Kā kur Rīgā balsoja Latvijas laikā


Gada nogalē biju aprakstījis, kā balsoja Rīga Latvijas laikā. Nu iedomājos, varētu aprakstīt arī maķenīt sīkāk — kā kur Rīgā balsoja. Ņemtas pašas 1931.g. Rīgas domes vēlēšanas, kas no visām vislabākās momentuzņēmumam, jo rādīja polītisko attīstību vistālāk nonākušu un atšķirībā no Saeimas vēlēšanām vēlētājus nepārveda uz Pierīgu balsot par Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstiem.

Tolaik pašvaldību vēlēšanās balsot varēja jebkuŗā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirknī (tāpat kā mūsdienās līdz 2003.gadam), tāpēc laukumus kartē krāsot nebūtu korekti. Pavisam bija 34 iecirkņi (šobrīd — 158), tāpat kā tagad — pārsvarā skolās (dažas pat sakrīt). Lielākais iecirknis bija sociķu Tautas namā Bruņinieku ielā 24a, kas drīzāk būtu saucams par balsošanas kombinātu, jo tur bija 22 807 derīgu balsu. Nelatviešu un it īpaši latviešu pilsoņu sadrumstalotības dēļ gandrīz visur 1.vietā bija sociķi. Centrā (Vecrīgā un Bulvāŗos) un tuvīnajā Zasulaukā uzvarēja vācieši, bet Anniņmuižā — Dēmokratiskā centra nomaļnieki. Tas arī viss. Aina tik vienmuļa, ka ilgi bija slinkums karti taisīt. Apkopojot blokos, centrā stipri bija vācieši un labējie latviešu pilsoņi, Latgalē — sociālisti, krievi un žīdi, nomalēs — sociālisti un centriskie latviešu pilsoņi.

Bet nu izdomāju. Lai būtu mazliet krāšņāk, rādīšu balsojušo skaitu iecirkņos un mazliet vairāk nekā tikai 1.vietu. Vēlēšanu maniakiem pietiks pateikt, ka rādīšu pirmos divus Donta dalījumus. Pārējiem cenšos izskaidrot: kreisā kvadrāta puse rāda, kas iecirknī bija 1.vietā; labā puse rāda nākamo partiju, ja tā atpalika no 1.vietas ne vairāk kā par pusi, un to pašu 1.vietas partiju, ja neviena cita iecirknī neguva vismaz pusi no 1.vietas ieguvējas balsu skaita. Jeb — vienkāršāk — ja kvadrātā abas puses vienādas, attiecīgā partija uzvarējusi ar lielu pārsvaru; ja puses atšķiŗas, tad kreisā puse pārspēja labo ar mērenu vai mazu pārsvaru.

Šādi rādot, kļūst redzami komūnistu panākumi Latgalē un Ķengaragā, kā arī Sarkandaugavā un Katlakalnā. Vairāk parādās Dēmokratiskā centra nomaļnieku izvietojums. Avotos top redzami un Centrāltirgus rajonā par mata tiesu paliek neredzami žīdi. Maskavas ielā 112 (pie Grebenščikova lūgšanu nama) pavisam maz, lai parādītos kartē, pietrūcis krieviem:

RD vēlēšanas 1931

Lai karte nemaldinātu, jāuzsveŗ, ka vēlēšanu iznākums nebija sociķu uzvara: ievēlētā Rīgas dome pirmoreiz ievēlēja noteikti labēju pilsētas galvu — Zemnieku savienības pārstāvi Hugo Celmiņu. Vienkārši latviešu pilsonisko sarakstu sadrumstalotības dēļ tie kartē gandrīz neparādās.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: