Henrika Senkeviča “Bez dogmata”


Tā kā biju iepriekš lasījis poļu rakstnieka Henrika Senkeviča “Kurp eji?” un “Krustnešus” un vīrs atzīts par gana dižu, lai saņemtu Nobela prēmiju, priekš kāda laika ieguvu viņa “Bez dogmata”. Nu esmu izlasījis un varu dalīties iespaidos.

1. Romāns sarakstīts dienasgrāmatas veidā, un tas rada emuārisku noskaņu. Dalījums dienu ierakstos arī dala romānu gana īsos gabaliņos, lai lasot nebūtu jāmokās ar milzu teksta blāķiem. Dienasgrāmatas veids atsauc atmiņā Šoderlo de Laklo “Bīstamos sakarus”, kuŗi sarakstīti vēstuļu formā.

2. Pavisam līdzību ar “Bīstamajiem sakariem” nostiprina, ka arī “Bez dogmata” ir pavedināšanas romāns. Proti, turīgs un gudrs galvenais varonis 19.gs. beigās pārmežģīta prāta un tikumiska relātivisma dēļ palaiž gaŗām mūža mīlestību. Kad tā kļuvusi cita sieva, viņš aizvainotā patmīlībā metas to atvilt un pievilt sev, apzināti atteikdamies domāt, ko pēc tam.

3. Romāns ir psīcholoģisks, un visa galvenā varoņa rīcība nevainojami pamatota viņa prātuļojumos. Lai ko tas darītu, vienmēr atrod it kā racionālu pamatojumu vai attaisnojumu.

4. Senkevičs lietu noved tādos prāta līkločos, ka spiests izsaukt dievu mašīnā, proti, izmantot negaidītu neatkarīgu ārēju spēku iejaukšanos, lai tiktu laukā un darbība nonāktu, kur autors vēlējies. Pāris reižu ar lielu laika starpību vēl būtu pieņemamas, bet beigās ir trīs pavērsieni cits pēc cita, tāpēc nobeigums šķiet samocīts un sēj šaubas par rakstnieka talantu.

5. Pēcgarša ir viegls pretīgums pret romānā aprakstītām preteklībām. Un mazliet žēlums par lasot zaudēto laiku. Tāpēc grāmatu metu laukā un citiem lasīt neiesaku un nenovēlu. Ja tomēr ķersities klāt, paši vainīgi.

Nobeigumā ieskatam fragments, kas labi ataino “Bez dogmata” būtību:

Man nav nekā, nekādas pārliecības, nekādu ticējumu, nekādu principu, nekāda pamata zem kājām — to visu manī izskaudusi prātošana un kritika. .. Kad prāts man jautā, kāpēc gluži vienkārši neesmu apprecējies ar Aneli, atbildu to, ko reiz jau esmu teicis: gluži vienkārši neapprecējos tāpēc, ka esmu greizs. Tādu mani izauklējušas divas mazas aukles: prātošana un kritika. .. Ja Anele šodien kļūtu brīva — paņemtu viņu sev bez šaubīšanās; bet, ja viņa nebūtu izgājusi pie vīra… kas zina… man kauns atzīties, bet var gadīties, ka es viņu tik ļoti neiekārotu. .. Nē, vadoties no savas pagātnes pieredzes, es domāju, ka būtu sācis atkal bezgalīgi analizēt sevi un Aneli, kamēr kāds man viņu noņemtu. Labāk par to nedomāt, jo tad man gribas lamāties.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 2 Comments »

2 Atbildes to “Henrika Senkeviča “Bez dogmata””

  1. 2013.gada mēnešu pirmie teikumi | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] novembris — Tā kā biju iepriekš lasījis poļu rakstnieka Henrika Senkeviča “Kurp eji?” un “Krustnešu…; […]

  2. margarita Says:

    primātiem nevajadzētu lasīt ko vairāk par komiksiem, citādi kāds vēl iedomāsies, ka tā ir patiesība un ārā izmetams ir Markess, Po, Ficdžeralds, Draizers, Folkners, Mans, Selindžers, Remarks, Tagore, Kolinss, Valids, Šovs, Svifts un citi.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: