Māŗupīte — vadātājs — Dienvidu tilts


Biju izdomājis šovakar pēc darba izbraukt Māŗupīti Rīgas robežās, apskatīties, ciktāl tikts ar Dienvidu tilta / Jāņa Čakstes gatves vilkšanu līdz Ziepniekkalna ielai / Bauskas šosejai, un, kazi, izbraukt vēl Ķengaraga promenādi. Notika gan maķenīt citādi, nekā biju iecerējis. Lūk, “Jāņa sētas” karte:

20.06.2013

Vispirms aizbraucu līdz Māŗupītes ietekai Āgenskalna līcī. Grūti bija tikt pāri Raņķa dambim, bet nogaidīju kādu tukšāku brīdi, metos un tiku. Pabraukājos pa Uzvaras parku, apskatīju mazo pieteciņu no Aleksandra Grīna bulvāŗa puses. 1. ir avotiņš, par kuŗu jau esmu rakstījis. Nespēju pabraukt gaŗām neiegriezies. Tad Māŗupītei pa Torņakalna preču stacijas pusi līdz Arkādijai. Kāds zina, kas ir tā lielā aizmūrētā velve Arkādijas nogāzē aiz bijušā kinoteātŗa vietas (2.)?. Māŗas dīķim Holma manufaktūras (krievu laikā “Auroras” zeķu fabrika) pusē jauks jauns [velo]celiņš. Un tad jau pie Māŗupītes ietekas Māŗas dīķī sākas puspabeigtais “Zaļais” veloceliņš. Gaŗām Māŗupes ielas okupantu midzenim, otrā krastā “Arsenāla” sēta un pietekas ieteka, tad zem Jūŗmalas dzelzceļa, gaŗām Angļu ģimnāzijai, zem K.Ulmaņa gatves. Braucot gaŗām valdorfbērnudārzam Zvārdes un Spirgus ielas stūrī, ponija šoreiz nevar saost. Tad sākas vismežonīgākais celiņa posms (3.): celiņa nav, ir tikai taka, kas ved augšā lejā cauri necaurredzamiem krūmiem. Pa šauru dēļu tiltiņu pāri Bieriņgrāvim, pie Skulptūru dārza uz otru Māŗupītes pusi. Bet te, ak, vai, veloceliņš slēgts bērnu velosacīkstēm. Nekā darīt, atpakaļ uz labo Māŗupītes krastu un pa mainīga dubļainuma taku (4.) uz priekšu. Sāka līņāt, bet, tā kā ne pārāk stipri, toties silti, uzdrošinājos turpināt iecerēto. Par laimi, aiz Codes ielas var pa veloceliņu līdz tā galam pie Dauguļu ielas. Te iemaldījos pagalmos iebraucamā ceļā (5.), domādams, ka tikšu tālāk uz Penkules ielu. Beigās priekšā bija žogs, aiz tā — Penkules iela, bet es — žoga pagalma pusē. Neuzdrošinājos slēgt vaļā vārtiņus un braucu atpakaļ, kā iebraucis. Pagalmu iekšskati kā arvien raisīja optimismu un ticību nākotnei, jo bija redzams, ka te latvieši ceļ jaunu, latvju Rīgu.

Un tad Brūkleņu un Cēres ielas stūrī (6.) notika dižākais ceļojuma atgadījums. No kāda ielas malā stāvoša automobiļa izkāpa pēc skata viegli iesilis puskails jauneklis (bikses bija) un latviski stādināja mani. Apstājos ar.

“Kur te Bauskas šoseja?” atskanēja jautājums, ko vēlējās zināt arī šofere un pārējā tiešām iesilusī kompānija automobilī.

Sāku skaidrot, ka visai tālu, bet viņiem laimējies, ka ir Cēres ielā, kur tikai jābrauc uz priekšu, līdz nonāc līdz Bauskas šosejai. Pāris vietās tik pagrūti saprast, kas ir — uz priekšu.

Nē, tas nederot, grūti saprotams.

Labi, varu parādīt kartē.

“Kāds saprot karti?” kompānija saskatījās, bet neviens neatzinās. Varbūt es varot viņus aizvest līdz Bauskas šosejai? Lai es braucot, rādot ceļa, viņi aiz manis.

Var, bet tad man būs ātri jāminas.

Nē, nē, lai braucot, kā braucu, būs labi.

Varbūt pietiks, ja aizvedīšu līdz Vienības gatvei / Jelgavas šosejai?

Nē, nē, drošāk līdz Bauskas šosejai.

Labi, kā tautiešiem nepalīdzēsi. Turklāt, ja tāpat nodomāts bija gandrīz vai tieši tā arī braukt. Tā uzņēmos būt personisks maršrutētājs, vadātājs un nāvigātors. Ceļš bija trīs posmos. Vispirms mērena braukšana pa Cēres ielu ar 30km/h. Tad aiz Tēriņu ielas sākās sastrēgums. Domāju, dzelzceļa pārbrauktuve bijusi ciet, bet, nekā, sastrēgums turpinājās arī aiz tās. Ahā, tātad Vienības gatves krustojums vainīgs. Vispār savāda izjūta ar riteni stāvēt automobiļu sastrēgumā, kam citkārt mierīgi aizmītos gaŗām. Aiz Vienības gatves Graudu iela kļuva brīva, un vienubrīd pamanīju, ka nesos ar 45km/h. Nav brīnums, ka, apstājoties pie sarkanas gaismas Valdeķu ielas krustojumā, ļoti gribējās elpot. Pēc tam vairs tā netrakoju, bet ātrums ar vairs zem 30km/h nekrita, izņemot Saulkalnes ielas krustojumu, kur bija sarkana gaisma.

Laimīgi tikām līdz Ziepniekkalna ielai, kur šiem pateicu, ka nu esam tikuši līdz Bauskas šosejai.

Jā, bet uz kurieni tālāk, autobraucēji bija nesaprašanā.

Es nezinu, uz kurieni jums vajag, tāpēc nezinu, uz kurieni tālāk, atbildēju.

Uz Bausku.

Tad, lūdzu — Bauska pa labi, Rīga pa kreisi.

Paldies — un prom bija.

Pats ar pabraucos ārā no pilsētas līdz topošam Jāņa Čakstes gatves krustojumam. Bauskas ielas virzienā iegriezās jauks jaunasfaltēts ceļš (7.), un jāatzīst, ka Ziepniekkalna ielas līdz Dienvidu tiltam ar riteni ceļš ir lieliski braucams. Minoties pāri Daugavai, apsvēru, vai doties lejā uz Ķengaraga promenādi, bet atmetu domu — bija jau pavēls un arvien līņāja. Citreiz. Bet šovakar — pa Dārzciema ielu mājās.

Nobraucu 28km. Pa ceļam nekaitēju nevienam gājējam vai autobraucējam, un arī man neviens nekaitēja.

Njā, sāku rakstīt, bija labi, bet tagad tas viss kļuvis sīks Nelaimes priekšā.

Kāda kandidāta (Ingus Kļaviņa) plusu un svītrojumu karte


Cilvēki vaicājuši, vai var uztaisīt atsevišķu kandidātu plusu un svītrojumu kartes. Var. Bet ķēpīgi. Vispirms jau vajag savilkt vienkopus plusus un svītrojumus pa visiem iecirkņiem, jo tādi dati ir pieejami, tak samērā neērti un ne vienkopus. Otrkārt, jārēķinās, ka plusi un svītrojumi būs neganti nejauši lēkājoši. Plusu varētu būt vairāk, kur vienuviet dzīvo kandidāta paziņas (parasti arī viņš pats). Svītrojumu vairāk — kur kāds cits kandidāts izvērsis kampaņu par plusa likšanu sev un pārējo kandidātu svītrošanu.

Par laimi, vismaz viens kandidāts savus plusus un svītrojumus savilcis kopā — Ingus Kļaviņš, kas kandidēja Rīgas domes vēlēšanās Nācionālā apvienībā. Neesmu pārbaudījis, vai Ingus nekur nav kļūdījies, kopējot oficiālos skaitļus, bet paļaujos, ka viss pareizi.

Plusu un svītrojumu skaitu esmu izdalījis ar saraksta balsu skaitu attiecīgā iecirknī, tādējādi iegūstot, kāda daļa NA vēlētāju kandidātam likusi plusu vai viņu svītrojusi. Kartēšanai izmantots CMYK krāsu modelis, plusiem piešķiŗot ciānzilu un svītrojumiem fuksīnsārtu krāsu proporcionāli plusu un svītrojumu intensitātei (īpatsvars x 10). Tādējādi parādās divas dimensijas: zils—sārts rāda plusu un svītrojumu attiecību, savukārt tumšs—gaišs rāda, cik lielā mērā vēlētāji kandidātam kaut ko ķeksējuši (jo gaišāks, jo mazāk aiztikuši, jo tumšāks, jo cītīgāk plusojuši un svītrojuši). Iznākums ir tāds:

2013 Ingus Kļaviņš

Jāatzīst, neredzu nekādas sakarības. Varbūt Ingus pats ko saredzēs, bet es ne.

Apceļoju dzimto pilsētu


13062013(002)

Amālijas ielas gals. Oficiāli laikam Dārtas (E.Smiļģa) ielas 31 sētas māja

Kolēģi jau bija devušies uz Daugavpili darba darīšanās, kad es, rimis atbildēt tiesām un pilsoņiem, beidzot pievakarē devos apceļot dzimto pilsētu. Vispirms apraudzīju avotus Aleksandra Grīna bulvāŗa 15 k-2 un Augļu ielas 14 sētā. Tas tomēr kas apbrīnojams: avots vai pašā Rīgas vidū. Tur ir Daugavas ielejas nogāzes apakša, nāk ārā ūdens, taču avotiem vien īsu brīdi ļauts skatīt dienas gaismu, pirms tos laiž atpakaļ pazemē — kanālizācijā.  Turpat blakus pagalmā uz soliņa vienmēr sēž tuvējās mājas večas.

Tad cauri senākai Āgenskalnam daļai, kas no Āgenskalna piestātnes Āgenskalna līcī augusi starp Daugavas ielejas nogāzi un Nometņu ielu. Jauks rajons, ne velti jau ilgāku laiku pilsētbūvniecības piemineklis, un patīkams saglabājušās vēstures, nepārtrauktības un latviskuma dēļ. Bet dzīvot gan diez vai gribētu — par maz ērtību.

Pēc tam Āgenskalna meža gredzena dienvidu mala. Arī ļoti jauks vēlīnā cara laika un Latvijas laika rajons. Tad Zasulauka dīķi Šampēteŗa ielā 1 — nolaisti pēc suņa, bet sakopti būtu ārkārtīgi skaista vieta. Pa ceļam uz Imantu Jūŗkalnes ielā 15 krievu laika “Ellar” rūpnīca pārvērsta gaumīgā “Nordic Technology Park”.

Anniņmuižas mežs rīstās un nīkst zem Imantas smaguma. No tā pa Apūzes ielu uz Bieriņiem. Tur plānus izjauca vērienīgi ielu atjaunošanas darbi, kas lika braukt, kur var izbraukt. Tomēr tik un tā redzams, ka te dzīvo, kā ir jādzīvo. Rīga, kas paglābusies no kolonizācijas un kuŗai tagad pieder nākotne. Nākotnes apdzīvotības modelis un paraugs. Kur latvieši ir saimnieki savās mājās un gatavi tādi būt savā pilsētā un savā zemē. Kur nekaunas arī ikdienā uzvilkt Latvijas karoga. Kur dzīvē piepilda Krauklīšu Pēteŗa noslēguma vārdus Augusta Deglava “Rīgā”: “Mēs neatkāpsimies… Mēs celsim jaunu latvju R ī g u …”

Un tad jau laiks pa Kārļa Ulmaņa gatvi mājup. Kaut kādi dēmokratijas nīdēji atmodas laikā atļāvušies tik nepiedienīgi pārdēvēt galveno Pārdaugavas ielu, pa kuŗu turklāt — vīmandieniņ! — no lidostas taču jābrauc visiem augstiem ārzemju viesiem un cilvēktiesību korifejiem…

Ar 5% var nepietikt


Viena lieta, cik īsti liela 5% barjera vēlēšanās, bet ir vēl cita — ka mazākās pašvaldībās arī ar tās pārvarēšanu var nepietikt iekļūšanai domē. Šogad pēdējā brīdī deputātu skaits pašvaldībās, kur mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, tika samazināts no 13 līdz 9. Iznākumā viena deputāta vieta kļuvusi tik daudz balsu vērta, ka rada dabisku barjeru, kura var būt augstāka par 5%. Piemēram der Strenču novads.

Derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits — 1263, tātad 5% barjera ir 1263/20=63,15 balsu. To pārvarējuši visi pieci kandidātu saraksti. Vietu sadale notiek pašvaldību vēlēšanu likuma 41.panta kārtībā, bet centīšos paskaidrot vienkāršāk un soli pa solim.

Vispirms ņem par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu un izdala ar 1, iegūstot to pašu skaitli:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247;
  5. Zemnieku savienība — 115.

No šiem pieciem skaitļiem atrod lielāko. Tas rāda, kuŗam sarakstam tiek pirmā Strenču novada deputāta vieta:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247;
  5. Zemnieku savienība — 115.

Sarakstam, kas nupat guvis deputāta vietu, gūto balsu skaitu dala ar nākamo nepāŗa skaitli. Šai piemērā tas būs 620/3=206,7. Iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620; 206,7;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247;
  5. Zemnieku savienība — 115.

Veidojas jauns piecu skaitļu komplekts, no kuŗiem atkal izraugās lielāko. Šoreiz tas ir 247, tātad otro domes vietu gūst “Strenču novada attīstībai”:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620; 206,7;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247;
  5. Zemnieku savienība — 115.

“Strenču novada attīstībai” balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā piecu skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620; 206,7;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247; 82,3;
  5. Zemnieku savienība — 115.

Tātad trešo Strenču novada domes vietu iegūst “Nākotnes vārdā jau šodien!”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā piecu skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620206,7; 124;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247; 82,3;
  5. Zemnieku savienība — 115.

Tātad ceturto domes mandātu iegūst “Attīstībai un stabilitātei”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā piecu skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198; 66;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620206,7; 124;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247; 82,3;
  5. Zemnieku savienība — 115.

Tātad piekto domes mandātu iegūst “Nākotnes vārdā jau šodien!”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (7), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā piecu skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198; 66;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620206,7124; 88,6;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247; 82,3;
  5. Zemnieku savienība — 115.

Tātad sesto domes mandātu iegūst Zemnieku savienība, tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā piecu skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198; 66;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620206,7124; 88,6;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247; 82,3;
  5. Zemnieku savienība — 115; 38,3.

Tātad septīto domes mandātu iegūst “Nākotnes vārdā jau šodien!”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (9), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā piecu skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198; 66;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620206,712488,6; 68,9;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 247; 82,3;
  5. Zemnieku savienība — 115; 38,3.

Tātad astoto domes mandātu iegūst “Strenču novada attīstībai”, tā balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam un no jaunā piecu skaitļu komplekta atkal izraugās lielāko:

  1. “Ziemeļlatvija” — 67;
  2. “Attīstībai un stabilitātei” — 198; 66;
  3. “Nākotnes vārdā jau šodien!” — 620206,712488,6; 68,9;
  4. “Strenču novada attīstībai” — 24782,3; 49,4;
  5. Zemnieku savienība — 115; 38,3.

Tātad devīto domes mandātu iegūst “Nākotnes vārdā jau šodien!”, un tas arī viss, jo vairāk deputāta vietu novadā nav. “Ziemeļlatvija” ar 67 balsīm, kaut pārvarējusi 5% barjeru, domē tomēr netiek — pietrūkst divu balsu.

Tāpēc vēlreiz: deviņu deputātu novados 5% barjeras pārvarēšana vēl negarantē tikšanu domē.

Šitie 5% nav tie 5%


Viena no Latvijas vēlēšanu sistēmas īpatnībām, ko, iespējams, nezina arī vairākums kandidātu sarakstu censoņu, ir tas, kā rēķina 5% barjeru tikšanai Saeimā un pašvaldībās. Pašvaldību vēlēšanu likuma 41.panta otrā daļā teikts:

41.pants. .. (2) Deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.

Svarīgs ir ne tikai pirmais, bet arī otrais teikums — “derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits”. Jo derīgu aplokšņu parasti ir vairāk nekā derīgu vēlēšanu zīmju, tas ir, derīgo balsu jeb sarakstu balsu kopskaits: kāds gadās iemetis urnā tukšu aploksni, cits — ar pilnu vēlēšanu zīmju komplektu utml. Tāpēc arī Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā vēlēšanu iznākumos ir piezīme, ka: “Procenti tiek rēķināti: zīmes attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu,” un norādītie sarakstu procenti summā ir  mazāki nekā 100%.  Jo saraksti sacenšas, kuŗš aizņems gaŗāku šosejas posmu no Rīgas līdz Ozolniekiem, bet ieskaita tikai tos, kas aizņēmušas >5% Rīgas—Jelgavas attāluma. Saeimas vēlēšanās nevienai partijai nav gadījies iekrist spraugā starp 5% derīgo zīmju un 5% derīgo aplokšņu, bet pašvaldību vēlēšanās piemērs nav tālu jāmeklē.

Aizkraukles novadā šogad urnās bijis 2760 derīgu aplokšņu un 2735 derīgu vēlēšanu zīmju. 5% barjera tātad ir 2760/20=138 balsis. PCTVL saraksts guvis 137 balsis, kas ir 137/2735=5,009% partiju balsu, taču 137/2760=4,964% derīgo aplokšņu, un attiecīgi domē nav ticis. PCTVL Aizkraukles novada vēlēšanu iznākumus ir apstrīdējusi, taču šeit tie izmantoti tikai piemēra pēc — tikpat labi tas varēja būt cits novads vai pilsēta un cits saraksts.

Kāda jēga rēķināt 5% tieši no derīgām aploksnēm? Nezinu. Vaicājiet 1993.—1995.gada Saeimas deputātiem, kas tā ierakstījuši likumos. Es jau teiktu, ka vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaits drīzāk ir tas, kam izsniegtas aploksnes un kas par to parakstījušies. Un ka galvas nejaukšanas labad 5% labāk rēķināt no derīgām vēlēšanu zīmēm — tad pārpratumi neradīsies. Bet pagaidām tikšanai Saeimā 2011.gadā bija jādabū 5,045% derīgo balsu un šogad tikšanai Rīgas domē — 5,023%.

Eglāja dome


Sensenos laikos, gandrīz priekš diviem gadu desmitiem, 1994.gada vasarā gulēju uz balkona, sauļojos un pētīju tā brīža Rīgas domes vēlēšanu iznākumus. Visu ko izpētīju — un arī izdomāju, kāda būtu Rīgas domes vēlēšanu sistēma, būt’ man bījse tā varīte. Tātad — kā vēlētu Eglāja domi?

  1. Domes deputātu skaits būtu optimāls. Tolaik 87, šogad 94.
  2. Nebūtu mākslīgas (5% vai citādas) barjeras iekļūšanai domē. Barjeras mērķi — mazināt polītisko sadrumstalotību — var sasniegt arī citādi, ne tikai ar barbarisku patvaļīgu šķērsli.
  3. Vietu dalīšanai izmantotu nevis Senlaga dalītājus (1; 3; 5 utt.), bet Donta 1; 2; 3 utt. Donta dalītāji ir izdevīgāki lielākām partijām un dabiskāki — partijas ir gluži kā veikalā pircēji, kas ar savu naudiņu (gūto balsu skaitu) lūko pēc 60 vai 94 mantiņām, kam pakāpeniski pazemina cenu, līdz visas pārdotas.
  4. Būtu seši vēlēšanu apgabali pēc rajonu (priekšpilsētu) skaita — cilvēcīgāka gaŗuma kandidātu saraksti, lielāka vietējība un izdevīgāk lielākām partijām.
  5. Vietu sadalījumu starp apgabaliem noteiktu nevis pēc balsstiesīgo, bet derīgo vēlēšanu zīmju skaita, tādējādi novēršot aktīvitātes atšķirību radītus proporcionālitātes kropļojumus un iespējami tuvu ideālam īstenojot vienlīdzīgu vēlēšanu principu “viens cilvēks, viena balss”.

Ar tādiem noteikumiem šīgada Rīgas domes vēlēšanu iznākumi būtu:

Rajons Vietas SC NA V ZP
Centra 3 1 1 1
Kursas 17 12 3 2
Latgales 24 18 3 3
Vidzemes 26 15 6 4 1
Zemgales 14 9 3 2
Ziemeļu 10 7 2 1
KOPĀ 94 62 18 13 1

It kā visai līdzīgi faktiskiem, tomēr ar nelielām atšķirībām vēlēšanu sistēmas īpatnību dēļ. Pirmkārt, parādās vēlēšanu sistēmas izdevīgums lielākām partijām — SC pat bez barjeras gūst vairāk (62/94=66,0%) nekā guvis īstenībā (39/60=65,0%). Otrkārt, barjeras trūkums ļauj iegūt simbolisku pārstāvniecību arī partijām, kas palikušas samērā tuvu zem 5%, šai reizē zaļajiem (4,0% balsu), bet ne vairs Zemnieku savienībai ar 1,9%. Treškārt, papildus vietas lielākām un sīkākām partijām tiek uz kaut kā rēķina — un tās ir vidēja lieluma partijas, šai reizē NA un V. Hmm, varbūt Eglāja dome labāk lai paliek domās uz balkona sauļojoties, nevis likumā un īstenībā (1.punktu gan tik un tā būtu labi ieviest)…

Nācionālā apvienība un “Vienotība”


Zaudējums 2009.gada Rīgas domes vēlēšanās bija izšķirīgs grūdiens, lai tēvzemnieki un vislatvieši apvienotos Nācionālā apvienībā, bet Pilsoniskā savienība, “Jaunais laiks” un “Sabiedrība citai polītikai” — “Vienotībā”. Kopš tā laika abu apvienību attīstība Rīgas vēlēšanās bijusi visai atšķirīga:

2013 Vienotība un NA

Šobrīd Nācionālā apvienība un “Vienotība” ir vienīgās vērā liekamās Rīgas latviešu partijas aptuveni 4:3 ietekmes attiecībā. Telpiski atbalstītāju izvietojums ir ļoti līdzīgs — korrelācija +0.8684, tā ka abas ceļas un krīt kopā. Tomēr, kā jau ticis minēts, ir zināmas atšķirības: Nācionālā apvienība stiprāka privātmāju rajonos (Berģos, Bieriņos, Teikā, Vecāķos un Mangaļsalā), bet “Vienotība” — centrā. Tas mudinājis sagatavot balsu starpības karti — varbūt kas skaists parādās:

2013 NA un V

Šķiet, ka NA pārsvars privātmāju rajonos parādās vēl labāk, jo te redzama piepulcējamies vēl vecā Bolderāja, Imanta gar Jūŗmalas gatvi, Katlakalns, Rumbulas dārziņi, Šķiŗotava, Dārzciems, Juglas privātmājas, Jaunciems. Mazākai māsai “Vienotībai” savukārt ārpus centra ir dažas saliņas, kas daļēji saistāmas ar atsevišķu censoņu uzdarbošanos — ja neviļos, Viņķeļi Pleskodālē un Tālis Veismanis Teikā ap 45.vidusskolu.

Publicēts Uncategorized. Birkas: , , , . 1 Comment »

Rīga — latviskā un pārkrievotā


Rīgas partiju puduŗu atrašana ļauj aplēst, kur kuŗš puduris bijis pārsvarā, kur šogad bijusi robeža starp latvisko un pārkrievoto Rīgu. Atšķirībā no vēlēšanu uzvarētāju kartes te parādās, kur latviešu partijas kopsummā dabūjušas vairāk nekā “Saskaņas centrs”. Zaļš tiešām rāda vietas, kur latvieši pārsvarā, visvājāk sārts — kur latvieši ir 40…50%, un sarkanāks — pārkrievotus rajonus. Atšķirības mēroga novērtēšanai var minēt, ka “zaļajā” Rīgā “Saskaņas centrs” guva 39,2% balsu, Nācionālā apvienība 26,3% un “Vienotība” — 21,6%, savukārt “sarkanajā” — SC 66,2%, NA 14,8% un V 11,4%.

2013 LK

Rīgas partiju puduŗi


Partiju balsu īpatsvara korrelācija ir parocīga, lai atrastu partiju puduŗus — partijas ar līdzīgu vēlētāju loku un savstarpēji pozitīvu korrelāciju. Pēc partiju puduŗiem var secināt, kādi vēlētāju grupējumi ir un kas tiem pamatā. Rīgas domes vēlēšanās iecirkņu griezumā korrelāciju tābula ir tāda:

SC/GKR NA V LZP LZS RefP VienL PDzV RīcP LSDSP A PNL/S
SC/GKR 1.0000
NA -0.9609 1.0000
V -0.9634 0.8684 1.0000
LZP -0.8599 0.7768 0.8147 1.0000
LZS -0.7149 0.7135 0.6078 0.6007 1.0000
RefP -0.8049 0.7355 0.7855 0.7087 0.4586 1.0000
VienL -0.3072 0.2757 0.2620 0.2318 0.3233 0.2552 1.0000
PDzV 0.2055 -0.3177 -0.1017 -0.2420 -0.1878 -0.1796 -0.0936 1.0000
RīcP -0.3548 0.3310 0.3485 0.1680 0.2294 0.2706 0.2602 0.1126 1.0000
LSDSP -0.2771 0.2291 0.2836 0.1590 0.2333 0.1367 0.2188 0.1947 0.2569 1.0000
A 0.2881 -0.2835 -0.2796 -0.2724 -0.1490 -0.2975 -0.0232 0.0018 -0.0713 -0.1160 1.0000
PNL/S -0.0018 -0.0338 -0.0141 -0.0149 0.1007 -0.0105 0.0989 0.2480 0.0723 0.1693 -0.0644 1.0000

Nu varam iet soli pa solim.

  1. Atrodam augstāko savstarpējo korrelāciju. Ahā,par spīti zināmām atšķirībām atbalstītāju izvietojumā Nācionālai apvienībai ar “Vienotību” 0,8684. Lūk, viena, latviešu puduŗa kodols: NA+V.
  2. Meklējam nākamo augstāko korrelāciju. Ahā, “Vienotībai” ar Zaļo partiju 0,8147. LZP ar NA arī pozitīva, latviešu puduris aug.
  3. Meklējam nākamo. Re, Reformu partijai ar “Vienotību” 0,7855. Pārbaudām RefP korrelāciju ar NA un LZP — arī pozitīva. Latviešu puduris turpina augt.
  4. Meklējam tālāk. Zemnieku savienībai ar NA 0,7135. Pārbaudām LZS korrelāciju ar pārējo latviešu puduri — der.
  5. Nākamā korrelācija jau stingri zemāka: Rīcības partijai ar “Vienotību”: 0,3485. Pārbaudām RīcP korrelāciju ar pārējo latviešu puduri — der.
  6. Nākamā ir, hmm, 0,3233 “Vienoti Latvijai” ar Zemnieku savienību. Pārbaudām VienL korrelāciju ar pārējo latviešu puduri — der.
  7. Nākamā augstākā korrelācija ir 0,2881 “Saskaņas centram” ar “Alternative”. Beidzot iezīmējas arī krievu puduŗis.
  8. Nākamā ir 0,2836 LSDSP ar “Vienotību”. Pārbaudām LSDSP korrelāciju ar pārējo latviešu puduri — visas pozitīvas, sociķi piebiedrojas pudurim.
  9. Tad ir 0,2480 “Par dzimto valodu” un “Par neatkarīgu Latviju”/”Solidāritātei”.
  10. Tad ir 0,2055 “Saskaņas centram” ar “Par dzimto valodu”. Neiet cauri — PDzV pudurīša biedrei PNL/S ir negātīva korrelācija kā ar SC, tā ar “Alternative”.
  11. Tad ir 0,1947  “Par dzimto valodu” ar LSDSP. Neiet cauri — citas latviešu puduŗa partijas nelaiž.

Tas arī viss. Iznākumā esam noskaidrojuši, ka Rīgas domes vēlēšanās bijuši tādi partiju puduŗi:

  • latviešu — NA+V+LZP+LZS+RefP+VienL+RīcP+LSDSP ar 40,5% balsu;
  • krievu — SC+A ar 59,0%;
  • krievu sīkpartiju pudurītis — PDzV+PNL/S ar 0,5% balsu.

Abus pēdējos var droši apvienot, jo PDzV ir pozitīva korrelācija kā ar SC, tā “Alternative”, savukārt PNL/S izteiktas korrelācijas trūkums izskaidrojams ar tik niecīgu gūto balsu skaitu, ka balsotāju izvietojums kļūst nejaušs (stochastisks) un pat viena balss mazāk kādā iecirknī nozīmē puses atbalsta zaudēšanu.

Tātad Rīgas domes vēlēšanās kā parasti partijas un vēlētāji nošķīrušies krievu un latviešu pudurī, un šoreiz krievu puse uzvarējusi ar 59,45% pret 40,55%.

“Vienotība” Rīgas vēlēšanās — “Jaunā laika” pēdās? Vēsture un karte


“Vienotība” Rīgas vēlēšanās, šķiet, iet “Jaunā laika” pēdās — spilgti panākumi un pakāpenisks noriets pēc tam. Vienīgā atšķirība — JL pagāja septiņi gadi, līdz tas zaudēja galvenās Rīgas latviešu partijas godu, “Vienotībai” tas izdevies trīs gados:

2013 Vienotība

Savukārt skatoties nevis laikā, bet telpā, “Vienotības” vēlētāju izvietojums pamatā, protams, ataino latviešu izvietojumu, taču ar zināmām atšķirībām no Nācionālās apvienības — lielākais atbalsts nevis privātmāju rajonos, bet centrā. Labākai uzskatāmībai izmantoju tādu pašu gradāciju un tādas pašas krāsas kā Nācionālās apvienības kartē.

2013 V

Zaļo un zemnieku Rīgas lāsts


Attiecībā uz Zaļo partiju un Zemnieku savienību Rīgā drīzāk jārunā nevis par sekmēm vēlēšanās, bet par lāstu. Lāsts ir tāds, ka polītikā 2+2 ne vienmēr ir 4. Dažkārt 6 (Nācionālā apvienība), dažkārt 3 (“Vienotība”), bet zaļajiem un zemniekiem Rīgā 2+2=1. Lai izprastu, vispirms vēlēšanu iznākumi (%) no paša sākuma:

Vēlēšanas Zemnieku savienība Zaļā partija
Saeima 1993 5,46 (10,65 Latvijā) 1,74 (1,19 Latvijā)
Rīgas dome 1994 3,85 kopā ar LNNK
Saeima 1995 4,43 kopā ar Kristīgo dēmokratu savienību un Latgales Dēmokratisko partiju (6,36 Latvijā) kopā ar LNNK
Rīgas dome 1997 4,59 4,10
Saeima 1998 1,25 (2,48 Latvijā) 1,97 kopā ar Kristīgi dēmokratisko savienību un Darba partiju (2,30 Latvijā)
Rīgas dome 2001 1,20 4,11
Saeima 2002 Zaļo un zemnieku savienība: 5,59 (9,47 Latvijā)
Eiroparlaments 2004 Zaļo un zemnieku savienība: 1,93 (4,28 Latvijā)
Rīgas dome 2005 Zaļo un zemnieku savienība: 2,82
Saeima 2006 Zaļo un zemnieku savienība: 9,53 (16,81 Latvijā)
2009 Zaļo un zemnieku savienība: 2,01 Rīgas domē un 1,20 Eiroparlamentā (3,79 Latvijā)
Saeima 2010 Zaļo un zemnieku savienība: 10,85 (20,11 Latvijā)
Saeima 2011 Zaļo un zemnieku savienība: 6,12 (12,33 Latvijā)
Rīgas dome 2013 1,89 4,01

Redzamas vairākas īpatnības. Pirmkārt, startējot atsevišķi, Zaļā partija un Zemnieku savienība Rīgā dabū katra mazāk par 5% balsu. Līdz 2001.gadam barjeras tikšanai Rīgas domē nebija, tā ka tas pārāk netraucēja. Otrkārt, par sarakstu, kuŗa nosaukumā parādās vārds ‘zemnieku’, Rīgā balso aptuveni divreiz retāk nekā caurmērā Latvijā. Turklāt jāliek vērā, ka iekavās norādītie skaitļi ir Latvijas caurmērs, ieskaitot Rīgu. Pārējā Latvijā bez Rīgas atšķirība ir vēl lielāka. Treškārt, Saeimas vēlēšanās ZZS Rīgā tiek pāri 5%, jo cilvēki balso par Lembergu, bet Rīgas domes vēlēšanās viņš blakus nestāv. Ceturtkārt, šogad Zaļā partija apbrīnojami precīzi trāpīja tais pašos 4%, kas tai bija priekš apvienošanās ar Zemnieku savienību. Te ar tas lāsts: startējot atsevišķi, balsu nepietiek. Startējot kopā un iekļaujot “zemnieku” vārdu — ne tik.

Nezinu, kāpēc šogad Zaļā partija un Zemnieku savienība Rīgā startēja atsevišķi. Varbūt bija sakašķējušās. Varbūt cerēja, ka atsevišķi zaļajiem izdosies pārvarēt lāstu un tikt domē. Varbūt tas bija līdzeklis latviešu balsu pārsūknēšanai “Saskaņas centra” mandātos. Varbūt vēl kas. Nezinu. Bet Rīgas lāsts pār zaļajiem un zemniekiem ir un darbojas.

Nācionālās apvienības Rīgas domes vēlēšanu karte


Liekot vērā vēlētāju sastāvu, Rīgas vēlēšanās parasti ir divas zelta medaļas. Viena tiem, kas tiks pie varas — atkārtoti saņem “Saskaņas centrs”. Un otra — galvenai Rīgas latviešu partijai. Šogad to izcīnījusi Nācionālā apvienība, kas katras vēlēšanas kopš 2009.gada vairojusi savu atbalstu un nu atgriezusies līdeŗa godā, kuŗu 2002.g. no tēvzemniekiem pārņēma “Jaunais laiks” / Pilsoniskā savienība / “Vienotība”. Nācionālās apvienības vēlētāju izvietojumā kārtējo reizi skaidri parādās rīdzinieku tautību sastāvs: vismazāk krieviskos guļamrajonos — Pļavniekos, Ķengaragā, Zolitūdē, Bolderājā, Daugavgrīvā; visvairāk — latviskos privātmāju rajonos — Bieriņos, Teikā, Berģos, Vecāķos, Mangaļsalā.

2013 NA

Aktīvitāte un Rīgas partiju balsis


Kad sestdien ap 12.15 iemetu aci, kāda kuŗos Rīgas iecirkņos līdz 12.00 bijusi vēlētāju aktīvitāte, sapratu, ka vēlēšanu iznākumu ziņā briest 2009.gada atkārtošanās. Jo augšgalā izteikti bija krieviski iecirkņi, bet lejasgalā — latviski. Nu var ķerties pie sīkākas izpētes. Būtu ĻOTI pateicīgs, ja kāds varētu izlīdzēt ar 2011.gada tautas skaitīšanas datiem par 18 gadus sasniegušu pilsoņu mājas valodu (latviešu, krievu, cita, nezināma) Rīgā vai — vēl labāk — ar PMLP datiem par balsstiesīgo tautību pa vēlēšanu iecirkņiem (kā savulaik izdevās 2005.g. tā laika iecirkņu robežās).  Pagaidām iesākumam divi grafiki, kā saistās aktīvitāte ar galveno partiju balsīm.

2013 aktīvitāte un partiju balsis 2013 SC un aktīvitāte

Pirmie iespaidi tādi, ka latviešu dalība bijusi ~50%, krievu —  ap 60%. Starpība krievu labā nevienās vēlēšanās nav bijusi tik liela, un tā izskaidro lielāko daļu “Saskaņas centra” uzvaras. Vēl jaušams, ka SC krievu vēlētājos saņēmis turpat 100% balsu, bet latviešu vēlētājos pārvarējis 5% un pat apsteidzis Zaļo partiju. Pirmā tuvinājumā teiktu, ka ~15% latviešu balsojuši par SC. Bet, protams, skaitļi vēl jāprecīzē.

Rīgas domes kandidātu plusi un svītrojumi


Plašsaziņas līdzekļi diezgan plaši jau ziņojuši, cik kuŗam kandidātam tūkstošu plusu un svītrojumu. Tomēr tas ir maķenīt nekorekti, jo tie tūkstoši vislielākā mērā atkarīgi no saraksta balsu skaita, nevis paša kandidāta nopelniem. Piemēram, pēdējam “Saskaņas centra” Rīgas kandidātam ir aptuveni tikpat plusu, cik pirmajam “Vienotības” kandidātam. Bet tas nenozīmē, ka Andrejs Požarnovs būtu tikpat labi ieredzēts, cik Olafs Pulks. Korektāk ir rēķināt kandidāta plusus un svītrojumus pret saraksta balsu skaitu attiecīgā apgabalā — tad arī parādās dažādu vēlētāju grupu mīluļi un nemīluļi.

Lūk, pieci rādītāji pret saraksta balsu skaitu: ne tikai plusi un svītrojumi, bet arī to starpība un summa. Un desmits izcilāko kandidātu katrā jomā:

Kandidātu plusi un svītrojumi 2013

Kas redzams? Tie, kas pāri pusei — Ušakovs un Broka — ir izteikti sava vēlētāju pulka līdeŗi. Savukārt “Vienotības” un Reformu partijas vilcienam kārtīgas lokomotīves nav bijis. Iepriekš rādīju, ka cītīgākie svītrotāji bijuši “Vienotības” un Reformu vēlētāji, bet te parādās atšķirība svītrošanas veidā: “Vienotības” vēlētāji nikni svītrojuši atsevišķus krāsaini slavenus kandidātus, īpaši Ēlerti, bet Reformu partijas vēlētāji — vienlaidus visus nepazīstamos. Vēl redzams, ka Zemnieku savienības latviešu vēlētājs izsvītrojis krievus, ar ko saraksts bija dāsni piebārstīts.

Kuŗš vēlas dzīvot pie Stabu un Tērbatas ielas krustojuma?


Pārpublicēju paziņas vēsti — varbūt kādam noder.

informācijai
mūsu mājā Stabu ielā 25 (sētas māja) 5.stāvā, ir lifts, no 1. jūlija būs brīvs dzīvojams, normālā stāvoklī (laba parketa grīda no 1940. gada) 3, 5 istabu dzīvoklis.
saimniece nav plēsēja, vienīgi ziemā gan jāapkurina 100 kvadrātmetru.
ja kādu Jūsu paziņu tas varētu interesēt, dodiet ziņu, jo tad sakontaktēšu ar saimnieci. Kā jau saprotat, mēs meklējam caur paziņām un paziņu paziņām tomēr jaunos īrniekus.

ar cieņu,
Inga
+37129776281 (Tele2)

Partiju plusi un svītrojumi


Nule notikušās vēlēšanas ļauj ieskatīties, kāda kuŗā partijā kandidātu un vēlētāju saskaņa un vienotība. Piemērots rādītājs ir plusu un svītrojumu procents: sasummē visu attiecīgā saraksta kandidātu plusus (svītrojumus), izdala summu ar kandidātu skaitu (tā iegūst caurmēra kandidāta plusu (svītrojumu) skaitu) un iegūto skaitli dala ar saraksta balsu skaitu. Vēl var aplēst, kāda ir plusu un svītrojumu starpība. Iegūtie skaitļi atklāj vēlētāju attieksmi pret sava saraksta kandidātiem, kā arī iekšēju grupējumu cīņu, ja tāda bijusi. Paskats puslīdz nopietnām partijām Rīgas domes vēlēšanās ir tāds:

Partiju plusi un svītrojumi

Vispozitīvākā bilance ir “Saskaņas centram”, savukārt no latviešu partijām vienīgi Nācionālā apvienībā kandidāti vairāk plusoti nekā svītroti. Pārējām vēlēšanu iznākumi mudina domāt par saspringtām attiecībām ar saviem vēlētājiem vai kandidātu starpā.

Sīkpartiju un nebalsotāju ietekme Rīgā


Skaitļi zināmi, un nu var aplēst sīkpartiju ietekmi uz vēlēšanu iznākumu līdzīgā veidā kā par 2009.g.

Saraksts Balsis Balsu % Vietas ar barjeru Vietas bez barjeras
“Saskaņas Centrs”, “Gods kalpot Rīgai” 134117 58.81% 39 36
Nācionālā apvienība 40920 17.94% 12 11
“Vienotība” 32367 14.19% 9 9
Zaļā partija 9144 4.01% 0 2
Zemnieku savienība 4306 1.89% 0 1
Reformu partija 3622 1.59% 0 1
“Vienoti Latvijai” 1089 0.48% 0
“Par dzimto valodu!” 774 0.34% 0
Rīcības partija 541 0.24% 0
Latvijas Sociāldēmokratiskā strādnieku partija 477 0.21% 0
“Alternative” 370 0.16% 0
“Par neatkarīgu Latviju!”, “Solidāritāte” 330 0.14% 0
KOPĀ 228057 100% 60 60

Oficiāli sīkpartijas deputātu vietu sadalē nepiedalās, taču redzams, ka 3/4 sīkpartijas vēlētāja balss pārdalītas “Saskaņas centra” labā. Kā pēcvēlēšanu naktī teica Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks (citēju pēc atmiņas; būtu pateicīgs par norādi uz precīzu tekstu),  Zaļā partija savu uzdevumu šais vēlēšanās ir izpildījusi.

Kas attiecas uz nebalsotājiem, var uzskatīt, ka 65% (39/60) viņu balss tikušas “Saskaņas centram”, 20% (12/60) — Nācionālai apvienībai un 15% (9/60) — “Vienotībai”. Paldies, mīlīši!

Lielāko polītisko grupu balsu īpatsvars Rīgā 2009.—2013.g.


Rīgas domes vēlēšanu iznākumi skatāmi ne tikai telpā (kā iepriekšējā ierakstā), bet arī laikā. Esmu sagatavojis pārskatu par šobrīd lielāko polītisko grupu balsu īpatsvara maiņu kopš iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām:

Trīs grupas 2009-2013

 

Rīgas vēlēšanu pamatkarte


Esmu uztaisījis Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju karti pa vēlēšanu iecirkņiem. Skaisti!

RD iecirkni 2013

Var salīdzināt ar 2009.g. — tāpat tautību balsojums:

RD2009

%d bloggers like this: