Pirmoreiz pasaules vēsturē — Latvijas laika Saeimas vēlēšanu uzvarētāju karte


Saeima 1931

Atļaujos apgalvot, ka pirmoreiz pasaules vēsturē sagatavota Latvijas laika Saeimas vēlēšanu uzvarētāju karte. Konkrēti, 1931.gada vēlēšanu — jo šais vēlēšanās polītiskā attīstība bija tikusi vistālāk. Kā vēlēšanu iznākumu krājumā rakstīja Marģers Skujenieks,

Ceturtās Saeimas vēlēšanas bija pirmās, kas ienesa redzamākas pārgrozības mūsu parlamentā, jo visas agrākās vēlēšanas tikai nejūtami pārveidoja Saeimas polītisko seju, kamēr tagadējā Saeimā pirmo reizi ir latvisks pilsonisks vairākums ar redzamu centra partiju iespaidu.

Piebilstams, ka turpinājās abu lielāko partiju — sociķu un zemsaviešu — lejupslīde un tika sasniegta nebijusi polītiskā sadrumstalotība (iedarbīgo partiju skaits balsīm Nv=12,72; vietām Ns=10,85). Ģeografijā redzamas vairākas īpatnības:

  • dalījums pēc ticības (luterāņi—katoļi), ko iezīmē robeža starp Zemnieku savienību un kristīgiem zemniekiem. Pirmkārt, Latgale, taču arī suiti un Skaistkalnes katoļi. Redzams, ka Krustpils puse (Daugavpils apriņķa ziemeļrietumi) patiesībā nepieder Latgalei, savukārt gandrīz viss Ilūkstes apriņķis gan. Pamanāms arī sociķu caurums katoļu novados;
  • ievērojama atšķirība starp pilsētām un laukiem. Pilsētās biežāk balsoja par sociālistiem, ierēdniecisko Dēmokratisko centru, vāciešiem un žīdiem; lielākās partijas bija sociķi ar 24,4% balsu, komūnisti ar 10,0%, Dēmokratiskais centrs ar 9,8% un vācieši ar 7,9%. Laukos, kāds pārsteigums, balsoja par zemnieku partijām; lielākās partijas bija Zemnieku savienība ar 18,9% balsu, sociķi ar 15,2%, kristīgie zemnieki ar 13,3%, jaunsaimnieki ar 9,2% un progresīvie Latgales zemnieki ar 9,2%. Redzams, kā zemsaviešu vēlētājos ieēdušies jaunsaimnieki un Jaunā zemnieku apvienība. Lai karte nemaldinātu, jāmin, ka par sociķiem Rīgā nobalsoja vairāk vēlētāju nekā visā Vidzemē par Zemnieku savienību;
  • sveštautiešu grupas vēlēšanu kartē parādās, atkal pārsteigums, sveštautiešu dzīvesvietās;
  • ap Rīgu un dažviet citur parādās vēlētāju pārvadāšana uz citu apgabalu, visvairāk no Rīgas uz Vidzemi. Vācieši pat izveidoja īpaši Rīgas vācu sarakstu Vidzemei, kuŗam 6138 savesti vēlētāji deva 1 vietu Saeimā.

140 vārdu: Tečerei aizejot


TečerePat sociālistiem jāatzīst, Tečere bija izcila valstssieva. Esmu viņu saticis vienreiz, 2001.gada martā, un biju pietiekami liels muļķis, lai nelūgtu autografu “Dauningstrītas gados” (memuāri par premjeres laiku). Vispār “Dauningstrītas gadi” ir obligāta izlasāmi ikvienam, kas vēlas nopietni būt arī Latvijas polītikā. Un, kad  “Dauningstrītas gadi” pievārēti, iesaku turpināt ar “Ceļu pie varas” (memuāri par dzīvi līdz valdības vadīšanai un pirmo laiku pēc tās) un “Mākslu pārvaldīt valsti” (par mākslu pārvaldīt valsti, pareizas polītikas virzieniem un saturu un starptautiskām attiecībām 2001.gada terora uzbrukumu aspektā). Ir vērts.

Tečere iemantojusi nemirstību ne tikai dvīņubērnos, bet arī dižos darbos. Un vislabāk piemiņa būs godināta, īstenojot tečerisku polītiku. Piemēram, ābeces patiesības par sociālo nevienlīdzību pēdējā runā premerministres amatā. Vai Eiropas Savienības lietās, kur jau 1992.gada Māstrichtas līgums bijis līgums par tālu. Redzēs, cik no latviešu polītiķiem, kas tagad čivina līdzjūtību, ir Dzelzs Lēdijas cienīgas aknas.

Kā kur Rīgā balsoja Latvijas laikā


Gada nogalē biju aprakstījis, kā balsoja Rīga Latvijas laikā. Nu iedomājos, varētu aprakstīt arī maķenīt sīkāk — kā kur Rīgā balsoja. Ņemtas pašas 1931.g. Rīgas domes vēlēšanas, kas no visām vislabākās momentuzņēmumam, jo rādīja polītisko attīstību vistālāk nonākušu un atšķirībā no Saeimas vēlēšanām vēlētājus nepārveda uz Pierīgu balsot par Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstiem.

Tolaik pašvaldību vēlēšanās balsot varēja jebkuŗā attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirknī (tāpat kā mūsdienās līdz 2003.gadam), tāpēc laukumus kartē krāsot nebūtu korekti. Pavisam bija 34 iecirkņi (šobrīd — 158), tāpat kā tagad — pārsvarā skolās (dažas pat sakrīt). Lielākais iecirknis bija sociķu Tautas namā Bruņinieku ielā 24a, kas drīzāk būtu saucams par balsošanas kombinātu, jo tur bija 22 807 derīgu balsu. Nelatviešu un it īpaši latviešu pilsoņu sadrumstalotības dēļ gandrīz visur 1.vietā bija sociķi. Centrā (Vecrīgā un Bulvāŗos) un tuvīnajā Zasulaukā uzvarēja vācieši, bet Anniņmuižā — Dēmokratiskā centra nomaļnieki. Tas arī viss. Aina tik vienmuļa, ka ilgi bija slinkums karti taisīt. Apkopojot blokos, centrā stipri bija vācieši un labējie latviešu pilsoņi, Latgalē — sociālisti, krievi un žīdi, nomalēs — sociālisti un centriskie latviešu pilsoņi.

Bet nu izdomāju. Lai būtu mazliet krāšņāk, rādīšu balsojušo skaitu iecirkņos un mazliet vairāk nekā tikai 1.vietu. Vēlēšanu maniakiem pietiks pateikt, ka rādīšu pirmos divus Donta dalījumus. Pārējiem cenšos izskaidrot: kreisā kvadrāta puse rāda, kas iecirknī bija 1.vietā; labā puse rāda nākamo partiju, ja tā atpalika no 1.vietas ne vairāk kā par pusi, un to pašu 1.vietas partiju, ja neviena cita iecirknī neguva vismaz pusi no 1.vietas ieguvējas balsu skaita. Jeb — vienkāršāk — ja kvadrātā abas puses vienādas, attiecīgā partija uzvarējusi ar lielu pārsvaru; ja puses atšķiŗas, tad kreisā puse pārspēja labo ar mērenu vai mazu pārsvaru.

Šādi rādot, kļūst redzami komūnistu panākumi Latgalē un Ķengaragā, kā arī Sarkandaugavā un Katlakalnā. Vairāk parādās Dēmokratiskā centra nomaļnieku izvietojums. Avotos top redzami un Centrāltirgus rajonā par mata tiesu paliek neredzami žīdi. Maskavas ielā 112 (pie Grebenščikova lūgšanu nama) pavisam maz, lai parādītos kartē, pietrūcis krieviem:

RD vēlēšanas 1931

Lai karte nemaldinātu, jāuzsveŗ, ka vēlēšanu iznākums nebija sociķu uzvara: ievēlētā Rīgas dome pirmoreiz ievēlēja noteikti labēju pilsētas galvu — Zemnieku savienības pārstāvi Hugo Celmiņu. Vienkārši latviešu pilsonisko sarakstu sadrumstalotības dēļ tie kartē gandrīz neparādās.

Valodas Latvijā: cik pārkrievo viens krievs


Izmantojot 2011.gada tautskaites datus par dažādu tautu valodu un Lenčestera kvadrāta likumu, iespējams aplēst latviešu un krievu pārtautošanas potenciālu.

Vispirms par to Lenčestera likumu. Likums noteic, ka divu pušu konfliktā n reižu lielu skaita pārsvaru atsveŗ n2 reižu liels kvalitātes pārsvars. Centīšos izskaidrot. Iedomāsimies divas armijas:

Lenčestera likums 2-2

Ja ieroči ir vienādi un vienādā skaitā, tad armijas viena otrai nodarīs vienādus postījumus. Šai piemērā divi dižgabali izšaus pa diviem dižgabaliem un otrādi, un postījumi katrā pusē būs 2 šāvieni pa 2 dižgabaliem = 2/2 = 1 nosacītā vienība:

Lenčestera likums 2-2 šāvieni

Kas notiek, ja ieroči ir atšķirīgā skaitā, piemēram, vienā pusē divreiz vairāk? Abi vienas puses dižgabali izšaus pa vienīgo otras puses dižgabalu un nodarīs tam 2/1 = 2 nosacītās vienības postījumu. Savukārt vienīgais otras puses dižgabals izšaus pa diviem dižgabaliem pirmā pusē un nodarīs tiem 1/2 = 0,5 nosacītās vienības postījumu:

Lenčestera likums 2-1

Lai atsvērtu divkāršu skaita pārsvaru un nodarītu skaitā lielākai pusei tādus pašus 2 nosacītās vienības lielus postījumus, kā tā nodara mazākai pusei, mazākās puses dižgabalam jāšauj četrreiz ātrāk nekā lielākās puses dižgabaliem — tad arī 4 šāvieni pa 2 dižgabaliem dos 4/2 = 2 nosacītās vienības postījumu:

Lenčestera likums 2-1-4

Piemērosim 1.pasaules kaŗā radušos modeli 2011.gada tautskaites skaitļiem. Tautskaitē konstatēti 1 285 136 latvieši un 557 119 krievi, proti, 2,307 reizes vairāk latviešu nekā krievu. Ja abu pušu pārtautošanas spēja būtu vienāda, pārkrievotu latviešu būtu jābūt 2,3072=5,32 reizes mazāk nekā latviskojušos krievu. Bet īstenībā tautskaitē konstatēti 89 592 latvieši ar krievu mājas valodu un 32 617 krievi ar latviešu mājas valodu, proti, 2,747 reizes vairāk. Tātad krievi pārtauto 5,32 x 2,747 = 14,62 reizes stiprāk nekā latvieši. Jeb, atbildot uz virsraksta jautājumu,

viens krievs pārkrievo tik, cik latvisko piecpadsmit latviešu.

Lai atsvērtu 14,62 reizes stiprāku pārtautošanu, latviešiem jābūt vismaz √14,62 = 3,82 reizes vairāk nekā krieviem. Kas tautību sastāvā apbrīnojami labi sakrīt ar maģisko 75% īpatsvaru.

PAPILDUS 8.aprīlī. Padomāju un izdomāju, ka varbūt korektāk būtu maķenīt citādi. Proti, latvieši pārtautojuši 6,61% krievu. Pēc Lenčestera likuma, pārkrievotu latviešu būtu jābūt 6,61%/2,3072=6,61%/5,32=1,24%. Bet ir 7,55%. Tātad krievi pārtauto 7,55/1,24=6,08 reizes stiprāk jeb viens krievs pārkrievo tik, cik seši latvieši. Lai to atsvērtu, latviešiem jābūt vismaz √6,08 = 2,47 reizes vairāk nekā krieviem jeb vismaz 2/3 iedzīvotāju (šobrīd ir 5/8). Tāds skaitlis labi iegulst starp pārtautošanas lūzumpunktiem — 5/8, kad pārtautošana sāk darboties latviešu labā un 72%, kad, ieskaitot pārējās tautas, latviskošanās sāk pārspēt pārkrievošanu. Iepriekš minēto piecpadsmit (14,62) reižu neatbilstība empīriskiem novērojumiem bija viens no cēloņiem, kas mudināja pārdomāt lietu un lūkot, vai viss korekti.

Valodas Latvijā: pārkrievošanas apmēri neatkarīgā Latvijā


Un tomēr vēl viens ieraksts par valodas lietām. Proti, kā mainījusies dažādu tautu (latviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu, leišu, žīdu, čigānu, igauņu) dzimtā (mājas) valoda kopš 1989.g. tautskaites:

Pārtautošana 1989-2011

Ir tikai normāli, ka pēc iebraukšanas beigām sveštautieši pakāpeniski piesavinās pamattautas valodu. Nenormāli ir, ka neatkarīgā Latvijā, paldies Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikai, visas nekrievu tautas pārkrievojas (pat latvieši!). Nenormāli, ka tāpēc tikai 1/139 baltkrievu runā savā valodā. Un vēl nenormāli, ka tāpēc latviešu īpatsvara lūzumpunkts, virs kuŗa pārtautošana darbojas latviešu labā, aug — no 53% 1989.gadā līdz 57% 2000.gadā un 63% 2011.gadā. Un viegli savādi, ka Centrālā statistikas pārvalde nav publicējusi ziņas par žīdu un čigānu runāto valodu 2011.gada tautskaitē.

140 vārdu: “Maniaks”


Rogaļovs

Staņislavs Rogaļovs apsūdzēto solā. V.Volksones personiskā arķīva foto

Pērn par Ls3 tiku pie Andŗa Grūtupa “Maniaka” un nu brīvdienās izlasīju. Grāmatā kriminālliterātūrā pārstrādāta priekš trīsdesmit gadiem notikusī slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova lieta. Pirmā daļā Grūtups apraksta noziegumus, otrā — pašu Rogaļovu un izmeklēšanu, trešā — tiesu. Ietverti arī Grūtupa dzīves un darba fragmenti.

Ieskatam — grāmatas sākums:

“Bija 1980.gada 26.oktobris. Krietni pāri pusnaktij. Jumpravas stacijā pienāca pēdējais vilciens. No vagona izkāpa jauna meitene. Judītei tikko septiņpadsmit gadu. Atzīmējusi pie draudzenes dzimšanas dienu, viņa atgriezās mājās. No stacijas līdz Poriešiem krietns gabals. Kādi kilometri pieci.

Uz perona neviena cilvēka. Pametusi skatu apkārt, meitene raitā solī devās Daugavpils šosejas virzienā. Jau stacijā viņa ievēroja, ka no vilciena izkāpa kāds vīrietis. Taču uz perona viņa vēlīno braucēju vairs nemanīja.

Nakts. Mēnesnīca. Pilnīgi tuksnešains ceļš. Neviena cilvēka. Pat apgaismotus logus neredz. Taču sajūta dīvaina. It kā uz tevi kāds skatītos. Šo sajūtu nevar aprakstīt. To var tikai izjust. Pametusi skatienu atpakaļ, Judīte ievēroja tumšu stāvu. Tas lēnā gaitā sekoja meitenei. Rokā svešajam kabatas baterija. Tās stars ik pa brīdim pazibēja te šur, te tur.”

Papildus savam tematam neizbēgami rādīta attīstītā sociālisma dzīves īstenība. Ir drošībnieki, kas pārāk neatšķiŗas no noziedzniekiem. Ir tādi Rīgas un Jūŗmalas zaņķi, ka vēlreiz pateicos vecākiem par tikumīgu dzīvošanu un manis audzināšanu. Ir Latvijas pārkrievošana — Grūtupa dzimtā Dobelē, iekšlietu iestādēs un visur citur. To aprakstot, Grūtups, kaut piedalījies okupācijas seku legālizēšanā, būdams L(PS)R Augstākās padomes deputāts, un tuvās attiecībās ar Andri Šķēli, nostājas latviešu nācionālisma pozīcijās.

Pieminams, ka Rogaļova lietas pelni vēl silti — Grūtups tiesājas ar kādu upuri par grāmatā publicēto.

Uzrakstīts “Maniaks” cienīgi, un, ja pietiekami lēti, labprāt iegūtu citas Grūtupa grāmatas.

%d bloggers like this: