Vislabākā grāmata par Ulmaņa apvērsumu


ApvērsumsCentos, lai pagūtu līdz 15.maijam. Paguvu. Nu varu apliecināt, ka esmu izlasījis vislabāko grāmatu par Ulmaņa apvērsumu, kāda vien ir. Proti, “Vēstures avotu” sērijā pērn iznākušo collu biezo Valtera Ščerbinska un Ērika Jēkabsona sastādīto pētījumu un avotu krājumu “Apvērsums” 576 lappusēs.

Grāmata nemorālizē, vai Ulmaņa apvērsums ir labi vai slikti, bet stāsta, kā tas bija. Vispirms ir vairākas vēsturnieku esejas par apvērsumu un dažādiem tā aspektiem: Valters Ščerbinskis par cēloņiem, norisi un sekām, Ēriks Jēkabsons par reakciju ārzemēs, Inesis Feldmanis par starptautisko kontekstu un Ilgvars Butulis par Ulmaņa ideoloģiju attiecībā uz sveštautiešiem un Eiropu. Tad — sazvērnieku un laikabiedru atmiņas. Tad plašākā daļa: dokumenti, kas saistīti ar apvērsumu, tā priekšvēsturi, priekšdarbiem, norisi un stāvokli pēc tā. Tad ārzemju diplomātu ziņojumi un atskaņas ārzemju presē. Beigās — visai noderīgs personu rādītājs.

Vērtīgākais grāmatā, manuprāt, ir divi lietas. Pirmkārt, galvenā eseja. Tajā Ščerbinskis analizē laikabiedru un pētnieku izteikumus par apvērsuma cēloņiem un to, cik lielā mērā Latvijā izpaudās apvērsumus ietekmējoši faktori:  saimniecības attīstība, sabiedrības struktūra, polītiskā kultūra, valsts un polītiskā iekārta, militārpersonu loma, polītiskā vardarbība un ārzemju ietekme. Tiek apskatīts stāvoklis 30.gadu sākumā, apvērsuma ieceŗu tapšana, priekšdarbi un sazvērnieku loks, vai bija vēl citi — alternātīvi — sazvērnieki. Stundu pa stundai aprakstīta apvērsuma gaita, armijas, policijas un aizsargu darbība. Atklāta dažādu grupu reakcija un liktenis pēc apvērsuma, sīkāk pakavējoties pie sociāldēmokratiem un pērkonkrustiešiem. Galvenais secinājums: dēmokratijas stabilitāti apdraudoši apstākļi pastāvēja, tomēr ne tik izteikti, lai tai radītu draudus. To, ka dēmokratiju likvīdēja, izšķīra viena cilvēka — Ulmaņa — faktors. Techniski apvērsums tika paveikts teju ideāli. Var, protams, atrast kādas nepilnības Ščerbinska esejā, piemēram, Arveds Bergs ieskaitīts sazvērniekos, bet tālāk grāmatā ievietots izraksts no viņa dienasgrāmatas, kur Bergs apraksta, kā 16.maija naktī uzzinājis par notiekošo. Bet tie ir sīkumi.

Otra vērtīgākā “Apvērsuma” daļa ir iekšzemes dokumenti. Tajos atklājas tā laika noskaņas un apvērsuma technika gandrīz līdz rokasgrāmatas līmenim.

Vai bez kā varēja iztikt? Jā, bez Ineša Feldmaņa esejas. Tajā Feldmanis, nekā īpaši jauna neatklādams, pārstāsta dažu vēsturnieku tēlaino salīdzinājumu par diktātūru izplatīšanos starpkaŗu Eiropā viļņu veidā. It kā būtu saistīta autoritārisma iedibināšanās 1926.gada maijā Polijā un Portugalē vai Ulmaņa apvērsums ar vienlaikus notikušo Bulgārijā. Vēl nepatīkama pēcgarša ir pēc Butuļa esejas, kuŗā autors nonievā latviskas Latvijas ideju.

Grāmatu Slokas ielas vēstures arķīvā var iegādāties par Ls3,71, kas par tādu izdevumu ir smiekla nauda. “Apvērsumam” vienkārši jābūt plauktā pa rokai!

Advertisements

Viena atbilde to “Vislabākā grāmata par Ulmaņa apvērsumu”

  1. Oto Says:

    Apvērsuma jau nebija vien ieviesa ārkārtas stāvokli. Nebūtu bijis Ulmaņa, tad gan būtu visīstākais apvērsums no sociķiem vai pērkonkrustiešiem.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: