Kas notiek Latgalē


Allaž patīkami, kad uz tavu darbu atsaucas. 15.janvāŗa “Latvijas Avīzē” lielintervija ar Daugavpils intellektuāļiem “Neiespējamā Latgales autonomija”. Pašās beigās Latgales pētniecības institūta direktors Heinrihs Soms izsakās:

Paskatieties Latvijas vēstures atlantu, kur ir balsojums par iestāšanos ES. Latgale tur ir iekrāsota sarkana, jo te bija vislielākais “pret”. Cilvēkiem ir bailes. Daudz esmu domājis, kāpēc tā. Varbūt tas ir provinciālisms, tālums no Rīgas, nelatviešu nevēlēšanās atvadīties no agrākajām ekonomiskajām saiknēm. Cilvēku domāšana patiešām ir iracionāla.

Vispirms jau sirdi silda, ka vienkārši  “Latvijas vēstures atlants” bez sīkākiem skaidrojumiem. Gluži kā — Ūniversitāte. Jo visiem skaidrs, ka ir viens vienīgs kārtīgs Latvijas vēstures atlants. Un, protams, ES nobalsošanas karte tajā ir mans darbs. Apmēram tāda, tik daudz elegantāk noformēta:

ES nobalsošanas karte

Vai arī te var uzmest aci jaukākai līdziniecei. Vērīgāks atlanta lasītājs, salīdzinot ar tajā pašā atlantā ievietoto etniskā sastāva karti (gan maķenīt citādu nekā šī), uzreiz pamanīs, cik abas līdzīgas. Un pamanīs, ka ne jau Latgale sarkana, bet pārkrievoti pagasti un pilsētas — vienkārši Latgalē tādu vairāk. Un kā Soma k-gs var neredzēt, ka tas tā, jo lielum liels vairums krievu un pārkrievotu nelatviešu uzskatīja, ka ES nozīmē Latvijas attālināšanos no Krievijas, un tāpēc balsoja “pret”? Gan Daugavgrīvā, gan Daugavpilī.

Latvijas vēstures atlanta un manas kartes pieminēšana mudināja cītīgāk pārlasīt lielinterviju. Diemžēl radās iespaids, ka Soma k-gs pārāk brīvi svaidās ar skaitļiem. Piemēram, Daugavpilī latviešu esot 13%, kaut ir 20% (13% bija 1989.gadā). Vai arī pārspīlējot bezdarba līmeņa atšķirības — ka Rēzeknē tas esot “fantastisks”, bet Daugavpilī “tikai nedaudz lielāks par Rīgu”.

Viegli pārsteidza arī Daugavpils Ūniversitātes Mutvārdu centra vadītājas Irēnas Salenieces naivums:

Tā kā lielākoties visi esam darba ņēmēji, tad sociāldemokrātiskajam mums būtu jābūt tuvākam nekā liberālajam. ..

Bet referendums man tomēr sagādāja lielu vilšanos. Biju domājusi, ka būs kādi 60:40. Kad ieraudzīju tos skaitļus (Latgalē par krievu kā otru valsts valodu nobalsoja 55,6%), man bija šoks. Nu kaut vai no tīri pragmatiska viedokļa – divvalodības gadījumā taču visas veidlapas, viss būtu jāpārveido! Kad piedalies valstiskā pasākumā, tad taču jāpadomā, kā viss rezultēsies! ..

Poļiem balsojums bija aptuveni pusi uz pusi. Tie poļi, kas no pirmskara Latvijas, arī pateicoties temperamentam, brīžiem ir vēl lielāki patrioti par latviešiem.

Jo tiešām jābūt naivam, lai domātu, ka sociāldēmokrati rūpējas par darba ņēmējiem, nevis par sevi un savu palikšanu pie varas, ieaudzinot pilsoņos bezpalīdzību un atkarību no valsts. Jo tiešām jābūt naivam, lai gaidītu citādu valodas nobalsošanas iznākumu apgabalā, kur 60,3% iedzīvotāju mājās runā krieviski un tikai 38,9% — latviski. Jo tiešām jābūt naivam, lai ieraudzītu poļiem pusi uz pusi, ja pat Sventes pagastā, kur poļu 31,1% un latviešu 27,6%, pret krievu valodas celšanu valsts valodas godā bija tikai 14,9%.

Jāatzīst gan, ka pat ar visām lietām, par ko tagad izsakos, lielintervijā pulcēti bija cienīgi ļaudis un tā sniedz visai labu ieskatu, kas notiek Latgalē. Lasiet paši. Paldies “Latvijas Avīzei” un daugavpiliešiem.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: