Dena Brauna “Inferno”, un vai pasaulē par daudz cilvēku


Dens Brauns. InfernoSieva bija bibliotēkā paņēmusi jaunāko Dena Brauna spriedzekli “Inferno”, abi izlasījām, un nu varu dalīties iespaidos.

“Inferno” ir kārtējais gabals, kur galvenais varonis rokrokā ar sieviešu dzimuma pavadoni glābj pasauli. Kad pienāk laimīgas beigas, visi apmierināti — lasītājs pakutinājis nervus, autors patūcinājis kabatu.

“Inferno” tas izpaužas tā: no “Da Vinči” koda un citiem iepriekšējiem Dena Brauna gabaliem pazīstamais Roberts Lengdons glābj pasauli no nojūgušās zinātnieka, kuŗš iedomājies, ka pasaulē pārāk daudz cilvēku un tāpēc cilvēku suga krietni jāizdeldē, uzlaižot tai negantu sērgu.

Brauna stiprā puse ir topografiski notikumu vietu apraksti. Šoreiz darbība notiek Florencē (lielāko daļu grāmatas), Venēcijā un Stambulā, un man atliek vien nožēlot, ka spēju novērtēt tik pēdējo, jo divās pirmās bijis neesmu.

Sižets aizrauj, valoda viegli uztveŗama, dalījums īsās nodaļās lasīšanu atvieglo vēl vairāk, un Dina Kārkliņa teicami iztulkojusi latviski.

Tomēr kopumā “Inferno” trūkumi ir smagāki par jaukumiem. Pirmkārt, kā jau minēju, pagalam nodrāzta konstrukcija.

Otrkārt, ir daiļdarbi, ko salkanu dara varoņu primitīvisms — jau pirmās lappusēs kļūst skaidrs, kuŗš ir nesatricināmi labs un kuŗš nesatricināmi ļauns, un tā iepriekš paredzami līdz beigām. Dens Brauns kritis pretējā galējībā: beigās pilnīgi nekas nav tā, kā šķiet sākumā. Tas ir tik mākslīgi un samāksloti, ka maitā grāmatu tikpat, cik primitīvisms.

Treškārt, esmu bezdievis, bet arī man nepatīkami, ka Dens Brauns grāmatā laiku pa laikam gaŗāmejot jēli nospļaujas Vatikāna virzienā.

Ceturtkārt un galvenokārt, intrigas sakne. Nojūdzies zinātnieks iedomājas, ka pasaulē pārāk daudz cilvēku — tas ir pieņemami, jo arī īstenībā ir cilvēki, kas tā iedomājušies. Nepieņemami, ka Dens Brauns šo aplamību nekādi neatspēko. Divas ievērojamākās sieviešu dzimuma varones būtībā piekrīt galvenajam ļaundarim, tik viņu revolūcionārā apziņa vēl nav nobriedusi neizbēgamam secinājumam. Pēc samudžinātiem samudžinājumiem galvenais ļaundaris beigās izrādās galvenais labdaris, jo vīruss, ko tas radījis, nevis nogalina cilvēkus, bet “tikai” padara neauglīgu trešdaļu cilvēces. Lengdons atviegloti uzelpo, abas sievietes dodas uz Ženēvu klārēt pasaulei, cik nu būs labi. Laimīgas beigas.

Te arī nopietnākais, ko grāmata mudina pārdomāt — kam tādas aplamības vajadzīgas? “Inferno” sižeta ritēšanai vai Dens Brauns tiešām arī pats iedomājies, ka pasaulē par daudz cilvēku, un izmanto grāmatu savu iedomu propagandai? Galvenā ļaundaŗa motīvs tiek atklāts 133.lpp. sarunā ar Pasaules veselības organizācijas priekšnieci. Kas mainītos, ja priekšniece nevis klusībā piekristu ļaundarim, bet racionāli atspēkotu aplamības? Grāmatā tāpat varētu palikt ~600 lappušu, jo nojūgšanās ir irracionāla. Laimīgām beigām būtu jākļūst maķenīt citādām, bet Dens Brauns ir gana meistarīgs, lai to spētu. Šie apsvērumi mudina atmest domu par sižeta ritināšanas vajadzībām.

Tāpēc laikam jāpaskaidro, kāpēc apgalvojums, ka uz Zemes par daudz cilvēku, ir aplams. Pretēji “Inferno” rakstītam Zemes iedzīvotāju skaits neaug eksponenciāli (vienādā laikā vienādu reižu vai procentu skaitu). Uz Zemes notiek dēmografiska pāreja no augstas dzimstības un mirstības uz zemu dzimstību un mirstību. Vispirms medicīnas sasniegumu iespaidā krītas mirstība, tad cilvēki apjēdz, ka vairs nevajag septiņus bērnus, lai trīs izdzīvotu līdz savējo bērnu radīšanai, un tad krīt arī dzimstība. Starpā ir brīdis, kad iedzīvotāju skaits visai strauji aug:

Dēmografiskā pāreja

Es pats par dēmografisko pāreju uzzināju 80.gadu otrā pusē, kad gāju Jauno ģeografu skolā un par sasniegumiem saņēmu balvā 80.gadu pirmā pusē izdotu Dēmografijas enciklopaidiju krievu valodā. Patiesība zināma sen, vajag tik redzīgas acis un dzirdīgas ausis.

Lūk, kāds ir pasaules iedzīvotāju skaita maiņas ātrums:

Pasaules iedzīvotāju skaita augšanas ātrums

Ja iedzīvotāju skaits augtu eksponenciāli, grafikā būtu redzama taisna līmeniska līnija, bet dzīvē tas aug arvien lēnāk un lēnāk (redzami arī sociālisma celšanas panākumi Ķīnā ap 1960.g., bet par to šoreiz ne).

Vai ir kāds maksimālais iedzīvotāju skaits, lai cilvēce varētu uzturēt sevi bezgalīgi ilgi un ar ērtībām? Varbūt. Neviens gan to vēl nav droši noteicis vai pierādījis. Tomēr skaidrs, ka tas nav konstants: ar elektrību tas ir viens un bez elektrības cits, ar minerālmēsliem viens, bez minerālmēsliem cits utt. Tāpat skaidrs, ka tas ir daudz lielāks nekā tagadējais un pārredzamā nākotnē iespējamais pasaules iedzīvotāju skaits, nevis četri miljardi, kā apgalvots “Inferno”.

Grāmatā lielākas ticamības radīšanai ievietots pāris maldinošu grafiku, no kuŗiem murgaināko (178.lpp.) atļaujos ievietot:

Visaugstākā mērā stulbs grafiks

Nesaistīti, neizprotami rādītāji bez skalas un mērvienībām — jo tikai tā var pamatot, ka cilvēku par daudz! Tāpat Manilā, kas tik atbaidoši aprakstīta 446.lpp., kopš gadsimtu mijas, uz ko apraksts attiecas, cilvēki nav pārvērtušies par dzīvniekiem, kā apgalvo “Inferno”. Filipīniešu dzīves apstākļi, kā rāda tautskaišu dati, uzlabojas.

Aizdomas par Dena Brauna tendenciozitāti nostiprina nekritiska Maltusa piesaukšana (186.lpp.), kā arī tāds eiģenikas apraksts (371.lpp.):

— Tas viss baisi atgādina eigēniku, — Lengdons atbildēja.

Dzirdot šo vārdu, Sinskija sajuta pārskrienam nepatīkamus drebuļus.

Četrdesmitajos gados nacistu zinātnieki bija izmēģinājuši roku tehnoloģijā, ko paši bija nodēvējuši par eigēniku. Tas bija mēģinājums likt lietā primitīvu gēnu inženieriju, lai palielinātu to cilvēku dzimstību, kam piemīt noteiktas “vēlamas” ģenētiskas iezīmes, vienlaikus samazinot to cilvēku dzimstību, kuru etniskās iezīmes ir “mazāk vēlamas”.

Etniskā tīrīšana ģenētiskā līmenī.

Atvainojiet, eiģenikai vārdu deva 1883.gadā, kad mazā Ādolfiņa vēl vecāku plānos nebija. Turpmākos gadu desmitus eiģenika bija kreiso aprindu iecienīta progresīva, zinātniska filosofija un nodarbošanās. Un tikai tad Hitlers to pārņēma savā sociālisma variantā.

 Tā ka secinājumi:

  • pirkt “Inferno” nav vērts;
  • ja gribas, var paņemt bibliotēkā;
  • svarīgi apzināties, ka tā ir daiļliterātūra;
  • diemžēl ne augstākā labuma;
  • ja ir vēlēšanās pēc zinātniski pamatotāka spriedzekļa, varu ieteikt un aizdot Maikla Kraitona “Baiļu stāvokli”.
Advertisements

20 Atbildes to “Dena Brauna “Inferno”, un vai pasaulē par daudz cilvēku”

  1. N/A Says:

    Man gan izlasot radās iespaids, ka vispārējā ideja – cilvēku ir par daudz, ir kopumā pamatota. Man gan tāda doma ir jau sen, es jau lasot Rainbow Six domāju, ka ekoteroristus var saprast.

    Kas ir lielākā trešās pasaules pilsēta, kuru Tu esi redzējis? Man apskatot dažas šķiet ka daudzi tie cilvēki būtu laimīgāki, ja viņiem būtu mazākas, bet pārtikušākas/izglītotākas ģimenes. Un arī vidi mazāk piesārņotu.

    • Ritvars Says:

      Ar ko vispārējā ideja ir kopumā pamatota? Daiļliterātūra (“Inferno”, “Rainbow Six” u.c.) diez vai būs īstā vieta, kur gūt pilnvērtīgu priekšstatu dēmografijas lietās.

      • N/A Says:

        Es tieši tāpēc Tev prasu – “Kas ir lielākā trešās pasaules pilsēta, kuru Tu esi redzējis?”

        Jo es nespriežu tikai pēc daiļliteratūras.

        • Ritvars Says:

          Stambula — 14mln. Un es tev prasu, ar ko, tavuprāt, vispārējā ideja ir kopumā pamatota.

          • N/A Says:

            Ja Tu savu viedokli par to, kādos apstākļos dzīvo tās nācijas, kas ir papūlējušās savairoties stipri vairāk nekā tām īstenībā vajadzētu, balsti uz Stambulu, tad manuprāt tas ir vēl sliktāk par daiļliteratūru.

            Stambulas GDP per capita ir 10,666 * 1.7 = ~$18k ; tas ir augstāk par Latvijas vidējo $14k un drošvien tikai nedaudz zemāk par Rīgas vidējo (un varbūt PPP mērā pat augstāks).

            Atsauce par 1.7 reizinātāju:
            http://www.oecd.org/gov/regional-policy/40317916.pdf

            Attiecībā uz to, kāpēc ideja ir pamatota, es neko jaunu kā rakstīts šeit neizdomāšu:
            http://en.wikipedia.org/wiki/Human_overpopulation

            Bet es uzskatu ka vairums tur aprakstītie faktori ir tādi, par kuriem būtu pamatoti satraukties.

            Es uzskatu arī ka daudzas šīs nācijas nodarbojas ar vides piesārņošanu tādā veidā, kas atstāj iespaidu arī uz tiem no mums, kas varbūt uzvedas kārtīgāk un piesārņo vidi mazāk. T.i., šīs ‘externalities’ netiek pareizi kompensētas, ‘carbon credits’ ir kautkāds farss, utt.

            • Ritvars Says:

              Nē, nebalstos Stambulā. Es zinu, ka Stambula ir gandrīz tikpat turīga, cik Rīga, tik lielākiem kontrastiem un drausmīgi daudz cilvēkiem.
              Varu ieteikt Pola Ērlicha “Iedzīvotāju bumbu”: http://faculty.washington.edu/jhannah/geog270aut07/readings/population/Ehrlich%20-%20Population%20Bomb%20Ch1.pdf
              Tā ir dēmografijas klasika. Ar tiem pašiem argumentiem, kas vikipaidijā, apgalvo, ka pasaulē par daudz cilvēku, bet tagad, pēc 40 gadiem, katram redzams, ka tas viss ir bleķis.

              • N/A Says:

                Tas ka kādam pirms 40 gadiem nav bijusi taisnība par demogrāfisko bumbu, nav pietiekams pretpierādījums.

                Piemēram, tas ka McCarthy nebija taisnība par daudziem it kā komunistu spiegiem, nenozīmē, ka komunistiem ASV tajā laikā nebija spiegu.

                • Ritvars Says:

                  Jā, protams, ŠOREIZ pasaules gals pavisam droši būs. ŠOREIZ sociālismā būs pārpilnība, nevis verdzība un masu slepkavības.

                  • N/A Says:

                    Tā jau ir demogoģija.

                    Es neteicu ka pavisam droši tas novedīs pie pasaules gala. Potenciālas dažu miljardu cilvēku samērā pēkšņas apmiršanas bada nāvē; klimata pārmaiņām kas liek dažiem miljardiem cilvēku pārvākties kautkur citur ar visu rezultējošo haosu – varbūt, bet tam līdz pasaules galam ir tālu.

                    Jebkurā gadījumā, tas ka kādam pirms 40 gadiem nav par kautko bijusi taisnība neko nepierāda.

  2. L Says:

    uzdūros @BBC , ka nav tik ellīga tā situācija =
    http://www.bbc.co.uk/russian/science/2013/11/131107_five_facts_population.shtml

  3. nulle Says:

    Krītas pieauguma ātrums – tas nozīmē ka skaits joprojām pieaug – tikai lēnāk.
    Un tas ir slikti.
    Jo zeme var uzturēt tikai ierobežotu cilvēku skaitu.

    • Ritvars Says:

      Tad neesi liekulis un sāc ar sevi — atbrīvo Zemi no sevis!

      • nulle Says:

        Es neteicu ka zeme ir jāatbrīvo – vnk ir jāpazemina birth rate zem death rate lai populācijas līmenis nokristos līdz normālam.
        Vai nu arī jāsāk nopietni finansēt space exploration (nevis armija) lai būtu iespēja kolonizēt citas planētas.

        • nulle Says:

          Pats tak redzi ka pārapdzīvotība spēcīgi ietekmē arī resursu cenas.
          Degvielai visu laiku cenas tikai aug jo naftas vairāk nepaliek, bet aizvietot pagaidām to nav ar ko.

          • Ritvars Says:

            Uzdevums tev. 1980.g. pasaules naftas krājumi bija 642 mld barelu. 1980.—2007.g. tika iegūts 641 mld barelu naftas. Cik lieli bija pasaules naftas krājumi 2008.g.?

            • nulle Says:

              Tu vispār zini kādā procesā nafta rodas?
              Zini cik ļoti atšķiras ieguves un rašanās ātrums?
              Tas ka 1980ajā kāds veica nepareizus aprēķinus nenozīmē ka nafta nebeigsies nekad – tikai beigsies vēlāk kā 1980ajā pareģoja.

              Vai varbūt tu gribi apgalvot ka nafta ir atjaunojams resurss?

              • Ritvars Says:

                1. Neatbildēji uz jautājumu.
                2. Jā, protams, ŠOREIZ pasaules gals pavisam droši būs. ŠOREIZ sociālismā būs pārpilnība, nevis verdzība un masu slepkavības.
                3. Teorētiski resursu atjaunojamība līdzvērtīga jautājumam, vai visums galīgs. Praktiski tai nav nozīmes.

                • nulle Says:

                  Kādu atbildi tu gaidi uz kaut kādiem no gaisa parautiem skaitļiem?
                  Pamatskolas matemātika.
                  Ja resursu patērē ātrāk kā tas atjaunojas tad tas BEIGSIES – agri vai vēlu.

                  • Ritvars Says:

                    Kāpēc oficiāli Enerģijas informācijas aģentūras skaitļi tev ir “no gaisa parauti”? Un joprojām izvairies atbildēt uz jautājumu, kuŗš tev palīdzētu izprast resursu matēmatiku.
                    Resursu pamatskolas matēmatika ir tāda, ka nafta bija nafta arī priekš miljons gadiem, bet par resursu kļuva tikai tad, kad cilvēks to iemācījās kārtīgi izmantot — 19.gs. vidū. Proti, resurss ir tikai tas, ko cilvēks spēj izmantot un ko atmaksājas izmantot (degvielu var dzīt arī no gaisa vai jūŗas ūdens, tik tas būs sassodīti dārgi). Tāpēc resursu krājumi atkarīgi no trīs dimensijām: pirmkārt, ieguves un jaunatklājumu starpības; otrkārt, zinātnes un technikas attīstības; treškārt, cenu līmeņa.
                    Ne īpaši cerot, ka tu godprātīgi iedziļināsies, tomēr vēl divi uzdevumi:
                    1) kāpēc beidzās akmens laikmets? Vai tāpēc, ka izsīka akmeņu krājumi?
                    2) izskaidro, lūdzu, Kanadas naftas krājumu pieaugšanu no 5mld barelu 2002.g. līdz 180mld barelu 2003.g. (par trīs Krieviju tiesu!).

  4. nulle Says:

    Un es patiešām naftu lietoju minimāli.
    Dzīvoju 30 m2 dzīvoklī 1,5 km no darba – un visur braucu ar velo.
    Nevis tā kā tie pretekļi kas ar saviem SUV brauc bezjēgā katru dienu 50 km uz darbu.
    Valstij sen bij laiks visiem privātajiem auto uzskrūvēt vēl pamatīgākus nodokļus lai bezjēgā resursus nešķiež.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: