“Brīnišķīgā jaunā pasaule”


Nesen ar dāsna cilvēka vēlību par nieka latu tiku pie Oldesa Hakslija “Brīnišķīgās jaunās pasaules”. Nebiju lasījis, zināju, ka tā ir antiutopija, un labprāt vēlējos uzzināt, kā Hakslijs to apraksta un pamato, kāds ir grāmatas vēstījums un kāda Brīnišķīgā jaunā pasaule ir, salīdzinot ar, piemēram, Zamjatina “Mēs” vai Orvela “1984”.

Pa nedēļas nogali laukos, ceļā uz tiem un no tiem esmu Haksliju piebeidzis un nu varu dalīties iespaidos. Hakslija 1931.gadā uzburtā Brīnišķīgā jaunā pasaule balstās:

  1. ģimenes iznīcināšanā un vairošanās šķiršanā no dzimumdzīves — valda seksuāla visatļautība, bet bērnus ražo inkubātoru centros;
  2. cilvēku sadalē kastās, fiziski apstrādājot vēl nedzimušus bērnus;
  3. pareizā viedokļa iedvešanā miega laikā no bērna kājas;
  4. nemitīgā vieglas narkotikas tvanā.

Tomēr uz Zemes palikušas arī citādas vietas. Mežoņu rezervāts Jaunmeksikā (kur arī īstenībā ir lielākās indiāņu zemes AAV), kur nodzērušies indiāņi velk dzīvi netīrībā un slimībās. Tik tikko ieskicēts viegla režīma izsūtījums Īslandē un citās salās, uz kurieni padzen gudreļus, kas uzdrošinājušies patstāvīgi domāt. Pat nieka 15 minūšu lidojumā no Londonas ir kāds helikopteru trašu apiets kluss stūrītis, kur atpūsties no civīlizācijas.

“Brīnišķīgā jaunā pasaule” neapšaubāmi ir brīdinājums no Brīnišķīgās jaunās pasaules, taču to neglābjami ietekmē autora pasaulskats. Hakslijam, salīdzinot ar Zamjatinu un Orvelu, bijusi mazāka saskare ar sociālismu, tāpēc Brīnišķīgā jaunā pasaule ir vieglāka un gaišāka, ne tik totālitāra. Viņš nav izpratis, kā darbojas tirgus saimniecība un ka lielākā ģeopolītiskā gadsimta katastrofa bijis sociālistiskais apvērsums Krievijā 1917.gadā, un piedāvā viltus izvēli starp Brīnišķīgo jauno pasauli ar ļaunuma sakni Fordu (tiesa, valsts oficiāli piešķirto uzvārdu skaitā ir arī Ļeņins, Trockis, Bakuņins, Markss un Engelss) un pretstatu — cēlā mežoņa mītu.

Grāmatu papildina autora 1946.gadā sarakstīts priekšvārds, kuŗā tas izvērtē Brīnišķīgās jaunās pasaules izredzes ar piecpadsmit gadu un 2.pasaules kaŗa pieredzi. Secinājums — Brīnišķīgā jaunā pasaule pienākšot drīzāk, nekā viņš bija domājis 1931.gadā. Hakslijs neapjēdz, ka valsts kontrolēta saimniecība un sabiedrība ir bezcerīgi neefektīvāka par brīvu tirgu un dēmokratiju un tāpēc totālitāra valsts, ja vien tai nav izdevis iekaŗot visu pasauli (un 1946.gadā bija skaidrs, ka nav izdevies), lemta atpalicībai un sabrukumam, nemaz netiekot līdz Brīnišķīgās jaunās pasaules stadijai. Nejēgšana nepārsteidz, zinot Hakslija paša aizraušanos ar totālitārām idejām un nespēju izrāpties no maldiem līdz pat mūža galam.

Cik aktuāla “Brīnišķīgā jaunā pasaule” mūsdienās? Pamaz, jo skaidrs, ka cilvēces attīstība nav gājusi Brīnišķīgās jaunās pasaules virzienā un ka ne jau Fords, Amerika un kapitālisms apdraud cilvēka brīvību. Pumpurus gan var saskatīt totālitārā līberālisma baudkāres (seksuāla visatļautība, lēta izklaide un apdullināšanās) un bezatbildības (vārda brīvības iznīcināšana polītkorektuma labā, nedzimušu bērnu nogalināšana, ģimenes graušana) propagandā.

Grāmata sarakstīta (un iztulkota) labā valodā, sižets gana aizraujošs. Varētu vienīgi iebilst Silvijai Bricei, kas indiāņu ‘c’ atveidojusi ar angļu ‘ts’.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: