“Kuzjas māte”


Izlasījis “Leģionārus”, aplaidu skata apkārt — ko nu? Visai dabiska izvēle bija “Kuzjas māte”, proti, Viktora Suvorova (īstā vārdā Vladimira Rezuna) grāmata par Chruščova laiku. Suvorovs apraksta:

  • kāpēc sociālisma saimniecības (un sabiedrības vispār) iekārta ir neglābjami neefektīvāka par brīvu tirgu;
  • kas ir vienīgais sociālisma glābiņš sāncensībā ar brīvo pasauli;
  • kā Chruščovs centās to sasniegt;
  • kā, to darot, viņš noveda cilvēci līdz pašiznīcināšanās slieksnim;
  • kā, apjēguši draudus, mieru mīloši spēki (arī pašā komūnistu virsotnē) tos tomēr novērsa;
  • kuŗā brīdī Padomju Savienība sasniedza attīstības apogeju;
  • kuŗā brīdī komūnistu bonzas saprata, ka Ļeņina lieta zaudēta;
  • komūnistu virsotnes varas intrigas un galma apvērsumus;
  • protams, arī pašu Kuzjas mātes padarīšanu;
  • un vēl — kosma sacensība, raķetes, atombumbas, spiegošana, Berlīne, Kuba un citi laikmeta piederumi.

Sarakstīts aizraujoši (grūti atrauties), īsās, viegli izlasāmās nodaļās, bagātīgs faktu klāsts. Spraugas starp pierādāmiem faktiem Suvorovs aizpildījis ar ticamāko versiju, kā varētu būt bijis, lai viss sakristu ar zināmo un būtu ievērota notikumu loģika. Šo pašu metodi esmu sastapis, piemēram, prof. Indriķa Šterna Latvijas krustakaŗu vēsturē, kur tas izmanto formulu: “Var pieņemt, bet ne pierādīt…” Suvorovs jau pašā sākumā brīdina:

Izklāstītos faktus pārbaudīju un salīdzināju pēc visiem man pieejamiem avotiem. Bet, lūk, par dialogu precizitāti negalvoju. Manis tur nebija. Rakstu nevis to, par ko notikumu dalībnieki runāja tajā vai citā situācijā, bet tikai to, par ko viņi, pēc manām domām, varētu būt runājuši. Neapgalvoju, neuzstāju. Neticat — uzskatiet par joku.

Grāmatas beigās Suvorovs apkopojis tās esenci īsos jautājumos un atbildēs, piemēram:

  • kāpēc jāizvieto raķetes Kubā, ja Amerikai var draudēt ar tām raķetēm, kuras atrodas Padomju Savienības teritorijā?
  • kā padomju pretizlūkošana spēja atklāt Peņkovska nodevību?

Grāmatu latviski no krievu valodas tulkojis Jānis Kalve. Tulkojis kopumā labi, lielākais trūkums — tulkojuma krieviskums. Vietām pavīd ‘ceļamkrāni’ (gluži vai “krāniem jāstrādā ostā”, atceraties?), ‘planēta Zeme’, ‘nāras’ (ne sievišķi ar zivs asti, bet guļvietas). Vēl nepatīkamāka ir Kalves indeve atstāt krieviski, netulkotus pat tādus nosaukums un saīsinājumus, ko latviski tulkoja ir Latvijas pārkrievošanas kulminācijā 80.gados. Varēja taču kaut vai Latvijas Padomju enciklopēdijas līmenī tulkot.

Nopirku “Kuzjas māti” par Ls7, izlasīju diennakts laikā un pēc izlasīšanas esmu visnotaļ apmierināts ar pirkumu. Lieku plauktā pie pārējām Suvorova grāmatām.

Advertisements

Viena atbilde to ““Kuzjas māte””

  1. Oskars Says:

    Šterna krusta karu vēsturē ir daudz faktoloģiskā materiāla, savukārt pieņēmumi diemžēl gan ir bērnišķīgi , nacionālā romantisma pārsātināti, un kas galvenais – veidoti XX gadsimta kategorijās, ignorējot viduslaiku sabiedrības uzbūvi, reālijas un domāšanas veidu. Tādiem jēdzieniem kā “vācu okupanti” u.tml. nav vietas nopietnā darbā par Livonijas veidošanos.

    Lai gan cepuri nost – Šterns vismaz nesagroza vēstures faktus, kā to patīk darīt citiem nacionālromantiķiem, viņš tos vien cenšas iemocīt savā teorijā vai padarīt par mazsvarīgiem. Tādējādi Šterna darbā, piemēram, Autīnes sacelšanās nav kļuvusi par “senlatviešu brīvības alku izpausmi”, bet palicis konflikts par bišukoku piederību, Durbes kaujā kurši nepaceļ ieročus pret saviem sabiedrotajiem kristiešiem – sakšiem, letiem, līviem un prūšiem, savukārt barbariskie leišu sirojumi letu un līvu zemēs nav kļuvuši “Baltu brālības” manifestāciju.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: