Melraksti: sagrautā Latvijas lauksaimniecība


1990., pēdējais padomju lauksaimniecības gads bija labi padevies laikapstākļu ziņā un iemiesoja augstākos padomju lauksaimniecības sasniegumus: nozarē strādāja 219tk nodarbināto, tā deva 20,2% kopprodukta un tika ievākta graudu rekordraža — 1,6mln tonnu (viens no retiem gadiem, kad padomju iekārtai šai ziņā izdevās pārsniegt ulmaņlaika Latviju).

Taču tūlīt pēc tam neatkarību alkstošie latviešu polītiķi plaukstošo lauksaimniecību izārdīja ar trejzaru sekumiem:

  • pirmkārt, limitrofas “neatkarības” pasludināšana sarāva gadu desmitiem iekoptās saites ar brālīgām republikām un iznīcināja speciālistu pieplūdi no tām;
  • otrkārt, plēsonīgo kapitālisma principu ieviešana sagrāva darbojošos preču un naudas plūsmu un laupīja iespēju jel ko paredzēt un plānot;
  • treškārt, īpašumtiesību “atjaunošana” kaut kādiem “likumīgiem īpašniekiem” kaut kāda “vēsturiskā taisnīguma” vārdā izpostīja gadu desmitiem sekmīgi strādājušās kopsaimniecības.

Nu varam apkopot lauksaimniecības sagrāves iznākumus. 2012.g. lauksaimniecībā strādāja 20,6tk nodarbināto, tā deva 5,0% kopprodukta. Un tika ievākts 2,12mln tonnu graudu. Tāda, lūk, sagrāve.

Advertisements

2 Atbildes to “Melraksti: sagrautā Latvijas lauksaimniecība”

  1. Ciris Says:

    Naivi domāt, ka graudkopība varētu būt Latvijas lauksaimniecības trumpis, ja, piemēram, Itālijā tiek ievāktas divas graudu ražas gadā.
    Ražot graudus un kartupeļus ir izdevīgi, jo tā ir “slinka” ražošana, ar nelielu darbaspēka pieprasījumu, tātad, arī nelielu pievienoto vērtību. Tomēr valsts pamatā ir nodarbināts cilvēks- viņš spēj uzturēt sevi, ģimeni un valsti ar saviem nodokļiem.
    Turklāt kopproduktā šobrīd tiek iekļautas arī, piemēram, banku intereses par aizdevumu izsniegšanu. Vai tam ir kāds sakars ar “produktu”? Reāla vērtība ir reālai precei. Protams, ir prieks, ka audzējam jaunas, ražīgākas graudu šķirnes un varam veidot intensīvu ražošanu.
    Tomēr Latvijā ir simtiem tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, kura netiek apstrādāta, jo valsts politikas rezultātā laukos nav strādnieku, kuri var šo zemi apstrādāt. Valsts politikas rezultātā pēc 23 gadiem no minētajiem 219tk vismaz 30% strādā R-eiropas fermās vai rūpnīcās un daļēji uztur Latvijas ekonomiku ar “humanitāro naudas paciņu” sūtījumiem.
    Un tā patiešām ir sagrāve, jo kam vajadzīgi graudi, ja nav ēdāju?

    • Roberts Says:

      Ciri, kur ir tie simti tūkstoši neapstrādāto zemju Latvijā? Vai parādīsiet? Es lapbprāt iegādātos kādus pāris simt hektārus, kas atrodas vienlaidus. 10 sīksaimniecības dažādās vietās pa padsmit hektāriem mani neinteresē, tās lēnā garā pārpirks lielākās blakussaimniecības.

      Un kādi vēl laukos srādnieki lauksaimniecībā vajadzīgi? Laukos joprojām cilvēku ir par daudz, jo mūslaikos, atšķirībā no laika pirms 40 vai 80 gadiem, viena ģimene ar tehniku var bez problēmām apsaimniekot 100ha zemes un vairāk. Vai tas kādam patīk vai nē, bet mikrosaimniecību ērai laukos pienāk beigas. Paliks mazās saimniecības, kas specializēsies uz kaut ko salīdzinoši mazās platībās (pāris desmiti hektāru) audzējamu/kopjamu (biškopība, augļu/ogu audzēšana, ekosaimniecības ar nelielu apgrozījumu u.t.t.), un vidējās/lielās saimniecības, kas nodarbosies ar tradicionālo lauksaimniecību. Un punkts.

      Laukos tik daudz cilvēki nav vajadzīgi, cik ir tagad, un no laukiem brauktu arī prom tad, ja būtu ļoti laba ekonomiskā situācija, jo laukos tik daudz cilvēkiem kā tagad nav ko darīt.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: