Vēstures avotu krājums “Polija un 1938.—1939.gada starptautiskā krīze Eiropā”


Galvenais latvju poļupētnieks Ēriks Jēkabsons priekš gadiem trim sastādījis, iztulkojis un komentējis cienīgu vēstures avotu apkopojumu par Poliju un tās rīcību 2.pasaules kaŗa priekšvakarā un sākumā. Avoti pārsvarā ir diplomātu ziņojumi, gadās arī oficiāli valstu paziņojumi.

Aptverti vairāki 30.gadu nogales krizes posmi — vispirms Polijas un Lietuvas konflikts 1938.gada pavasarī, kas šķita nopietns tobrīd, taču, salīdzinot ar visu, kas sekoja vēlāk, bija maija lietutiņš: notiek robežincidents, un Polija to izmanto spiedienam uz Lietuvu, lai … normālizētu abu valstu attiecības!

Otrs posms ir Čechoslovakijas sadalīšana no 1938.gada rudens līdz 1939.gada pavasarim, ko Polija izmantoja, lai pakamptu divdesmit gadu kāroto poļu apdzīvoto Olzas upes kreiso krastu austrumos no Ostravas pilsētas, kā arī novērstu ukraiņu valsts vai pavalsts rašanos Aizkarpatu Ukrainā un tās vietā iegūtu tiešu robežu ar Ungāriju.

Un tad jau sākas grieķu traģēdija, kur varoņi pūlas, bet viss neapturami rit uz šausmīgu galu: Vācijas prasības pēc vāciskās Dancigas atgriešanās vācu valstī; Lielbritanijas un Francijas garantijas Polijas neatkarībai; Vācijas agresijas pamatojums, kas pat iekšējām vajadzībām izklausās pavisam nepārliecinošs un aiz matiem pievilkts; Molotova—Ribentropa pakts, kas ļauj Hitleram, iedomājoties, ka Rietumvalstis Polijas dēļ nekaŗos, audzēt prasības līdz neizpildāmam ultimātam.

Tad fināls — kaŗš un Polijas valsts iznīcināšana 1939.gada septembrī. Poļi pārspēka priekšā atkāpjas Rumānijas virzienā — un 17.septembrī saņem Staļina dunci mugurā. Daļa Latvijas sūtniecības darbinieku dodas līdzi Polijas valdībai uz Rumāniju, citi paliek Varšavā līdz pēdējam.

Katra dokumenta sākumā Jēkabsons paskaidro tā kontekstu, bet beigās — pieminētās personas un citas grūtāk saprotamās lietas un vietas dokumentā.

Ja interesē apskatītais laiks, varētu patikt arī šis vēstures avotu krājums. Man patika.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: