,7% 5,1% 45,3% 2,8%
Jaunciems 44,0% 10,8% 45,1% 0,0%
Salas 43,8% 12,5% 43,8% 0,0%
Bieriņi 50,4% 13,8% 35,6% 0,2%
Berģi 59,2% 7,4% 33,4% 0,0%
Bukulti 58,9% 12,1% 29,0% 0,0%
Kundziņsala 52,9% 27,8% 18,5% 0,8%
Trīsciems 53,4% 32,3% 14,3% 0,0%
Buļļi 84,1% 3,3% 12,7% 0,0%
Vecāķi 80,6% 7,3% 11,4% 0,7%
Mūkupurvs 78,1% 18,2% 3,6% 0,0%
Dārziņi 97,3% 0,1% 2,4% 0,2%
Beberbeķi 92,2% 7,8% 0,0% 0,0%

Rīgas rajonu mājokļu saimnieki un īrnieki


Turpinot 2011.g. tautskaites datu apskatu par Rīgas rajoniem, nu pievērsīšos mājokļu piederībai. Divi galvenie piederības veidi ir:

  • mājoklis pieder kādam, kuŗš tajā dzīvo;
  • mājoklis tiek īrēts.

Visai paredzami pašu īpašumā mājoklis visbiežāk ir savrupmāju rajonos, taču tā ir tik puse patiesības. Otra puse: tautskaites iznākumi ir piemineklis sekmīgai guļamrajonu mājokļu privātizēšanai to iemītniekiem. Sarindojot Rīgas rajonus dilšanas secībā pēc mājokļu īpatsvara, kuŗi pieder kādam no mājoklī dzīvojošiem, augšgalā starp Vecāķiem un Mūkupurvu ir Zolitūde un Daugavgrīva, starp Berģiem un Vecdaugavu — Imanta. Iznākumā 71,3% iedzīvotāju dzīvo pašu īpašumā, kas ir vairāk nekā, piemēram, AAV vai Lielbritanijā. Vismazāk mājokļu pašu īpašumā senākas daudzzīvokļu apbūves rajonos, tātad pilsētas centrā (1/3…1/2). Taču pēdējā vietā ir Dreiliņu sociālās (labi, oficiāli, ja nemaldos, pašvaldības) mājas.

Īrētu mājokļu ziņā aina lielā mērā pretēja. Vismazāk tādu savrupmāju rajonos (līdz 3%), bet Dreiliņos un Avotu un Grīziņkalna skabūžos pat vairāk nekā pašiem piederošu mājokļu:

Mājokļa piederība 2011

Datu tabula:

Apkaime Pašu mājoklis Īrēts mājoklis
RĪGA 71.3% 13.5%
Mangaļsala 87.9% 2.5%
Vecāķi 87.3% 2.8%
Zolitūde 83.4% 5.0%
Daugavgrīva 82.8% 6.5%
Mūkupurvs 82.8% 3.1%
Berģi 82.8% 4.6%
Imanta 82.2% 4.6%
Vecdaugava 82.0% 2.9%
Mežciems 81.9% 4.2%
Suži 80.8% 8.8%
Zasulauks 80.7% 7.7%
Bukulti 80.7% 1.2%
Pļavnieki 79.6% 7.0%
Dārziņi 79.2% 2.0%
Jaunciems 79.1% 4.3%
Beberbeķi 79.0% 3.1%
Buļļi 78.8% 1.6%
Dārzciems 78.7% 5.6%
Ķengarags 78.7% 6.3%
Purvciems 78.7% 6.9%
Trīsciems 78.7% 1.5%
Iļģuciems 78.6% 6.4%
Vecmīlgrāvis 78.3% 5.8%
Ziepniekkalns 77.7% 7.5%
Bolderāja 76.2% 7.7%
Bieriņi 76.1% 9.4%
Bišumuiža 75.7% 8.9%
Mežaparks 75.7% 10.0%
Skanste 74.9% 8.2%
Jugla 74.1% 8.9%
Salas 73.8% 0.0%
Rumbula 73.3% 4.5%
Teika 72.9% 12.3%
Pleskodāle 72.8% 11.8%
Šķirotava 72.8% 9.0%
Dzirciems 72.7% 11.3%
Jaunmīlgrāvis 72.1% 7.0%
Šampēteris 71.7% 10.1%
Sarkandaugava 71.1% 12.4%
Brekši 71.1% 10.8%
Kundziņsala 69.9% 9.6%
Voleri 67.5% 3.8%
Pēteŗsala 66.4% 19.1%
Kleisti 65.4% 23.8%
Čiekurkalns 64.6% 18.9%
Āgenskalns 60.4% 23.2%
Atgāzene 58.2% 20.2%
Brasa 58.0% 28.7%
Latgale 56.8% 25.7%
Katlakalns 53.6% 15.2%
Torņakalns 51.4% 32.2%
Ķīpsala 48.1% 29.5%
Vecrīga 46.6% 18.0%
Centrs 41.9% 40.5%
Spilve 38.6% 22.9%
Grīziņkalns 38.4% 44.2%
Avoti 34.7% 49.4%
Dreiliņi 33.0% 53.7%

Rīgas rajonu mājokļu iemītnieki un platība


Turpinot 2011.g. tautskaites datu apskatu par Rīgas rajoniem, nu var pievērsties mājokļiem. Vispirms — vai tajos kāds vispār dzīvo. Pavisam Rīgā 2011.g. 1.martā 1/6 mājokļu stāvēja tukši. Visvairāk dārza māju un vasarnīcu rajonos, jo bija ziemas beigas (Dārziņos pat >2/3 mājokļu bija neapdzīvoti). Tāpat Vecrīgā un daļēji Skanstē gandrīz puse dzīvokļu nebija izīrēti. Vismazāk tukšu mājokļu nez kāpēc bija Daugavas grīvas rajonos:

Neapdzīvoti mājokļi

Izdalot iedzīvotāju skaitu ar mājokļu skaitu, iegūstams caurmēra iemītnieku skaits mājoklī. Rīgā kopumā divi cilvēki — visvairāk privātmāju rajonos, vismazāk, ieskaitot tukšus mājokļus, dārza māju un vasarnīcu rajonos un centrā. Var pamatoti iebilst, ka iedzīvotāju skaits būtu jādala ar apdzīvotu, nevis visu mājokļu skaitu. Šādi rēķinot, Rīgas caurmērs ir 2,4; lielākais privātmāju rajonos, mazākais atsevišķos pilsētas centra rajonos:

Apdzīvota mājokļa iedzīvotāju skaits

Mājokļi tomēr ir ļoti dažādi — no  šauriem atvilktnīšdzīvoklīšiem līdz lepnām savrupmājām. Tāpēc jāskatās arī mājokļa platība, kas Rīgā caurmērā ir 54m². Vismazākā tā ir cara laika strādnieku rajonos un tādos mazu dzīvokļu guļamrajonos kā Ķengarags. Vislielākā — savrupmāju rajonos, kur daudzviet pārsniedz 100m², un — otrā pakāpienā — pilsētas centra daudzistabu dzīvokļos (~80m²):

Mājokļa platība

Tagad var nonākt pie tā, cik mājokļa platības ir vienam tā iemītniekam. Rīgas caurmērs ir 27m² — vissaspiestāk visādos ne pirmā svaiguma nelatviskos guļamrajonos un visplašāk tais pašos rajonos, kur visvairāk neapdzīvotu mājokļu. Pieņemot, ka tukši mājokļi platības ziņā neatšķiŗas no apdzīvotiem, var aptuveni aplēst, cik platības ir vienam iemītniekam apdzīvotā mājoklī. Te augšgalā pilsētas centrs un savrupmāju rajoni, bet dibenā — visādi ne pirmā svaiguma nelatviski guļamrajoni:

Apdzīvota mājokļa platība iedzīvotājam

Nobeigumā datu tabula:

Apkaime Neapdzīvotu mājokļu Cilvēki mājoklī Cilvēki apdzīvotā mājoklī Mājokļa caurmēra platība (m²) m²/cilv. m²/cilv. apdzīvotā mājoklī
RĪGA 16.8% 1.99 2.39 53.7 27.0 22.5
Āgenskalns 19.7% 1.87 2.32 50.3 26.9 21.6
Atgāzene 26.9% 1.84 2.52 66.2 35.9 26.2
Avoti 30.6% 1.55 2.24 53.0 34.2 23.7
Beberbeķi 13.7% 2.89 3.35 114.1 39.5 34.1
Berģi 13.9% 2.62 3.04 91.9 35.1 30.2
Bieriņi 22.0% 2.36 3.02 82.7 35.1 27.4
Bišumuiža 20.8% 2.05 2.59 62.4 30.4 24.1
Bolderāja 10.2% 2.23 2.48 48.7 21.9 19.7
Brasa 19.9% 1.75 2.18 53.3 30.5 24.4
Brekši 13.9% 2.03 2.36 53.3 26.3 22.6
Bukulti 25.5% 2.20 2.96 100.9 45.8 34.1
Buļļi 22.3% 2.21 2.84 103.7 47.0 36.5
Centrs 30.1% 1.66 2.38 77.9 46.8 32.7
Čiekurkalns 19.7% 1.81 2.25 45.5 25.2 20.2
Dārzciems 13.4% 2.17 2.51 60.3 27.7 24.0
Dārziņi 67.8% 0.88 2.75 57.3 64.8 20.9
Daugavgrīva 7.1% 2.40 2.58 49.9 20.8 19.3
Dreiliņi 24.1% 2.00 2.63 55.4 27.8 21.1
Dzirciems 13.5% 1.98 2.28 47.0 23.8 20.6
Grīziņkalns 28.2% 1.50 2.09 44.0 29.3 21.0
Iļģuciems 10.3% 2.13 2.37 47.4 22.3 19.98
Imanta 11.6% 2.14 2.42 53.7 25.1 22.2
Jaunciems 10.5% 2.62 2.92 72.8 27.8 24.9
Jaunmīlgrāvis 9.7% 2.27 2.51 51.0 22.5 20.3
Jugla 13.0% 1.95 2.24 48.3 24.8 21.6
Katlakalns 26.9% 2.03 2.78 67.5 33.2 24.3
Kleisti 60.2% 1.17 2.93 76.1 65.2 25.9
Kundziņsala 34.7% 1.85 2.83 57.6 31.2 20.3
Ķengarags 11.7% 2.04 2.31 44.1 21.7 19.1
Ķīpsala 29.9% 1.80 2.57 77.4 43.0 30.1
Latgale 21.0% 1.85 2.34 46.8 25.4 20.04
Mangaļsala 9.0% 2.57 2.82 67.9 26.4 24.1
Mežaparks 24.1% 2.10 2.76 91.0 43.4 32.9
Mežciems 10.8% 2.26 2.54 57.9 25.6 22.8
Mūkupurvs 27.4% 2.75 3.79 89.0 32.3 23.5
Pēteŗsala 22.8% 1.72 2.23 49.5 28.8 22.2
Pleskodāle 23.0% 2.00 2.60 67.3 33.6 25.9
Pļavnieki 10.4% 2.20 2.46 52.1 23.7 21.2
Purvciems 11.8% 2.07 2.34 51.3 24.8 21.9
Rumbula 9.97% 2.24 2.48 44.2 19.8 17.8
Salas 37.0% 1.83 2.90 69.2 37.9 23.9
Sarkandaugava 15.0% 1.90 2.23 44.4 23.4 19.9
Skanste 44.5% 1.34 2.41 68.7 51.3 28.5
Spilve 21.3% 1.77 2.24 44.5 25.2 19.8
Suži 17.5% 2.27 2.75 70.9 31.2 25.8
Šampēteris 15.4% 2.00 2.37 47.4 23.7 20.02
Šķirotava 17.5% 2.04 2.47 50.4 24.8 20.4
Teika 18.6% 1.90 2.34 53.0 27.9 22.7
Torņakalns 21.2% 1.89 2.40 48.2 25.6 20.1
Trīsciems 15.6% 2.76 3.28 91.1 33.0 27.8
Vecāķi 38.1% 1.75 2.83 100.4 57.4 35.5
Vecdaugava 8.6% 2.60 2.84 73.3 28.2 25.8
Vecmīlgrāvis 8.8% 2.24 2.46 47.6 21.2 19.4
Vecrīga 46.5% 1.14 2.13 78.7 69.0 36.9
Voleri 25.2% 1.86 2.49 48.3 25.9 19.4
Zasulauks 13.5% 2.06 2.38 49.5 24.0 20.8
Ziepniekkalns 13.2% 2.13 2.46 53.9 25.3 21.9
Zolitūde 13.3% 2.23 2.57 64.8 29.1 25.2

Rīgas rajonu mājsaimniecības


Un tagad par to, kādā veidā cilvēki dzīvo Rīgā. Proti, par mājsaimniecību veidiem. Veidi un paveidi tik dažādi, ka vai apjukt. Vispirms, kāda daļa nedzīvo privātā mājsaimniecībā:

Neprivāta mājsaimniecība

Lielā daļā rajonu tādu vispār nav. Savukārt tur, kur ir visvairāk, samērā viegli atrodamas iestādes, kur cilvēki nedzīvo privāti — Ķīpsalā (18,1% iedzīvotāju) studentu kopmītnes, Rumbulā (18,0%) sociālā māja (varbūt vēl kas, ko esmu palaidis gaŗām), Šķirotavā (14,7%) cietums, Berģos (11,5%) pansionāts, Dārzciemā (8,7%) Centrālcietums utt. Diemžēl ar turpmākiem veidiem salīdzināt nevar, jo šim Centrālās statistikas pārvaldes dati ir par iedzīvotājiem, bet turpmākie par mājsaimniecībām.

Izplatītākais privātas mājsaimniecības veids ir vienas personas mājsaimniecība — Rīgā 36,3% mājsaimniecību ir tādas, un vienīgi Mūkupurvā vairāk kā cita — precētu pāŗu mājsaimniecību, ar kuŗiem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu (24,6% mājsaimniecību pret 32,8%). Tāpēc vieninieki pelna atsevišķu attēlu, un tajā redzams izteikts centra—nomaļu dalījums. Vecrīgā vieninieku mājsaimniecību īpatsvars pat pārsniedz pusi (57,1%):

Vienas personas mājsaimniecības

Ģimeņus mājsaimniecībām izplatītākais veids ir precēti pāŗi, ar kuŗiem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu (23,2% ģimeņu mājsaimniecību), taču vietām priekšplānā parādās vēl kas:

Ģimeņu veidi

Precēti pāŗi ar bērniem vecumā līdz 25 gadiem biežāk sastopami rajonos ar augstu mūsdienu apbūves īpatsvaru (Mūkupurvā 44,4% ģimeņu mājsaimniecību), vientuļas mātes — nabagākos rajonos (Spilvē 35,0% ģimeņu mājsaimniecību).

Atsevišķs rādītājs ir mājsaimniecības lielums. Te var uzmest aci, kāds ir aritmētiskais vidusmērs pa rajoniem (Rīgas caurmērs — 2,24 cilvēki mājsaimniecībā):

Mājsaimniecības lielums

Atkal parādās centra—nomaļu dalījums no 1,83 Vecrīgā un 1,93 Grīziņkalnā līdz 3,33 Mūkupurvā. Vai varbūt tas ir senākas—mūsdienu apbūves dalījums?

Tā kā dati sēņoti no vairākām tabulām, atļaujos tās visas nelikt. Kas vēlas, var pats iepazīties ar datu avotu.

Rīgas rajonu izglītības līmenis


Nākamā lieta, pie kā var ķerties Rīgas rajonu dēmografiskā apskatā, ir izglītība. Mērāmam rādītājam esmu izraudzījies 15 gadu un vecāku īpatsvaru ar augstāko izglītību. Varētu, protams, skatīt vēl no otra gala — īpatsvaru ar pamata vai zemāku izglītību — tak rajonu secība stipri līdzīga. Rīgā augstākā izglītība ir gandrīz trešdaļai (32,1%) iedzīvotāju, krietni augstāk nekā pārējā Latvijā, kur caurmērs 18,8% (ir gan daža pašvaldība, kur līmenis pārsniedz Rīgu). Izglītības līmenis būtiski audzis, salīdzinot ar 2000.g. 22,4% un 1989.g. 18,1%, tā ka vai nu cilvēki strauji kļūst gudrāki, vai notiek izglītības inflācija. Starp rajoniem ir ievērojamas izglītības līmeņa atšķirības:

Augstākās izglītības īpatsvars 2011

Tas pats tabulā:

Apkaime Augstākā izglītība
  RĪGA 32.1%
1 Centrs 49.12%
2 Vecrīga 49.06%
3 Mežaparks 49.05%
4 Vecāķi 45.8%
5 Skanste 44.0%
6 Brasa 43.6%
7 Zolitūde 40.3%
8 Teika 38.2%
9 Purvciems 36.8%
10 Zasulauks 35.9%
11 Bieriņi 35.9%
12 Beberbeķi 35.5%
13 Ķīpsala 35.4%
14 Mežciems 35.4%
15 Buļļi 34.4%
16 Imanta 34.03%
17 Pēteŗsala 33.8%
18 Salas 33.3%
19 Grīziņkalns 33.2%
20 Atgāzene 33.1%
21 Kleisti 32.97%
22 Suži 32.5%
23 Āgenskalns 32.4%
24 Avoti 32.3%
25 Pleskodāle 32.2%
26 Jugla 31.0%
27 Ziepniekkalns 30.9%
28 Pļavnieki 30.7%
29 Dreiliņi 30.4%
30 Berģi 30.2%
31 Dzirciems 29.9%
32 Dārzciems 29.5%
33 Čiekurkalns 29.4%
34 Bukulti 28.9%
35 Iļģuciems 28.9%
36 Ķengarags 27.5%
37 Trīsciems 26.9%
38 Bišumuiža 26.3%
39 Latgale 26.3%
40 Šampēteris 26.1%
41 Sarkandaugava 25.6%
42 Dārziņi 25.5%
43 Torņakalns 24.7%
44 Vecdaugava 23.5%
45 Kundziņsala 22.5%
46 Mangaļsala 22.5%
47 Jaunmīlgrāvis 22.4%
48 Mūkupurvs 22.4%
49 Daugavgrīva 22.2%
50 Vecmīlgrāvis 22.0%
51 Jaunciems 20.8%
52 Katlakalns 20.0%
53 Brekši 20.0%
54 Rumbula 19.6%
55 Bolderāja 17.6%
56 Šķirotava 17.1%
57 Voleri 14.2%
58 Spilve 4.1%

Jāatzīst, oficiālie dati apstiprina ielās gūstamo iespaidu. Pirmā vieta fotofinišā noskaidrojama starp Centru, Vecrīgu un Mežaparku, kur augstākā izglītība ir pusei iedzīvotāju. Dibengalā visādi ne pārāk lepni rajoni. Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvaram ir mēreni pozitīva korrelācija ar latviešu tautības (0,359) un valodas (0,395) īpatsvaru (izskatās, pat te parādās, ka mājas valoda ir precīzāks cilvēka apziņas un rīcības rādītājs nekā paša nosaukta tautība). Dabā tas izskatās tā, ka rajonos, kas kartē iekļauti augstākajā kategorijā, latviski mājās runā 66,8% iedzīvotāji, savukārt kartes zemākās kategorijas rajonos — tikai 26,6%. Man gan stipras aizdomas, ka augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars varētu vēl ciešāk līdzināties nekustamo īpašumu cenām, kuŗām gan nezinu precīzu rajonu datu. Jā, un pēc Ķīpsalas izglītības datiem nezinātājs ij nepateiktu, ka tā ir augstskoliskākais Rīgas rajons.

Tautība un valoda Rīgā


Pēc iepriekšējā ieraksta saņēmu atsauksmes, ka tautība nav labākais cilvēku apziņas un rīcības rādītājs, precīzāks rādītājs ir valoda un valodu ziņā stāvoklis ir bīstamāks nekā tautību. Pilnībā piekrītu, un to pavisam skaidri sapratu, kad pētīju tautību un valodu Latvijas mērogā (skatīt šī gada janvāŗa—aprīļa ierakstus). Valodas dati parādīja to pašu, ko vēlēšanu dati — no lielākām tautām leiši un čigāni iet kopā ar latviešiem, bet baltkrievi, ukraiņi, poļi un žīdi ir pārkrievoti.

Nu var papētīt sīkāk Rīgu. Pilsētas mērogā 2011.g. tautskaites skaitļi  ir tādi: pēc tautības latviešu 46,3%, krievu 40,2%; pēc valodas latviešu 43,4%, krievu 55,8%. Skatoties rajonu griezumā, izjūta ielās vairāk atbilst valodu nekā tautību kartei. Ievērības cienīgi, ka tie -2,9% latviešu valodas un tautības starpības nebūt nav vienmērīgi, bet visai mainīgi pa rajoniem:

Latviešu valodas un tautības starpība

Ievērības cienīgas vismaz divas lietas. Pirmkārt, pilsēta vienota, attālumi mazi, cilvēki kustīgi — tomēr atšķirības lielas: no +4,9% Vecrīgā un +2,7% Beberbeķos un Atgāzenē līdz -8,2% Rumbulā un -6,6% Jaunmīlgrāvī. Otrkārt un svarīgāk, atšķirības nav nejaušas, bet gan līdzinās tautību sastāvam: vislatviskākos rajonos pārtautošana notiek mēreni latviešu virzienā, jauktos mēreni krievu virzienā, pārkrievotos — izteikti krievu virzienā.

Jāapzinās gan, ka tādi +2,7% Beberbeķos un Atgāzenē ir dažādā svarā. Beberbeķos +2,7% ir no 25,6% sveštautiešu, bet Atgāzenē — no 36,7%. Skaidrs, ka pirmo sasniegt grūtāk. Tāpēc korektāk par vienkāršu valodas un tautības starpību ir rēķināt, kāda daļa latviešu pārkrievoti (ja starpība negātīva) vai kāda daļa sveštautiešu latviskojušies (ja starpība pozitīva). Še minētā piemērā Beberbeķos 2,7/25,6=10,7% latviskojušos sveštautiešu un Atgāzenē 2,7/36,7=7,5%. Saliekot pārrēķinātos datus kartē, aina ir tāda:

Pārtautošanas % Rīgā 2011

Te saistība starp vides latviskumu un pārtautošanas intensitāti parādās vēl skaidrāk. Tiesa, īpaši jāpiemin Vecrīga. Savādi, ka rajons, kur latvieši ir 62,1%, it kā ir 1.vietā latviskošanās ziņā (latviešu valodas un tautības starpība +4,9%; latviskojušies 12,8% sveštautiešu). Suns laikam aprakts faktā, ka Vecrīga vēl vairāk 1.vietā ir pēc nezināmas mājas valodas iedzīvotāju īpatsvara: 1/3 (nākamiem rajoniem tik 1/5). Tie ir cilvēki, ko tautas skaitītāji tā arī nesastapa (biežāk sveštautieši), un, iespējams, arī ārzemnieki. Valodu izplatības rēķinos nezināmā valodā runājošie atmesti, iznākumā Vecrīgā šķiet mākslīgi paaugstināts latviešu valodas īpatsvars. Saistību starp vides latviskumu un pārtautošanas virzienu un intensitāti var attēlot arī grafikā (līmeniskā ass — latviešu tautības īpatsvars, pozitīvas stateniskā ass vērtības — latviskojušies sveštautieši, negātīvas stateniskā ass vērtības — pārkrievoti latvieši, sarkanais punkts — Vecrīga):

Latviešu īpatsvars un pārtautošanas intensitāte

Rajoni veido glītu virteni, apliecinot sakarības pastāvēšanu. Ievērības cienīgi, ka neto pārtautošanas 0 vērtība tiek šķērsota ~63% latviešu īpatsvara rajonā, kas precīzi atbilst stāvoklim Latvijā kopumā. Nobeigumā vēl datu avots un rēķinu tabula:

Latviešu tautība Latviešu valoda Valodas un tautības starpība Pārtautošanas intensitāte
RĪGA 46,3% 43,4% -2,9% -6,2%
Buļļi 81,8% 82,6% 0,8% 4,6%
Bieriņi 81,2% 82,7% 1,5% 7,7%
Berģi 78,7% 77,9% -0,8% -1,0%
Mūkupurvs 77,8% 79,7% 1,8% 8,3%
Kundziņsala 77,4% 79,7% 2,2% 9,9%
Vecāķi 76,6% 79,1% 2,51% 10,7%
Beberbeķi 74,4% 77,2% 2,7% 10,7%
Mangaļsala 72,9% 71,9% -1,1% -1,4%
Katlakalns 72,3% 66,4% -5,9% -8,2%
Kleisti 71,4% 69,5% -1,95% -2,7%
Salas 70,2% 70,4% 0,1% 0,4%
Ķīpsala 69,2% 71,1% 1,99% 6,4%
Bukulti 68,8% 68,8% -0,03% -0,05%
Grīziņkalns 67,2% 68,6% 1,4% 4,3%
Avoti 66,1% 67,3% 1,2% 3,5%
Centrs 65,8% 68,2% 2,4% 6,9%
Brasa 65,6% 65,1% -0,5% -0,8%
Pleskodāle 64,2% 64,2% -0,05% -0,1%
Torņakalns 63,5% 63,5% -0,1% -0,1%
Atgāzene 63,3% 66,0% 2,7% 7,5%
Suži 63,3% 62,0% -1,2% -1,9%
Mežaparks 63,2% 62,6% -0,6% -0,9%
Trīsciems 63,1% 60,5% -2,6% -4,2%
Vecrīga 62,1% 66,9% 4,9% 12,8%
Teika 61,9% 61,4% -0,6% -0,9%
Čiekurkalns 59,9% 58,0% -1,9% -3,3%
Jaunciems 58,7% 58,3% -0,5% -0,8%
Āgenskalns 58,2% 57,2% -1,0% -1,7%
Bišumuiža 58,2% 57,5% -0,7% -1,1%
Vecdaugava 57,3% 53,6% -3,7% -6,5%
Dārziņi 55,9% 54,4% -1,5% -2,6%
Dreiliņi 53,8% 49,3% -4,5% -8,4%
Skanste 52,4% 47,6% -4,8% -9,1%
Mežciems 49,8% 47,6% -2,2% -4,3%
Zasulauks 49,7% 47,3% -2,3% -4,7%
Jugla 49,3% 47,0% -2,3% -4,6%
Pēteŗsala 46,9% 44,6% -2,2% -4,8%
Šampēteris 46,6% 44,5% -2,1% -4,5%
Dzirciems 46,5% 44,5% -1,9% -4,1%
Ziepniekkalns 45,5% 42,4% -3,1% -6,8%
Šķirotava 45,4% 41,7% -3,7% -8,2%
Purvciems 41,3% 37,8% -3,5% -8,4%
Iļģuciems 40,0% 36,7% -3,4% -8,4%
Imanta 39,5% 35,6% -3,9% -9,9%
Dārzciems 39,4% 35,4% -3,99% -10,1%
Sarkandaugava 38,3% 33,6% -4,8% -12,4%
Jaunmīlgrāvis 38,2% 31,5% -6,6% -17,4%
Latgale 37,7% 33,7% -3,95% -10,5%
Voleri 37,5% 31,4% -6,2% -16,4%
Spilve 37,3% 33,3% -4,02% -10,8%
Ķengarags 36,3% 31,7% -4,6% -12,7%
Brekši 34,2% 28,1% -6,1% -17,7%
Rumbula 33,7% 25,5% -8,2% -24,4%
Vecmīlgrāvis 33,2% 28,2% -5,01% -15,1%
Zolitūde 32,5% 28,1% -4,4% -13,4%
Pļavnieki 31,0% 25,9% -5,2% -16,7%
Bolderāja 30,0% 23,5% -6,5% -21,6%
Daugavgrīva 22,6% 16,3% -6,3% -27,9%
%d bloggers like this: