2012. un 2013. — manas domas


Gadu mija ir piemērots laiks, lai apcerētu pagājušo gadu, pārskatītu, cik precīzas bijušas prognozes, un minētu, kas būs jaunā gadā. Priekš gada manas domas bija tādas:

Pašam. Arī nākamgad ģimenes gaitas būs svarīgākais.

Latvijai. Valsts izdevumu mazināšana tiek atbalstīta tikai tikām, lai puslīdz savestu kārtībā  finances un arī tad tikai tāpēc, ka to prasa ārēji spēki — aizdevēji vai kas cits. Bet, kolīdz spiediens zudīs — tā atkal jostu vaļā un gāzi grīdā! .. Cik ir tādu polītiķu un partiju, kas strādā, lai samazinātu valsts izdevumus no 42,4% IKP (2010.g.) līdz, teiksim, 32% kā Šveicē (nemaz jau nerunājot par 18,5% kā Taivānā) — un nevis tāpēc, ka spiesti, bet tāpēc, ka izprot zemu valsts izdevumu svētību? Tāpēc sabiedrības izviršana (“Man pienākas!”; “kāpēc strādāt, ja valsts tik un tā iedos” no vienas puses un “kāpēc strādāt, ja valsts tik un tā atņems” no otras) turpināsies, līdzšinējās kļūdas un aplamības būs lemts atkārtot, un nākamās krizēs Latvija atkal cietīs smagāk nekā tad, ja būtu guvusi mācību šai krizē. Uzdzīve, protams, reiz beigsies sāpīgās paģirās, taču cik ļauna tikām būs izdarīts?

Kas būs 2012.g.? Nobalsošanā 18.februārī krievu valodas ieviešanu par valsts valodu, protams, noraidīs. Lienošas pārkrievošanas centienus tas gan neizbeigs. Galu galā pat daža latviešu partija raujas atņemt latviešiem polītisko varu pašu zemē. Cerams, ka šogad atmodinātā latviešu pašapziņa pierauties liks tomēr kangariem. Redzēsim, cik stipra būs valdība, vai “Saskaņas centram” izdosies to gāzt un atgriezties pie varas pēc 21 gada pārtraukuma. Kļūs skaidrāks, uz kādu klimaksu virzās Zatlera partija un kā tas ietekmēs valdības stabilitāti. Ārkārtas vēlēšanas? Diez vai, kaut jau irpiedraudēts un latviešu partijas, populisma dzītas, jau ielikušas ieročus Latvijas Republikas grāvēju rokās.

Pasaulei. 2012.g. viens no svarīgākiem notikumiem būs AAV prezidenta vēlēšanas 6.novembrī. Obama ir pietiekami kaitējis amerikāņiem ar sociālisma celšanu, ka vēlēšanās zaudētu sifilitiskam kamielim (angliski — generic Republican candidate). Tomēr izskatās, ka republikāņi ir gatavi izraut zaudējumu no uzvaras nagiem. Lielākās izredzes kļūt par Obamas sāncensi ir Republikāņu partijas nomenklātūras kandidātam Mitam Romnijam (vēlēšanu biržā dod 75%, ka viņš izcīnīs nomināciju), pirmās priekšvēlēšanas notiek Aiovā jau 3.janvārī, taču konkurence ir tāda, ka nebūt nav skaidrs, kuŗš uzvarēs tajās un vispār.

Prezidenta vēlēšanas būs arī Krievijā — 4.martā. Putina reitings kopš viltotajām Valsts domes vēlēšanām turpina kristies, bet Kremli apmierina tik uzvara 1.kārtā — jebkāds cits iznākums būs Putinam pazemojums. Tāpēc diezgan droši var prognozēt visnekaunīgāko administrātīvo resursu izmantošanu un vēlēšanu viltošanu ne mazākā apmērā nekā Valsts domes vēlēšanās. Pilsoņu reakciju uz to visu gan prognozēt neuzdrošinos.

Un, protams, ES būs par gadu tuvāk sabrukumam. Saimnieciski, jo sociālismam reiz aptrūkst citu cilvēku naudas. Tikumiski, jo baudkārei un alkatībai nerūp nākotne un tās vairās atbildības un pienākuma pret savu ģimeni un savu tautu. Dēmografiski, jo nav un nebūs eiropiešu tautas un nu sāk aptrūkt pat citu cilvēku. Polītiski, jo pilsoņi necieš mūžīgi varas sagrābšanu polītiskās elites rokās un pašnoteikšanās trūkumu.

Kā bijis?

Pašam. Ģimenes gaitas tiešām bijušas svarīgākās — un sievai smagākas nekā man. Nozīmīga bijusi darba maiņa no “Jāņa sētas” karšu apgāda uz Centrālo vēlēšanu komisiju. Ģeografija un vēlēšanas ir divas lietas, kas man varen patīk, tā ka no vienas lieliskas vietas esmu ticis citā lieliskā. Noteikti pieminami arī lieliski kolēģi un priekšnieki abās vietās. Darbs CVK ļāvis tuvāk skatīt, kā darbojas valsts sektors, un tas tikai stiprinājis pārliecību, ka valstij jādara iespējami maz — katrā ziņā mazāk, nekā Latvijā tiek darīts.

Latvijai. Krize nav izārstējusi kreisuma slimību, un, saimniecībai palēnām atlabstot, kampēju grupējumi sacenšas, lai vairāk pakamptu sev citu cilvēku naudas no budžeta.

18.februāŗa nobalsošanā krievu valodas ieviešanu par valsts valodu, protams, noraidīja. Lienošas pārkrievošanas centienus tas gan nav izbeidzis: pilsonības dāļāšana, neprasot zināt latviešu valodas, tautības ieraksts pasē un Kremļa Ziemsvētku svinēšana ir tikai daži piemēri. Valdība turas, un nevarētu teikt, ka vājāk nekā priekš gada. Pēc ārkārtas vēlēšanām neož. Zatlera partija pagaidām stabilizējusies 16 deputātu un ~5% balsu līmenī.

Saeima ratificējusi ES budžeta un saimniecības polītikas vienādošanas līgumu un atbalstījusi nācionālās valūtas likvīdēšanu no 2014.g. Abas reizes izšķirīgās balsis dziļākai foiderālizācijai devusi Nācionālā apvienība. Laiks rādīs, kam taisnība.

Pasaulei. AAV prezidenta vēlēšanās par republikāņu kandidātu ne bez pūlēm kļuva Mits Romnijs, kas lika Obamam krietni pasvīst līdz pat pēdējam brīdim. Lai arī balsu samērs ir visai līdzīgs (51,0% Obamam, 47,3% Romnijam), dažādu sabiedrības grupu atbalsta īpatnības devušas pamatu runām, ka vēlēšanu iznākumu noteikušas nopietnas pārmaiņas pilsoņos — kultūretniskā rakstura zaudēšana (nespāņu balto palicis vien 63% — aptuveni tikpat, cik latviešu Latvijā) un sociālistiskas atkarības kultūras veidošanās pēc Vecās Eiropas parauga.

Pārvēlēts arī, kāds pārsteigums, Putins. Laba ziņa latviešiem ir Kremļa lupatu imperijas dēdēšana — gāzes un naftas revolūcija un klusa nekrievu atmoda un dekolonizācija turpinājusies pilnā sparā.

ES ir par gadu tuvāk sabrukumam minēto saimniecisko, tikumisko, dēmografisko un polītisko cēloņu dēļ. Pasaules gala iespaids bija visasākais ap Grieķijas vēlēšanu laiku, bet citu cilvēku nauda vēl nav beigusies.

Apkopojot: pārsteigumu nav bijis, un šķiet, ka prognozes bijušas drīzāk pareizā virzienā.

Un tagad grūtākais — kā būs?

Pašam. Gribi vai ne, jāatkārtojas: arī nākamgad ģimenes gaitas būs svarīgākais. Darbā galvenais paredzamais — 1.jūnija pašvaldību vēlēšanas.

Latvijai. Saimniecības atlabšana turpināsies, lielākais drauds tai ir ārējs — Zonas brukšana.

Polītiski galvenais būs pašvaldību vēlēšanas, no kuŗām svarīgākas par visām pārējām kopā būs Rīgas domes vēlēšanas. “Saskaņas centrs” būs 1.vietā, taču ar <1/2 balsu, jo jau sasniedzis Rīgas vēlētāju tautību sastāva noteiktos griestus. Cīņā par 2.vietu “Vienotības” izredzes šobrīd šķiet pārākas par Nācionālo apvienību, bet, protams, cāļus skaitīs 1.jūnijā. Pārējās latviešu partijas varēs būt laimīgas, ja vispār tiks domē, un par kripatu tuvāk laimei nekā citi patlaban izskatās zatlerieši. Pusi un vairāk mandātu SC var gūt tikai, ja Reformu partija, Zemnieku savienība un Zaļā partija paliek tuvu zem 5% barjeras (līdzīgi kā 2009.g. citas partijas). Domāju, ka drīzāk tā nenotiks. Ja SC būs <1/2 vietu, palikšanai pie varas būs jāatrod viena latviešu nodevēju partija (līdzīgi kā 2009.g. Šlesers), un te diemžēl pilnīgi drošs var būt vienīgi par Nācionālo apvienību un samērā drošs — par “Vienotību”.

Pasaulei. Atkal jāatkārtojas: ES būs par gadu tuvāk sabrukumam. Saimnieciski, jo sociālismam reiz aptrūkst citu cilvēku naudas. Tikumiski, jo baudkārei un alkatībai nerūp nākotne un tās vairās atbildības un pienākuma pret savu ģimeni un savu tautu. Dēmografiski, jo nav un nebūs eiropiešu tautas un nu sāk aptrūkt pat citu cilvēku. Polītiski, jo pilsoņi necieš mūžīgi varas sagrābšanu polītiskās elites rokās un pašnoteikšanās trūkumu.

Gaidāmas vairākas ievērības cienīgas vēlēšanas: janvārī Čechijas prezidenta (neticu, ka ievēlēs tik lielisku valstsvīru kā Vāclavs Klauss) un Izraēlas parlamenta (domāju, uzvarēs Netanjahu un labējā koalīcija), februārī Itālijas parlamenta (domāju, uzvarēs tagadējā kreisā koalīcija), oktobrī Gruzijas prezidenta (redzēs, vai Krievijai izdosies iesēdināt savu cilvēku nepakļaujamā Saakašvili vietā). Vēlēšanu vērotājiem medusmēnesis būs septembris ar Norvēģijas, Vācijas un Austrijas parlamenta vēlēšanām. Norvēģijā redzēs, vai pār Progresa partiju izzudusi Breivīka ēna; Vācija liekas ceļā uz kreisu valdību un, iespējams, nebijušu līberālās Brīvo dēmokratu partijas izkrišanu no Bundestāga; Austrijā, visticamāk, paliks pie varas vecie sociķu un Tautas partijas vēži, kaut ar mazāk balsīm un vietām, ko gūs nācionāli konservātīvā Brīvības partija, zaļie un jaunizveidotais miljardieŗa Štronacha saraksts.

Un, protams, Kremļa lupatu imperija turpinās dēdēt.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: