Kā balsoja Rīga Latvijas laikā


Atsaucoties uz manu ierakstu, vai Rīga jebkad bijusi latviska, Atis Rektiņš pajautāja:

Bet kā ar Rīgas Domes partijām 1. brīvvalsts laikā? Par kuriem balsoja tad?

Ui, šo es zinu visai labi. Latvijas laikā Rīgā notika pilsētas domes un parlamenta vēlēšanas — abas vienā gadā: 1920., 1922., 1925., 1928. un 1931.g. Galvenās strīdus dimensijas bija kultūretniskā un sociāloikonomiskā, turklāt otra bija asāka, ko apliecina kaut vai koalīciju veidošanas gaita. Bija trīs galvenie polītiskie bloki:

  • sociālisti (sociāldēmokrati un komūnisti);
  • latviešu pilsoniskās partijas, kas grupējās divos apakšblokos — centristos ar Dēmokratisko centru kodolā un labējos ar Nācionālo apvienību kodolā;
  • nelatvieši — vācieši, žīdi, krievi, poļi. Žīdi bija vienīgā tauta bez latviešiem, kam bija kreisas partijas.

Momentuzņēmumam vislabākās ir 1931.g. Rīgas domes vēlēšanas, jo tās rādīja polītisko attīstību vistālāk nonākušu un atšķirībā no Saeimas vēlēšanām vēlētājus nepārveda uz Pierīgu balsot par Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstiem. Vēlēšanu iznākumi iespiesti 1929.—1930.g. Rīgas statistikas gadagrāmatā, vēl smalkāk — īpašā izdevumā “Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanas 28./29. martā 1931.g.,” kas gan laikam vēl nav digitālizēts.

Rīgas domē tolaik bija 100 deputātu, kandidēt varēja ne tikai partijas, bet arī vēlētāju apvienības, nekādas iekļūšanas barjeras nebija, mandātus noteica ar lielāko atlikumu metodi (tiem, kas saprot, par ko es runāju), turklāt saraksti varēja atlikumus apvienot. Iznākums bija ārkārtīga sadrumstalotība un >30 kandidātu sarakstu. Aprēķinos esmu skaitījis kopā sarakstus, kas apvienoja atlikumus, jo ir skaidrs, ka tie vēlēšanās startēja atsevišķi tikai taktisku apsvērumu dēļ — vēlēšanu sistēma deva priekšrocības skaldītām grupām (tāpat kā Šveicē joprojām). Lūk, 1931.g. Rīgas domes vēlēšanu saraksti un vēlētāju atbalsts (%) tiem:

1 Latvijas Sociāldēmokratiskā strādnieku partija (+ Žīdu strādnieki “Bunds”)  29,036
2 Vācu-Baltiešu vēlēšanas komiteja  12,924
3 Kreisā strādniecība  10,698
4 Dēmokratiskais centrs un saimnieciski-kultūrēli darbinieki (+ Rīgas nomaļu savienība)    8,237
5 Kristīgā apvienība un strādnieki (+ Kristīga darba ļaužu savienība)    4,965
6 Agudas Jisroel un Ceirei Agudas Jisroel    4,049
7 Krievu apvienotas organizācijas (+ Krievu pilsoņi vecticībnieki)    3,162
8 Namsaimnieki, gruntnieki un nomaļnieki    2,717
9 Nācionālā apvienība (+ Nācionālrevolūcionāri strādnieki)    2,262
10 Latviešu zemnieku savienība    1,991
11 Progresīvā apvienība    1,876
12 Vidusšķiru apvienība    1,835
13 Saimnieciskais centrs    1,809
14 Katoļi    1,535
15 Poļi-katoļi    1,479
16 Atvaļināti kaŗavīri, strādnieki un algoti darbinieki (+ Latvijas jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija)    1,368
17 Krievu darba kandidāti    1,311
18 Sieviešu organizācijas    1,221
19 Apvienoti žīdu tirgotāji un rūpnieki    0,968
20 Cionistu bloks    0,955
21 Saimniecisko darbinieku apvienība    0,949
22 Apvienotie Cionisti-sociālisti    0,824
23 Latvijas darba savienība    0,687
24 Agrākie naudas noguldītāji, kaŗā izpostītie, nomaļnieki, apbūvieši, īrnieki, tirdzinieki, zvejnieki, amatnieki, strādnieki un darba intelliģence    0,682
25 Rīgas latgaliešu strādnieku un intelliģences apvienība (+ Latgaliešu progresīvi strādnieki)    0,610
26 Apvienoti lietuvji un katoļi    0,476
27 Latvijas vispārīgi ebrēju amatnieki    0,429
28 Tirgotāji, rūpnieki un amatnieki    0,422
29 Latvijas Tautas Sociālistu strādnieku partija    0,307
30 Latvju sieviešu apvienība    0,145
31 Kristīgi Sociāldēmokratu strādnieki    0,071

Krāšņi, vai ne?

Vēlētāju aktīvitāte bija 88% (222tk no 252tk), balsot varēja 34 iecirkņos. Samēram — šobrīd ir 158 iecirkņi, un 2009.g. Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 242tk no 411tk. Lielākais iecirknis bija sociķu Tautas namā Bruņinieku ielā 24a, kas drīzāk būtu saucams par balsošanas kombinātu — tur bija 22 807 derīgu balsu!

Nelatviešu un it īpaši latviešu pilsoņu sadrumstalotības dēļ gandrīz visur 1.vietā bija sociķi. Centrā (Vecrīgā un Bulvāŗos) un tuvīnajā Zasulaukā uzvarēja vācieši, bet Anniņmuižā — Dēmokratiskā centra nomaļnieki. Tas arī viss. Aina tik vienmuļa, ka pat slinkums karti taisīt. Apkopojot blokos, centrā stipri bija vācieši un labējie latviešu pilsoņi, Latgalē — sociālisti, krievi un žīdi, nomalēs — sociālisti un centriskie latviešu pilsoņi.

Advertisements

2 Atbildes to “Kā balsoja Rīga Latvijas laikā”

  1. Atis Rektins Says:

    Paldies par rakstu, ļoti interesants! gribēju jautāt – vai ir vispār kāds saistošā valodā uzrakstīts darbs/pētījums/grāmata par šo tēmu pieejams? Vai, ja gribas ko zināt, vajag pašam pa periodika.lv meklēt?

  2. ritvars Says:

    Varu ieteikt tās pašas Rīgas statistiķa E.Bulmerinka “Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanas 28./29. martā 1931.g.,”. Latvijas mērogā ir Marģera Skujenieka Saeimas vēlēšanu iznākumi. Man ir kursadarbs par rīdzinieku polītisko orientāciju.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: