Dzīves apstākļi Ulmaņlaika Rīgā


Turpinot par Ulmaņlaika Rīgas rajoniem, būtu pieminami vismaz divi svarīgi dzīves apstākļu rādītāji. Pirmais — apdzīvotības blīvums. Zem 100 iedz./km² — tie ir lauki, 100…1000 iedz./km² — blīvi apdzīvoti ciemi vai skraji apdzīvota pilsēta, 1000…10000 iedz./km² — pilsēta, >10000 iedz./km² — saspiesta pilsēta. Lūk, kā izskatījās Rīga 1939.g. pavasarī, kad tajā dzīvoja 393tk iedzīvotāju — Latvijas laika maksimums (gada beigās jau bija vācieši izceļojuši):

Apdzīvotības blīvums 1939.g.

Otrs svarīgs rādītājs ir nekustamo īpašumu vērtība. Izsakot pieejamos skaitliskos datos — trīsistabu dzīvokļa gada īre:

Īres cenas 1936

Abiem rādītājiem jābūt cieši saistītiem, un tā lielākoties arī ir. Taču visai zīmīgas ir atšķirības. Piemēram, Latgalē ir augsts apdzīvotības blīvums, bet zemas īres cenas. Tātad tur cilvēki dzīvo saspiestībā ne pārāk labos mitekļos. Mežaparks toties ir dārgs rajons ar pazemu apdzīvotības blīvumu. Ahā, villas!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: