Balss nodošana glabāšanā Saeimas vēlēšanās — kādas ir jūsu domas?


Rakstu šo, lai pavēstītu par iespējamām samērā nopietnām pārmaiņām Saeimas balsošanas kārtībā nākamgad un lūgtu domas, viedokļus un atzinumus par tām. Labprāt uzklausīšu arī jautājumus un neskaidrības. Proti, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, gatavojot Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus galīgajam, 3.lasījumam, atbalstīja (6 par, 4 atturas) tādu priekšlikumu (lūdzu izlasīt un iedziļināties):

Papildināt likumu ar jaunu V1 nodaļu „Balss nodošana glabāšanā” un iekļaut tajā jaunu 481.pantu šādā redakcijā:

481.pants. (1) Vēlētājs var nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Vēlēšanu iecirkņus, kur var nodot balsi glabāšanā, iekārto republikas pilsētās un novados, kuros ir vismaz 10 000 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 balsstiesīgo, vēlēšanu iecirkņus, kur var nodot balsi glabāšanā, iekārto ar tādu aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 balsstiesīgo būtu viens tāds iecirknis. Iecirkņu darba laiks šais dienās ir: trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 12.00; piektdien — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Šajā laikā iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā.

(2) Vēlēšanu telpās iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka persona ir vēlētājs un tās pasē nav atzīmes par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un izdara vēlētāja pasē atzīmi par piedalīšanos attiecīgās Saeimas vēlēšanās. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu attiecīgajā apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(3) Vēlētājs saņem no iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu.

(4) Vēlētājs vienatnē izdara šā likuma 23.pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni atdod iecirkņa vēlēšanu komisijai, kas to vēlētāja klātbūtnē ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods, un reģistrācijas aploksni iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot vēlēšanu dienā tikai tajā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Iecirkņa komisija balsotāju sarakstā anulē ierakstu par balss nodošanu glabāšanā, un vēlētājs balso šā likuma 3.nodaļā noteiktā kārtībā.

(6) Kad iecirkņa komisija pēc vēlēšanu beigām atver vēlēšanu kastes (šā likuma 31.panta trešā daļa), tā sašķiro reģistrācijas aploksnes derīgās un nederīgās. Nederīgas reģistrācijas aploksnes ir tās, kam attiecīgais vēlētājs nobalsojis vēlēšanu dienā, un tās, uz kurām nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija atver un skaita balsis, kā norādīts šā likuma 4.nodaļā (31.panta ceturtā daļa).

Tagad sadzīviski, kas par lietu. Pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās var balsot priekš vēlēšanu dienas, Saeimas vēlēšanās ne. Jo pilsonis piedalās vēlēšanās, kad neatgriezeniski nobalso (parastā veidā — iemet aploksni ar vēlēšanu zīmi urnā), bet Satversmes 11.pants noteic:

11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā.

Tāpēc Saeimas vēlēšanās iepriekšēju balsošanu rīkot liedz Satversme. Ko darīt? Pārdesmit gadu atbilde bija samierināšanās, bet vairs ne — ir ierosināta balss nodošana glabāšanā. Proti, vēlētājs atnāk balsot iepriekš, bet aploksni ar vēlēšanu zīmi nevis met urnā, bet ieliek vēl vienā aploksnē, uz kuŗas uzraksta viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu, un tad to noliek atsevišķi. Ja vēlētājs grib, viņš var vēlēšanu dienā pārbalsot (izpildīta prasība pēc vēlēšanām sestdienā) — tad viņa glabāšanā nodoto balsi anulē. Pēc vēlēšanu beigām atsevišķi noliktās aploksnes atveŗ un pieskaita pārējām balsīm.

Ieguvums no tāda papildinājuma ir vēlētāju ērtības — varēs balsot ne tikai sestdien. Pretējā pusē ir drošības riski, jo balsošana vēlēšanu dienā iecirknī neapšaubāmi ir drošāks vēlēšanu veids, papildus darbs vēlēšanu komisijām un lielāki izdevumi. Man šobrīd ieguvumi šķiet lielāki, tāpēc lietu piesardzīgi atbalstu — bet, protams, labprāt uzklausīšu iebildes.

Pati priekšlikuma redakcija tapusi Centrālās vēlēšanu komisijas, Saeimas Jūridiskā biroja un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas diskusijās un lielā mērā ir mans (sekretāra amats…) roku darbs. Labākas uzskatāmības labad karte, cik un kur Latvijā varētu būt balss glabāšanas iecirkņi (izmantots balsstiesīgo skaits šīgada pašvaldību vēlēšanās):

Balss nodošana glabāšanā

Te parādās, kāpēc balss glabāšanas iecirkņu izvietojuma formula man līdz galam nepatīk. Pirmkārt, ir caurumi, kuŗus varētu aizlāpīt ar formulas neparedzētiem iecirkņiem Aizputē, Aizkrauklē un Rūjienā, kā arī Gaigalavā (pārceļot no Maltas). Otrkārt un svarīgāk, formula pārkāpj kādu būtisku pakalpojumu izvietošanas likumu. Proti, svarīgs ir gan apkalpojamo skaits, gan attālums līdz apkalpošanas vietai. Tāpēc augstāka apdzīvotības blīvuma vietās pakalpojumu punkti apkalpo mazāku territoriju, bet vairāk cilvēku, savukārt zemāka apdzīvotības blīvuma apvidos — plašāku territoriju, bet mazāk cilvēku. Parasto vēlēšanu iecirkņu izvietojums šim likumam atbilst, bet balss glabāšanas iecirkņu — ne. Būs jāapdomā, ko var līdzēt.

Jā, vai jau teicu, ka labprāt uzklausītu jūsu domas par šo lietu, mīļie lasītāji?

Advertisements

9 Atbildes to “Balss nodošana glabāšanā Saeimas vēlēšanās — kādas ir jūsu domas?”

  1. Martins Krusts Says:

    Pilnīgi pret! Jau pašvaldību vēlēšanas pierādīja, ka tās ir īpašas dienas bez vēlētāju novērotājiem. Un vēl ļaunāk, ka nevarēja apskatīt rezultātus atsevišķi pa šīm dienām – nebūtu pārsteigums, ja dienās bez novērotājiem rezultāti būtiski atšķirtos.

  2. Martins Krusts Says:

    Jāspiež būtu uz interneta balsošanu, lūk, tas būtu atvieglojums. Noteikti balsotu internetā, jo vairāk ticētu rezultātu autentiskumam

  3. Kalvis Apsītis (@kalvis_apsitis) Says:

    Lai izvērtētu šādu iespēju, man pietrūkst “veselā saprāta pārbaudes” – pagaidām ir grūti iedomāties tipiskāko reālo situāciju, kur cilvēks ļoti gribēja piedalīties vēlēšanās un savu dzīvi apzinīgi plānoja tā, lai varētu piedalīties – bet apstākļi izrādījās spēcīgāki. (Nu varbūt kāds, kuru darbavieta pēkšņi nosūta komandējumā uz kādu attālu vietu – teiksim, musulmaņu valsti, kur darba nedēļa sākas svētdienā – un viņam visa vēlēšanu sestdiena jāpavada ceļā? Vai pēkšņi jādodas uz tuvinieku bērēm kādā Krievijas nomalē?) Visi piemēri izskatās ļoti eksotiski. Ir toties papilnam tādu cilvēku, kuru vēlme piedalīties vēlēšanās ir tik niecīga, ka pat vismazākais apgrūtinājums viņus attur. Un tad, ļoti iespējams, arī šis mehānisms būs viņiem par grūtu.

    Tiklīdz kā iztēlosimies reālās situācijas, tad kļūs skaidrāks, vai to vispār vajag; cik vietās to vajag nodrošināt, cik dienas pirms vēlēšanām to vajag nodrošināt utml. Kamēr nav kaut vai aptuvena novērtējuma, kā to LEĢITĪMI pielietot – sliecos domāt tāpat kā M.Krusts. T.i. reālais ieguvums ļoti nosacīts, toties to var izmantot vēlēšanu urnu piestūķēšanai.

  4. Viktors Degro Says:

    Ko darīs tie (kā varēs balsot), kuriem ir ID kartes bet vairs nav pases?? Tādus es zinu ļoti daudzus.

    • Ritvars Says:

      Ja pases nav un personas apliecība saņemta līdz 2012.g. 13.jūnijam, varēs PMLP bez maksas dabūt pasi. Pārējie: Personu apliecinošu dokumentu likumā (pārejas noteikumu 3.p.) kopš 2012.g. 13.jūnija skaidri pateikts — līdz elektroniskas vēlētāju reģistrācijas ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un parakstu vākšanā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ierosināšanai Latvijas pilsoņa pase ir obligāts dokuments vēlēšanu tiesību īstenošanai. Tātad, ja gribi balsot — dabū pasi un balso.

  5. Anonīms Says:

    šajā redakcijā nav nodrošināts aizklātums. komisija atver ārējo aploksni ar vārdu, tad iekšējo un paziņo par ko ir balsojis mr x.

    vajag 2 urnas- vienu priekšbalsošanai, vienu normālo. vakarā vispirms atver pirmsbalsošAnas kasti, atlasa derīgās aploksnes, atver ārējo un iemet 2. urnā.

    • Ritvars Says:

      Jā, domāts ir pēc ārējo aplokšņu atvēršanas iekšējās sajaukt kopā.

      • Anonīms Says:

        to noteikti jāieraksta likumā.

        • Martins Krusts Says:

          Nedrīkst jaukt kopā! Un vēlams vispār šo situāciju nevajag ieviest! Ieguvumi ir tik nebūtiski uz šausmīgo risku rēķina. Vismaz vienā tādā kāstē Latvijā visticamāk, kāda partija būs ieguvusi 99% un sajaucot kastes zūd iespēja saprast, kas ir noticis. Priekškam tik izmisīgi ir vēlme šo ieviest?


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: