Daži iespaidi Cēsīs


Maija parka dīķis. Foto: Rožu romantika

Maija parka dīķis. Foto: Rožu romantika

Atvaļinājumā vienu brīdi bijām aizbraukuši uz Cēsīm un atklājām sev vairākas lietas.

Apmetāmies “Kolonnas” viesnīcā pašā centrā — Vienības laukumā. Cik varēja saprast, ēka ir agrīna krievu laika darinājums (nē, nav, skatīt atsauksmes!). Bet viesnīca laba; paldies sievai, kas kaut kad ziemā bija novaktējusi iespēju ģimenei apmesties un brokastot par Ls25. Atšķirībā no daudzām citām šai viesnīcā ir arī cienīga bērnistaba (cienīga tādā nozīmē, ka bērniem tur ilgi nav gaŗlaicīgi) un pat cienīgas lasāmgrāmatas tajā. Skomanta sērijas “Teitoņu gūsteknis” bija interesanta arī pašam, un bija žēl, ka jābrauc prom, neizlasījušam līdz galam.

Viesnīcai sētas pusē ir Maija parks, ko līdz šim bijām skatījuši tik ziemā. Vasarā tas ir daudz valdzinošāks — koptie stādījumi un melnie gulbji dīķī rada silto zemju iespaidu. Tajā ir ļoti labs bērnu laukums ar reti kur sastopamu lietu — lielā vītolā ietaisītu būdu. Spriežot pēc uzrakstiem būdā, Cēsis ir ļoti latviska pilsēta, kuŗā agrīnus padsmitniekus ļoti interesē savstarpējās attiecības un dzimumattiecības.

No Maija parka pāri ielai uz pils pusi ir “Ežu” veikals, kur sastopams kāds ~50 gadu vecs vīrs, kas pelna atzinību un pateicību, ka ne tikai labi zina un māk riteņlietas, bet arī ļoti prasmīgi un sirsnīgi apkalpo. Tur iegriezāmies, jo vecākajam dēlam tuvojās 5 gadu jubileja un bijām nolēmuši viņam dāvināt kārtīgu riteni. Te ar to nopirkām un pagaidām visi esam apmierināti.

Pretī viesnīcai otrā Vienības laukuma pusē ir Cēsu ūniversālveikals, šobrīd ar “Vesko” preču zīmi. Rīgā “Vesko” veikalus biju manījis vien tādās nomalēs kā Mangaļsala un Vecdaugava un ar interesi apmeklēju Cēsu iestādi. Preču klāsta atšķirības no “Superneto” vai sīkmaksimas patīkami atsvaidzina. Tomēr radās iespaids, ka veikals lemts izputēšanai — tajā vienkārši nav pircēju! Ne vakarā, ne dienas laikā. Kā vispār var būt, ka pircēju ir mazāk nekā kasieŗu?! Turklāt novietojums pašā centrā šķiet lielisks. Varbūt cēsinieki zina vairāk par ūniversālveikala lāstu, bet vienīgais, ko spēju izdomāt — kā jau pusgadsimtu sena krievu laika iestāde veikals nemaz nav domāts autobraucēju ērtībām: nav, kur mašīnu atstāt. Toties dzelzceļmalas “Superneto” automobiļi griežas iekšā, ārā kā pa konveijeru…

Aizlaidām uz Āraišiem. Visu cieņu par archaioloģiski korektu rekonstrukciju! Mitekļi kā cilvēces izaugsmes daudzinājums rāda attīstību no primitīviem akmens laikmeta slieteņiem uz arvien izturīgākām, lepnākām un no vides labāk pasargātām ēkām. Ar divām stundām nepietika, lai aizietu vēl līdz vējdzirnavām un pabaudītu kultūrainavu no augšas.

Aizlaidām uz Cīrulīšiem. Gar krievu laika kūrortmonstra graustiem var tikt uz dabas takām. Tā kā bijām ar bērniem un (it īpaši) ar bērnu ratiem, izgājām mazāko loku. Daudz mežonīgāk par Tērvetes dabas takām. Sastaptie vietējie sūrojās, ka aizliegts mežu tīrīt un izmantot, visam jāsapūstot turpat. Patīkami, ka takās ir trāpīgi objektu apraksti. Bet ar bērnu ratiem tur labāk nestaigāt.

Pie Gaujas tilta maldinošas autobusa pieturas, jo rada iespaidu, it kā tur varētu gaidīt kādu pilsētas satiksminieku. Tak velti, jo tuvākais, 9.buss met riņķi galapunktā Gaujas kalnā.

Nebiju gaidījis, ka Cēsīs tik trūcīgi ar ēstuvēm. Labākā šķiet “Vendene” Vienības laukuma Valņu un Raunas ielas stūrī, “Kolonnas” restorāns padārgs un uz “Kafērīgu” labāk neiet, teica sieva, kas bija līdz tai aizgājusi.

Nobeigumā trīs cēloņi, kāpēc man, latvietim un ģeografam, Cēsis patīk:

  1. latviskums. Cēsīm laimējies pārlaist krievu laiku bez kolonistu iepludināšanas;
  2. zināmā mērā saistīts ar 1.punktu — saglabājusies, nav izpostīta senāka apbūve, tāpēc apbūve veido vienotu, nepārtrauktu kopu no cara laika līdz mūsdienām. Dabiski vijīgas ielas. Nav kolonistu guļamrajonu;
  3. sīkas upītes, gravas un cits reljefs.
Advertisements

5 Atbildes to “Daži iespaidi Cēsīs”

  1. fretka Says:

    Cēsu viesnīca “Kolonna” uzbūvēta 1938. gadā un toreiz (kā arī vēlāk, krievu laikā) saucās “Tērvete”. Savukārt Maija parka sākotnējais nosaukums (pirms okupācijas) bija “15. maija parks”.

    • Ritvars Says:

      Paldies par viesnīcas ziņu precīzēšanu! Nokaunos.
      Jā, par parku iedomājos, kāpēc tieši “Maija”. Lieta izklausās līdzīga Sarkandaugavai, kur Svētceļinieku ielu, kas veda uz baznīcu un kapiem, pārdēvēja par Ceļinieku ielu.

  2. Didzis Says:

    Cēsīs ir gan guļamrajons, tik drusciņ prom no centra, kā jau vispār mēdz būt ar guļamrajoniem.

    • Ritvars Says:

      Paldies par atsaukšanos. Kur, lūdzu, tas būtu?

      • Juoņs Says:

        Tas, kurš Leona Paegles ielā?


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: