Māŗa Ruka “Spridzinātāji”


20.oktobrī portālā manabalss.lv parakstu skaits par Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu pārsniedza 10 000, kas nozīmēja, ka ierosinājumu iesniegs apspriešanai Saeimā. Un 20.oktobrī ieguvu savā īpašumā Māŗa Ruka grāmatu “Spridzinātāji”. Paldies “Valteram un Rapam”, kur bija neatvairāma cena — Ls0,99. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

“Spridzinātāji” augstākā mērā ieteicami ikvienam, kuŗš vēlas zināt Rīgas Uzvaras laukuma vēsturi, tajā uzceltā pieminekļa vēsturi (hmm, kā pieminekli dēvēt? Par “Uzvaras” būtu zaimošana, vienota nosaukuma tautas mutē nav. Varētu gaŗākā variantā par uzvarotāju pieminekli vai īsākā par uzvarekli) un to, kā 1997.g. pērkonkrustieši spridzināja pieminekli. Notikumi tik neseni, ka, pēc izjūtas, nav vēl vēsture, bet mūsdienas. To dalībnieki ir tepat mūsu vidū, un arī es dažu grāmatā pieminēto esmu saticis žurnālista vai polītikas gaitās.

Tīkami, ka grāmatā lietota latviska rakstība ŗ, ch un svešvārdu ziņā, taču izskatās, ka autors valodnieka apziņā vai taupībā nav devis “Spridzinātājus” pārlasīt citam valodas lietpratējam, tāpēc pamanāmā skaitā palikušas pārrakstīšanās kļūdas. Atzīstama Ruka stāstnieka māka: jau pirmās lappusēs uzburt latviska Uzvaras laukuma ainu un noturēt uzmanību līdz pēdējām (vismaz tāda lasītāja kā es, kam patīk lasīt par sabiedriski polītiskām un pilsētbūvniecības lietām). Valodnieka un stāstnieka māka apvienojas, lasīt tiešām ir viegli.

Ne viss, par ko rakstīts “Spridzinātājos”, ir zināmi vai pierādāmi fakti. Vietām Ruks ņem palīgā savas versijas, mājienus ar slotaskātu un uzvedinošus jautājumus. Vietām šķiet pavīdam autora iedomība.

Izjūta, kas pārņem lasot, ir tā pati, kas domājot par trešo atmodu vispār. Uzvarotāju piemineklis un tā spridzināšana koncentrēti rāda, ka latviešu nācionālās atbrīvošanas kustība palikusi nepabeigta, Tautas frontes un “Latvijas ceļa” gaišo spēku nožņaugta, un daudz latviešu joprojām neuzdrošinās būt kungi mūsu dzimtajā zemē un paši sev likumus lemt. Otra izjūta — ko ļerpatas neuzdrošinājās 1991.g. un 90.gadu vidū un neuzdrošinās tagad, kas neizdevās 1997.g., ko uzdrošinājās igauņi 2007.g. un gruzieši 2009.g., agri vai vēlu neizbēgami notiks. Jo laiks darbojas latviešu labā. Jo, kad jūs mirsit, caurvējš kauks jūsu zārkos. Un es nezinu citas dziesmas, kas šai lietā un vietā iederētos labāk par “Skyforger” “Čūsku sievieti”.

Izlasījis lieku “Spridzinātājus” plauktā, lai turpmāk ieskatītos pēc vajadzības. Nu es zinu:

  • kāds izskatītos Uzvaras laukums, ja ne krievu okupācija;
  • Raiņa “Rīgas raganas” pirmos skatos ir apbrīnojamas līdzības;
  • ir diena gadā, kad puķes pie uzvarekļa var likt arī krietni cilvēki;
  • iepriekš bijuši vēl divi spridzināšanas mēģinājumi (diemžēl “Spridzinātājos” par tiem nevar uzzināt sīkāk);
  • vēl šo to jaunu.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Māŗa Ruka “Spridzinātāji””

  1. Haris (@akmens) Says:

    Lielisks termins – “uzvarotāji”.:)

    P.S.
    Pierakstīju jaunu komentāru pie iepriekšējās tēmas par vēlēšanu apgabaliem. Būtu jauki, ja Jūs varētu atbildēt.

  2. Oto Says:

    Tā kā Latvija karā nepiedalijās, jo bija neitrāla, tad arī nekādas uzvaras mums nebija. Pats arī parakstījos par laukuma atjaunošanu, bet manuprāt iesākumā pietiktu oficiāli to pārdēvēt par padomju okupācijas pieminekli un uzstādīt izskaidrojošu plāksni. Kritušos ir jāpiemin kapos nevis parkos.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: