Valodas Latvijā: kas palicis bez krievu un bez latviešu


2011.gada tautskaites iznākumi rāda, ka pārkrievošana neatkarīgā Latvijā gandrīz nobendējusi mazākas tautas — tām piederīgo ir 10,7% iedzīvotāju pēc tautības, bet tikai 0,7% pēc mājas valodas:

  • leišu — 0,12%;
  • poļu — 0,09%;
  • ukraiņu — 0,09%;
  • baltkrievu — 0,03%;
  • pārējo valodu — 0,37%.

Ievērības cienīgi, ka pārējās nezināmās mazāk izplatītās valodās runā vairāk nekā zināmās kopā. Diemžēl Centrālā statistikas pārvalde atšķirībā no 2000.gada tautskaites, kad tika publicētas ziņas par žīdu, čigānu, vācu, tatāru un igauņu valodu, pagaidām neatklāj, par ko runa. Domājams tomēr, ka pie savas valodas visai cieši turas čigāni, kuŗi 2000.gadā bija vienīgā tauta blakus latviešiem un krieviem ar savas dzimtās valodas īpatsvaru virs 1/2 (68,7%). Pieņēmumu apstiprina arī “pārējo valodu” runātāju izvietojums pagastos un pilsētās, kas visai labi saistās ar čigānu izvietojumu 2000.gadā. (Un atkal — Centrālā statistikas pārvalde diemžēl nav publicējusi čigānu izvietojumu pagastos un pilsētās 2011.gadā.) Katrā ziņā čigānu valodā Latvijā runā vairāk nekā baltkrievu.

Mazāk izplatīto valodu īpatsvars ir tik zems, ka nav vērts katrai valodai veidot atsevišķu karti, bet pietiek salikt vienā visas vietas (avots: nepublicēti 2011.gada tautskaites dati par tautību un mājas valodu pilsētās un pagastos), kur kāda valoda tikusi virs 1% (zemāki skaitļi jau kļūst stochastiski — atkarīgi no nejaušas pāris cilvēku dzīvesvietas):

Valodu karte 2011 — sīkākas valodas

Baltkrievu valodas atliekas palikušas tik divos pagastos: Piedrujā 3,05% un Indrā 1,69%. Tas arī viss, jo jau 3.vieta — Strazde ar 0,49% (2 cilvēki) — ir pilnīgs gadījums un nejaušība.

Ukraiņu valoda parādās atsevišķu saliņu veidā, no kuŗām lielākā daļa atrodama Ziemeļvidzemē. Tur arī augstākā — Ilzenes saliņa, kur 1,65% iedzīvotāju mājās runā ukrainiski.

Poļu valodas atliekas >1% apmērā dzirdamas četrās Ilūkstes apriņķa territoriālās vienībās:

  1. Medumu pagastā — 2,54%;
  2. Sventes pagastā — 1,56%;
  3. Ilūkstē — 1,39%;
  4. Salienas pagastā — 1,07%.

Leišu valoda ir visplašāk izplatītā no še apskatītām valodām un saklausāma Kursas Leišmalē. Tā ir vienīgā, kuŗā kaut kur runā >7% iedzīvotāju, un vienīgā, kam var izveidot pirmo desmit vietu sarakstu ar jēgpilnām vērtībām:

  1. Kalētu pagasts — 12,01%;
  2. Gramzdas pagasts — 10,53%;
  3. Rubas pagasts — 7,33%;
  4. Nīgrandes pagasts — 4,21%;
  5. Dunikas pagasts — 4,17%;
  6. Ukru pagasts — 3,73%;
  7. Vadakstes pagasts — 3,66%;
  8. Priekules pagasts — 3,24%;
  9. Zaņas pagasts — 2,98%;
  10. Priekule — 2,93%.

Pārējās mazāk izplatītās valodas sastopamas salveidā. Var apskatīt, kur tās pārsniedz 2% un kas kur varētu būt cēlonis:

  1. Alojas pagasts — 6,98% (2000.g. tautskaitē Alojā kopā ar tagadējo pagastu bija 1,60% čigānu);
  2. Vilpulkas pagasts — 5,94% (2000.g. te bija 1,29% čigānu un 1,16% sīkākām grupām (ne žīdu, čigānu, igauņu) piederīgo un nezināmo. Kas tie tādi, nezinu);
  3. Viļaka — 3,11% (2000.g. te bija 3,30% čigānu);
  4. Jērcēnu pagasts — 2,79% (2000.g. te bija 5,16% čigānu);
  5. Valdemārpils — 2,69% (2000.g. Valdemārpilī kopā ar tagadējo Ārlavas pagastu bija 1,11% čigānu);
  6. Tomes pagasts — 2,55% (2000.g. Ķegumā kopā ar tagadējo Tomes pagastu bija 1,17% čigānu);
  7. Viļķenes pagasts — 2,36% (2000.g. te bija 2,65% čigānu);
  8. Upmalas pagasts — 2,23% (2000.g. te bija 3,27% čigānu);
  9. Ipiķu pagasts — 2,11% (2000.g. te bija 3,54% sīkākām grupām (ne žīdu, čigānu, igauņu) piederīgo un nezināmo. Kas tie tādi, nezinu).

Kā redzams, “pārējās” valodas tiešām īstenībā nozīmē čigānu valodu, tik žēl, ka nav pieejami precīzi dati. Un vēl noskaidrojams, kas tur īsti Ipiķos—Vilpulkā dzīvo. Kāds var palīdzēt?

Fū, nu pagaidām varētu pārtraukt 2011.gada tautskaites iznākumu pētīšanu līdz brīdim, kad uzzināšu vēl kādus interesantus skaitļus, un pievērsties kam citam.

Advertisements

2 Atbildes to “Valodas Latvijā: kas palicis bez krievu un bez latviešu”

  1. Anonīms Says:

    Is there any information about Riga’s linguistic dynamics?

    • Ilmārs Says:

      Beidzot atradu datus par miklainajām mazākumtautībām Ipiķos un Vilpulkā. Ipiķos starp 433 iedz. bija 7 rumāņi un 3 moldāvi, bet Vilpulkā starp 848 iedz – 11 rumāņu, 8 čigāni, 5 moldāvi un 3 ungāri.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: