Tautības Latvijā: latvieši


Kā solīju, rakstu par latviešiem. Īpatsvara pārmaiņas Latvijā kopš 19.gs. beigām jau minēju iepriekš, tagad varētu sākt ar īpatsvara karti (avots: pagaidām vēl nepublicēti Centrālās statistikas pārvaldes 2011.g. tautskaites dati par tautību un valodu pilsētās un pagastos).

Tautību karte 2011 latvieši

Te nu var smalki redzēt, kāds kur latviešu īpatsvars. Nepārstāstīšu, bet, ja būs kādi jautājumi, centīšos atbildēt. Var arī salīdzināt ar 2000.g. Ātrumā varu atrast vien pasen taisītu mazu kartīti, tak pārmaiņas uz labu redzamas.

Lat viešu īpatsvars 2000.g. tautskaitē

Arī īpaši nekomentēšu, tik minēšu, ka no 13 pilsētām ar vismaz 15tk iedzīvotāju tikai vienā latvieši nav lielākā tauta. Daugavpilī, protams.

Kartēm gan īpatnība, ka tajās vienlīdz lielas gan blīvi, gan reti apdzīvotas territorijas. Piemēram, Rīga aptuveni tikpat liela, cik Beverīnas novads, tak tajā dzīvo ~200 reižu vairāk iedzīvotāju. Tāpēc tas, ka lielākā daļa kartes zaļa, vēl nenozīmē, ka lielākā daļa latviešu dzīvo zaļi. Tāpēc vērts papētīt, kāda daļa latviešu cik latviskā vidē dzīvo. Stāvoklis ir tāds.

Latviešu skaits pēc vides latviskuma

Normālā, latviskā vidē, kur latviešu ir vismaz 3/4, dzīvo mazākums latviešu. Tas ir maz, un tas ir bīstami, jo lielākā daļa pārējo pakļauta pārkrievošanas draudiem, par ko sīkāk runāšu, kad tikšu līdz tautību un valodu salīdzinājumam.

Nobeidzot īso apskatu, tik nosaukšu latviskākās un nelatviskākās territoriālās vienības. Latviskākām jāatceras, ka tās visai mazas, tāpēc pat viena sveštautieša dzimšana, nāve, iebraukšana, izbraukšana vai ieskaitīšanās latviešos var mainīt rangu sarakstā pat par vairākām vietām. Nelatviskākām etalons tautas apziņā ir Daugavpils ar 19,8% latviešu (kaut ledus sakustējies arī tur), taču desmit pagastu ir vēl nelatviskāki.

Latviskākās territoriālās vienības:

  1. Īvandes pagasts — 97,78%;
  2. Snēpeles pagasts — 97,58%;
  3. Ēdoles pagasts — 97,48%;
  4. Kaives pagasts — 97,40% (ar vienkāršāko tautību sastāvu: 337 latvieši, 9 krievi i vyss);
  5. Indrānu pagasts — 97,13%;
  6. Lubāna — 97,06% (latviskākā pilsēta);
  7. Palsmanes pagasts — 96,99%;
  8. Sīļukalna pagasts — 96,96% (latviskākais Latgalē, kaut teiktu, ka izcilāka ir Auleja ziemeļos no Krāslavas ar 92,0%);
  9. Vandzenes pagasts 96,96%;
  10. Zentenes pagasts — 96,88% (par 0,02 cilvēku tiesu priekšā Grundzālei).

Atkal redzams, ka latviskākā latviešu zeme ir Kursa.

Nelatviskākās:

  1.  Skrudalienas pagasts — 8,7%;
  2. Biķernieku pagasts — 12,3%;
  3. Demenes pagasts — 13,9%;
  4. Indras pagasts — 16,8%;
  5. Vecsalienas pagasts — 17,4%;
  6. Tabores pagasts — 17,7%;
  7. Piedrujas pagasts — 18,5%;
  8. Laucesas pagasts — 18,6%;
  9. Medumu pagasts — 18,8%;
  10. Istras pagasts — 19,7%.

Pārsvarā Daugavpils novada dienvidaustrumu puse.

Turpinājums sekos: tautības pilsētās un laukos.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: