Tautības Latvijā: izvietojums


Vakar vakarā vai gaisā lēcu cilvēkģeografa priekā, kad ieraudzīju sava datora ekrānā pagaidām vēl nepublicētus Centrālās statistikas pārvaldes 2011.g. tautskaites datus par tautībām un valodām pagastu un pilsētu griezumā. Nudien nezinu, kā pateikties! Nē, zinu gan — kārtīgi izpētot un daloties izpētē.

Vispirms atkārtošanai, kāds kuŗā tautskaitē bijis latviešu īpatsvars (tālaika Latvijas territorijā; atmetot nezināmu tautību):

  • 1897. — 68,34% (pēc valodas);
  • 1920. — 72,94%;
  • 1925. — 73,50%;
  • 1930. — 73,48%;
  • 1935. — 75,54%;
  • 1943. — 80,17%;
  • 1959. — 62,00%;
  • 1970. — 56,76%;
  • 1979. — 53,70%;
  • 1989. — 52,06%;
  • 2000. — 57,78%;
  • 2011. — 62,32%.

Šobrīd stāvoklis līdzinās 1959.g. un — atšķirībā no tā — uzlabojas, un tuvojas 1.pasaules kaŗa priekšvakara stāvoklim. Izvietojuma apjēgšanai esmu sagatavojis apzināti vienkāršu karti, cik latviska kur etniskā vide un kuŗa ir lielākā tauta nelatviskā vidē.

Tautību karte 2011 pagasti

Skaisti būtu salīdzināt ar līdzīgu 2000.g. un 1989.g. karti, lai redzētu, kā Latvija attīrās, tak pagaidām tādu uztaisījis vēl neesmu. Pamatlatviju veido divi vienlaidus latviski areāli: Kursas un Vidzemes—Sēlijas. No tiem latviskāka Kursa, kas tālāk no Krievijas un, būdama pussala, vairāk nošķirta. Pieminams, ka pārkrievošanas beigās 1989.g. tādu vienlaidus latvisku areālu vairs un vēl nebija; tāpat kā līviem pēdējais patvērums bija palikusi Ziemeļkursa.

Redzami divi galvenie pārkrievošanas areāli — senāks dienvidaustrumos un jaunāks valsts vidienē. Vidienes areālu veido divas daļas — Lielrīga, kas bija galvenais kolonistu iepludināšanas centrs, un Zemgale, auglīgākā Latvijas zeme ar bagātākiem zemniekiem, no kuŗiem daudzus izsūtīja, un kur ieveda daudz krievu un baltkrievu kolonistu laukstrādnieku, īpaši padomju saimniecībās (atšķirībā no kolchoziem).

Ārpus šiem areāliem latviešu īpatsvars zemāks atsevišķos punktos, kas katrs ir kāda pārkrievošanas epizode, kā arī — dabiskā ceļā — atsevišķos Leišmales pagastos ar leišu piejaukumu.

Pašā dienvidaustrumu stūrī pie Baltkrievijas lielākā tauta ir baltkrievi, gan pilnīgi pārkrievojušies, un Sventes pagastā pie Ilūkstes — poļi.

Turpinājums sekos: latvieši.

Advertisements

7 Atbildes to “Tautības Latvijā: izvietojums”

  1. nulle Says:

    Skaisti būtu salīdzināt ar līdzīgu 2000.g. un 1989.g. karti, lai redzētu, kā Latvija attīrās
    ——————————
    Jūs cittautiešus uzskatāt par netīrumiem?

    • ritvars Says:

      Attīrās no okupācijas sekām.

  2. Anonīms Says:

    Jo mazāk blusu kaķim kažokā, jo kaķīts laimīgāks

  3. Laimnesis Says:

    Nav nozīmes salīdzināt novadu etnisko sastāvu, ja zinām, ka lielpilsētas ir 70% iedzīvotāju. Tā kā šajā lielajā tautu katlā, latviskums ir vien margināla parādība, tālu aiz matrausības un nihilisma.
    Tomēr darbs patika un ar nepacietību gaidīšu 1989.g inforgrafiku.

    • ritvars Says:

      Latvijā ir viena lielpilsēta, un tajā dzīvo <1/3 iedzīvotāju. Pilsētās pavisam, ieskaitot tādas lielpilsētas kā Durbe, Subate un Ape, dzīvo <70% iedzīvotāju.

  4. Nu, nu ... Says:

    Vispār jau karte tīri tā ilustratīvi interesanta, taču tai piemīt viens liels trūkums. Sagatavota tā uz t.s. pases nacionalitāšu bāzes. Līdz ar to vietām tā daudz maz atbilst reālajai situācijai, vietām – ne visai. Daudz skaidrāka būtu tā bilde, ja mums būtu latviskuma īpatsvara aina redzama. Proti, cik daudz attiecīgajās pilsētās un novados ļaužu kā pamatvalodu lieto latviešu valodu. Citādi iznāk kā ar visiem zināmo Dombravas neseno publikāciju, kas izskatījās kā naivs jūsmojums, kā latviešu īpatsvars bez maz visur pieaug. Īstenība ir krietni vien skarbāka. Vietām latviski runājošo skaits attiecībā pret krieviski runājošajiem tomēr sarūk, salīdzinot ar situāciju pirms 10, 20 gadiem. Piebildīšu, ka izmantoju jaunākos neoficiālos 2011. gada tautskaites datus par lietojamo valodu pilsētās un novados. Nedaudz problēmu gan radīja tas, ka skaitītāji daļai tautas nebija norādījuši lietojamo valodu (esot nezināma), kā arī nebija izvērsta virkne t.s. nezināmo ļaužu valoda, bet man laikam samērā apmierinoši izdevās šo problēmu apiet, aprēķinos pielietojot proporcionalitātes principu (piemēram, ja ir zināms, ka attiecīgajā vietā skaidri zināms, ka no jau “izpētītajiem” latviešiem 80% runā latviski un 20% runā krieviski – tad skaidrs, ka tāda pat attiecība varētu tikt attiecināta arī uz t.s. “neizpētītajiem” pases latviešiem utt.). Sīkumos neiedziļinoties, ieguvu visai interesantu ainu. Dažus pieņēmumus gan pielietoju (piemēram, no nezināmajiem visi runā vai nu latviski, vai krieviski – bet uz kopējās ainas te kļūda var būt ja nu vien procentu desmitdaļas, jo, kā liecina, tautskaite, max +/-1% mājvietās caurmērā runā citās mēlēs). Neizvērsīšu metodiku (ja nteresē, tā atsevišķa saruna), tikai pateikšu, ka, piemēram, attiecībā uz lielpilsētām pēc tautskaites ieguvu šādu ainu.
    Latvija: L – 61,76%, K – 37,60%
    Valmiera: L – 86,43%, K – 13,07%
    Jēkabpils: L – 61,65%, K – 37,56% (apbrīnojami līdzīgi kā visai valstij kopumā – laikam var būt kā modelis)
    Jelgava: L – 58,00%, K – 41,09%
    Ventspils: L – 56,54%, K – 41,76%
    Liepāja: L – 56,45%, K – 42,80%
    Jūrmala: L – 49,88%, K – 49,21%
    Rīga: L – 43,26%, K – 56,06%
    Rēzekne: L – 37,72%, K – 61,98%
    Daugavpils: L – 9,91%, K – 88,84%.
    Ne tik optimistiski, kā Dombravas rakstā, taču, manuprāt, īstenībai krietni vien atbilstošāk.
    Starp citu, Latgalē šie dati visai labi sakrīt ar referenduma rezultātiem – un faktiski izgaist radītais mīts par t.s. protesta balsojumu Latgalē 2012. gada referendumā R. Es pat teiktu, ka latgalieši ķā latviešu valodas aizstāvji un šīs valodas nesēji vēl izmisīgāk par kurzemniekiem un vidzemniekiem balsoja pret krievu valodu. (Ir gan nianses par nepilsoņiem un ārvalstniekiem, kas referendumā nepiedalījās, taču ainu principā tas iespaido nebūtiski, rēķinoties, ka vietām dažos pagastos turklāt līdz pat 80…90%!!! Latgales latviešu/latgaļu kā savu jau uzskata krievu valodu.) Ilustrācijai dažas vietas no Latgalē smagāk rusificētajām vai ne tik krieviskām vietām.
    Rēzekne: L – 37,72%, R pret K – 39,27%.(tur gandrīz visi pilsoņi) Pēc pases L – 46,97%.
    Daugavpils: L – tikai 9,91%, R pret K – 14,39% (laikam roku te pielikuši DPI studenti no pagastiem). Pēc pases L – 19,77%.
    Ilūkste: L – 55,34%, R pret K – 62,18%. Pēc pases L – 55,85%.
    Krāslava:: L – 25,19%, R pret K – 29,31% (situācijā, kad turpat puse Krāslavas latviešu mājās runā krieviski). Pēc pases Krāslavā L – 44.83% (spilgts piemērs, kāpēc faktisko ainu neraksturo t.s. pases nacionalitāte).
    Ludza: L – 44,53%, R pret K – 41,50%. Pēc pases: L – 57,94%.
    Zilupe: L – 7,06%, R pret K – 10,71%. Pēc pases L – 27,02%.
    Piedevām saldajā Seda no Vidzemes: L – 17,67%, R pret K – 23,43%. Pēc pases L – 20,79%. Utt.
    Tā kā būtu interesantāk, ja sarēķinātos pa pilsētām un pagastiem šādus skaitļus ieliktu vēl vienā kartē. Tā gan tad situāciju raksturotu daudz skaidrāk, cik latviski vai ne tik latviski faktiski ir dažādie Latvijas novadi. Jo, kā jau minēju, atkarībā no novada 5, 10, 25 vai pat 90% latviešu par savu dažviet izvēlējušies krievu valodu. Vispār reti ir novadi, kur vismaz 5 …10% latviešu nerunā mājās krieviski (jeb sevi piereģistrējuši kā latviešus, lai gan būtībā runā krieviski). Tāpat kā attiecīgi 5, 10, 30 vai tml. % krievu dažviet Kurzemē, Vidzemē par savu izvēlējušies latviešu valodu Tāpēc skatīt t.s. pases latviešu (krievu) karti, protams, ir interesanti, taču tas īsti tomēr neatbilst faktiskai valodiskajai situācijai.
    Veiksmi! Ja būs vēlme šādu karti izveidot. :)))

  5. ritvars Says:

    Karte nav pēc pases tautības, bet pēc tautskaitē nosauktās. Valodu dati ir (skatīt saiti raksta sākumā), un vēlāk tikšu arī līdz tiem. Nezināma valoda ir tiem, ko skaitītāji nedabūja rokā un pēc tam pieskaitīja pēc reģistriem — bet reģistros tautības nav. Tos var droši atmest, izmantojot proporcionālitātes principu. Jā, valodas dati lieliski sakrīt ar nobalsošanas skaitļiem, ko esmu pētījis iepriekš.
    Liels paldies par atsauksmi!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: