Kāpēc Ulmanis izdarīja apvērsumu — atbilde vienā grafikā un vienā tabulā


Maija vidus ir piemērots brīdis, lai izteiktos par Ulmaņa apvērsumu. Manas domas, kāpēc viņš to izdarīja, var apkopot vienā grafikā un vienā tabulā.

Zemnieku savienība Latvijas laika vēlēšanās

K.Ulmaņa ievēlēšanas kārtība Saeimas vēlēšanās LZS sarakstā
Gads Rīga Vidzeme Kursa Zemgale Latgale
1922. 1. 1. 1. 1. 1.
1925. 1. 1. 2. 1. 1.
1928. 1. 2. 1. 1. 1.
1931. 6. (ZS 1 vieta) 4. (ZS 6 vietas) 3. (ZS 3 vietas) 5. (ZS 3 vietas) 4. (ZS 1 vieta)

Ja nav skaidrs, paskaidrošu. Ulmanis manīja, ka dēmokratiskā iekārtā viņa laiks beidzas, taču negribēja pēc skatītāju vēlēšanās skatuvi pamest, tāpēc likvīdēja dēmokratiju.

Apvērsums nebija pirmā Ulmaņa sarosīšanās palikšanai polītikā. 1931.gadā brieda kas Latvijas Republikas vēsturē nebijis — valdība grasījās nostrādāt visu Saeimas pilnvaru laiku bez krišanas, tādējādi aizbāžot muti brēcējiem par dēmokratijas nestabilitāti. Turklāt kāda valdība — izteikti pilsoniska un Zemnieku savienības pārstāvja vadībā. Turklāt bija jūtama latviešu svēršanās nācionālisma virzienā. Nelaime tik, ka tas pārstāvis nebija Ulmanis, bet Hugo Celmiņš. Ulmanis nebija pat ministrs. Saeimas deputāts — jā, partijas vadītājs — arī, tomēr šķita, ka viņa zvaigzne sāk bālēt. Arī prezidenta amats bija un palika nesasniedzams. Un vēl nelaime, ka pirmie latviešu pievēršanos nācionālismam bija uzoduši Marģers Skujenieks un Dēmokratiskais centrs, kas jau posās iejāt jaunajā Saeimā uz Doma baznīcas gaiļa, proti, Doma atņemšanas vāciešiem. Savukārt laukos vēlētājus nost rāva jaunbļodnieki un Pēteris Leikarts. Bija jūtams, ka Zemnieku savienība turpinās zaudēt vietu, bet Ulmanim pašam vispār draudēja caurkrišana.

Tāpēc viņš izlēmīgi ķērās vērsim pie lietas. Gāza savu partijas biedru Celmiņu un pats iesēdās tā vietā. Lai tas vairo nestabilitāti un grauj valsts iekārtu pilsoņu acīs, lai valsts visasākā saimniecības krizē pusgadu dzīvo bez budžeta, lai. Aprēķins attaisnojās, un jaunizceptais ministru prezidents Ulmanis līdz ar nagiem tomēr nākamā Saeimā tika.

Saeimas 1931.g. vēlēšanu karikātūra

“Aizkulises” 09.10.1931. par Saeimas vēlēšanu iznākumiem

Bet dēmokratija nelāga ar to, ka tu nevari iesēsties amatā uz mūžu, ka tev rēgulāri jāizpelnās vēlētāju uzticība. Un 1934.gads brieda vēl grūtāks nekā 1931. Visi vecie sāncenši centās pa sāniem nepaguruši. Agrārreforma radīja arvien vairāk jaunsaimnieku, un tie, pagāni tādi, sliecās uz Jaunsaimnieku partiju. No jauna bija parādījušies un varēja rēķināties ar labām sekmēm pērkonkrustieši. Nebija manāma arī Ulmaņa akciju uzlabošanās Zemnieku savienības atbalstītāju rindās. Hugo Celmiņš bija ieguvis populāro Rīgas pilsētas galvas amatu un kopā ar Akadēmiskās sekcijas aprindām aizēnoja veco godību. Izskatījās, ka Ulmanim paša spēkiem Saeimā vairs netikt. Ne jau, ka vispār netiktu, bet tikšana būtu atkarīga no vairākos apgabalos ievēlēto atteikšanās taktikas un žēlastības. Bet tā būtu žēlastības maize.

Un Ulmanis ķērās vērsim pie lietas vēlreiz — un stingrāk.

Kādā skaistā ziemas vakarā 1933.gada sākumā ceļā no Saeimas nama uz Tērbatas ielu esot devušies divi Zemnieku savienības deputāti — Ulmanis un tobrīd 33 gadus vecais Alfrēds Bērziņš. Bērziņš ieteicies, ka viņš gan, ja būtu Ulmanis vai Balodis, izbeigtu Saeimā notiekošo, aiztriektu Saeimu ratā un nodibinātu savu kārtību zemē. Ulmanis apjautājies, vai daudzi tā domājot. Bērziņš atbildējis, ka vairums iedzīvotāju. Abi turpinājuši ceļu klusēdami, bet atvadoties pie sava dzīvokļa durvīm Tērbatas ielā 38 Ulmanis esot noteicis, ka varbūt pie šīs lietas būšot spiesti atgriezties.

1933.gada 3.februārī Zemnieku savienība Ulmaņa vadībā izbalsoja Skujenieka valdības iesniegto likumprojektu, ka valsts un pašvaldību uzturētās skolās mācību valodai jābūt latviešu, un ar to gāza valdību. Dēmokratiskā centra Jānis Breikšs nespēja tribīnē valdīties par koalīcijas partneŗa nodevību: “Ulmaņa kungs, nesmejieties! Jūsu neģēlīgie smiekli mani šovakar dziļi apvaino!” Bet Ulmanis no vietas tik atčivināja: “Es nemaz nesmejos!”

Ulmanis

“Aizkulises” 10.02.1933. par valdības gāšanu

Advertisements

4 Atbildes to “Kāpēc Ulmanis izdarīja apvērsumu — atbilde vienā grafikā un vienā tabulā”

  1. Haris (@akmens) Says:

    Un ko Jūs, Ritvar, domājat par 15. maija atzīmēšanu mūsdienās? Piemēram, par NA “Vienības braucienu”?

    Mans uzskats: Ulmanis savā mūžā paveica daudz vairāk laba, nekā ļauna; protams, viņš NAV uzskatāms par “nodevēju” 1939./1940. gadā; un pat autoritārisma periodā bija daudz laba, tomēr mūsdienās apvērsuma dienu nu gan nevajadzētu ne cildināt, ne atzīmēt.

    • Atis Rektins Says:

      Jautājums tikai, vai tāds pats labums netiktu realizēts arī bez Ulmaņa? Ja par labumu tiek uzskatīts ekonomiskais uzplaukums, tad tas cieši saistīts arī ar pasaules ekonomiskās krīzes beigām un tajā Ulmanim ir visai mazs nopelns, ne jau viņš palielināja pieprasījumu pēc Latvijas izejvielām Rietumeiropā. Arī nekāda dižā rūpniecība 30.gados netika izveidota, galvenās Latvijas eksporta preces tā arī palika neapstrādāti vai nedaudz apstrādāti komateriāli (lielākoties zāģmateriāli) un pārtika (sviests un gaļa), kā tagad saka, ar zemu pievienoto vērtību. 1939.gadā jēlvielas un pusfabrikāti ir 95% eksporta vērtības, bet slavenie VEF radioaparāti – 0,2% vai gumijas apavi 0,3%.

      Cenzūras ieviešana un vadoņa kults arī neko milzīgi pozitīvu nedeva.

  2. Kā latvieši sagaidīja liktenīgo 1934.g. | Mans zelts ir mana tauta Says:

    […] Marģera Skujenieka valdība (te pēdējā rindkopā sīkāk, kāpēc), un jaunu sastādīja jaunsaimnieku un sīkgruntnieku […]

  3. lasītājs Says:

    Atbildes varbūt dos kādas nākošās neieinteresētās paaudzes. Cīņa par labi apmaksātiem amatiem bez atbildības diez vai ir labs demokrātijas rādītājs. Demokrātiski tika iznīcināta baltvācu minoritāte (cieta arī citi-poļi,zviedri),atņemot zemi un īpašumus. 1933 nekas neliecināja,ka būs Ķegums,VEF Eiropas līmenī, Brīvības piemineklis,neskaitāmas kultūras celtnes. Labi pamati izglītībai ar pirmajiem pasaules līmeņa sasniegumiem dabas zinātnēs, sportā. Tagad no tā visa ir ļoti maz, nezinām joprojām pat to kas bija (ka pēc Ķeguma Rīga bija viena no pasaules elektrificētākajām pilsētām, piemēram). Pēc tam, kad Staļinam bija izdevies sarunāt ar Hitleru un sadalīt Eiropu, nosargāt Latvijas neatkarību bija neiespējami. Čehoslovākija, kurai bija viena no Eiropas spēcīgākajām armijām un ieroču rūpniecībām to saprata labāk. Padevās bez šāviena un par to īpaši negaužas. Arī franči patēloja ka karo un pēc tam līdz 1944 izlikās, ka par karu neko nezina. Tāpēc tā latviešu cepšanās liekas mākslīga un okupantu uzturēta (tiem liekas, ka caur nepretošanos ir ieguvuši kādas tiesības un attaisnojumu saviem noziegumiem). Esam viena no retajām valstīm, kur joprojām nav pieejamas biogrāfijas lielai daļai pat ministra līmeņa Latvijas valsts politiķu (kas rāda, ka vēl neesam psiholoģiski izkļuvuši no vergu kārtas), nerunājot par lielajiem rūpniekiem un inovatoriem. Apgūti ir tikai dzejnieki. Pateicoties vienpersoniski Stradiņa pūliņiem arī zinātnieki (jācer, ka kāds viņa darbus arī izlasa). Līdzīgs atrod līdzīgu un tālāk par dzejošanu neesam tikuši. Varbūt labi. Toreiz laika nebija. Visi gribēja karot un lielvalstis arī no kara dabūja ko cerēja. Tagad esam gudri palīduši zem ES/ Nato jumta un karot grib tikai krievi. Atliek izmantot doto laiku un attīstīties tā, lai ir par ko lepoties.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: