Vai Rīga jebkad bijusi latviska?


Nesen iepriekš čivinātavā pamanīju pārčivinātu tādu izteikumu:

Tas mani pamudināja pievērsties avotiem. Nudien nezinu, kā pateikties Nācionālai bibliotēkai, kas digitālizējusi 1935.g. tautskaites iznākumus (un, protams, daudz citu lielisku grāmatu). Sadzinu Rīgas tautību skaitļus ekselī un ieguvu tādu tābulu:

Rajons
Latvieši 
Žīdi
Vācieši
Krievi
Poļi
Leiši
Baltkrievi
Igauņi
Citi
Nezināmi
KOPĀ
1. Vecrīga
6143
40.1%
3675
24.0%
3733
24.3%
743
4.8%
435
2.8%
219
1.4%
43
0.3%
151
1.0%
193
1.3%
11
15346
2. Bulvāŗi
13264
48.6%
5534
20.3%
5252
19.2%
1444
5.3%
674
2.5%
160
0.6%
141
0.5%
220
0.8%
598
2.2%
25
27312
3. Vidzeme
21554
54.5%
7716
19.5%
6338
16.0%
1868
4.7%
901
2.3%
280
0.7%
161
0.4%
281
0.7%
427
1.1%
41
39567
4. Avoti
24270
54.9%
12561
28.4%
3402
7.7%
1677
3.8%
1319
3.0%
405
0.9%
230
0.5%
157
0.4%
197
0.4%
3
44221
5. Latgale
19087
37.0%
9805
19.0%
1194
2.3%
12342
24.0%
4975
9.7%
1613
3.1%
2129
4.1%
120
0.2%
267
0.5%
5
51537
6. Grīziņkalns
33952
80.9%
1879
4.5%
2694
6.4%
1421
3.4%
988
2.4%
429
1.0%
262
0.6%
196
0.5%
160
0.4%
4
41985
7. Dārziņi
15070
74.6%
583
2.9%
2395
11.9%
937
4.6%
576
2.9%
253
1.3%
163
0.8%
140
0.7%
90
0.4%
8
20215
8. Ganības
3456
68.0%
226
4.4%
413
8.1%
304
6.0%
410
8.1%
108
2.1%
98
1.9%
52
1.0%
12
0.2%
5079
9. Sarkandaugava
8031
66.2%
294
2.4%
1092
9.0%
786
6.5%
1056
8.7%
317
2.6%
470
3.9%
49
0.4%
41
0.3%
239
12375
10. Osta
1967
74.3%
12
0.5%
106
4.0%
175
6.6%
124
4.7%
83
3.1%
79
3.0%
25
0.9%
78
2.9%
2649
11. Vecmīlgrāvis
2623
93.6%
6
0.2%
60
2.1%
44
1.6%
50
1.8%
5
0.2%
8
0.3%
3
0.1%
2
0.1%
3
2804
12. Jaunmīlgrāvis
991
64.1%
4
0.3%
116
7.5%
159
10.3%
180
11.6%
23
1.5%
71
4.6%
1
0.1%
2
0.1%
1547
13. Mežaparks
1545
56.5%
237
8.7%
686
25.1%
111
4.1%
56
2.0%
10
0.4%
6
0.2%
10
0.4%
72
2.6%
2733
14. Čiekurkalns
7150
88.1%
43
0.5%
307
3.8%
206
2.5%
202
2.5%
62
0.8%
53
0.7%
41
0.5%
49
0.6%
8113
15. Zemitāni
9783
88.3%
55
0.5%
564
5.1%
289
2.6%
202
1.8%
74
0.7%
46
0.4%
32
0.3%
35
0.3%
11080
16. Sils
1361
74.6%
29
1.6%
125
6.9%
150
8.2%
73
4.0%
17
0.9%
37
2.0%
29
1.6%
3
0.2%
1824
17. Jugla
961
82.3%
5
0.4%
28
2.4%
82
7.0%
48
4.1%
16
1.4%
11
0.9%
11
0.9%
6
0.5%
1168
18. Purvciems
2675
86.4%
0.0%
126
4.1%
97
3.1%
73
2.4%
71
2.3%
38
1.2%
11
0.4%
5
0.2%
3096
19. Jāņciems
757
59.6%
8
0.6%
23
1.8%
258
20.3%
156
12.3%
58
4.6%
9
0.7%
1
0.1%
1
0.1%
1271
20. Ķengarags
1267
55.0%
10
0.4%
106
4.6%
698
30.3%
124
5.4%
15
0.7%
65
2.8%
2
0.1%
15
0.7%
2302
21. Salas
875
63.9%
107
7.8%
56
4.1%
144
10.5%
127
9.3%
19
1.4%
35
2.6%
2
0.1%
5
0.4%
1370
22. Torņakalns
10016
77.3%
160
1.2%
1040
8.0%
681
5.3%
524
4.0%
348
2.7%
56
0.4%
63
0.5%
70
0.5%
24
12982
23. Āgenskalns
16551
71.2%
276
1.2%
3837
16.5%
1117
4.8%
546
2.3%
332
1.4%
111
0.5%
271
1.2%
195
0.8%
123
23359
24. Ķīpsala
4123
75.9%
80
1.5%
547
10.1%
286
5.3%
209
3.8%
86
1.6%
30
0.6%
49
0.9%
20
0.4%
4
5434
25. Zasulauks
5782
64.6%
105
1.2%
2096
23.4%
439
4.9%
227
2.5%
89
1.0%
65
0.7%
59
0.7%
88
1.0%
14
8964
26. Iļģuciems
5540
74.1%
42
0.6%
571
7.6%
556
7.4%
526
7.0%
75
1.0%
60
0.8%
52
0.7%
52
0.7%
1
7475
27. Spilve
480
67.4%
7
1.0%
60
8.4%
44
6.2%
88
12.4%
6
0.8%
15
2.1%
7
1.0%
5
0.7%
712
28. Bolderāja
2522
79.6%
14
0.4%
130
4.1%
200
6.3%
176
5.6%
47
1.5%
32
1.0%
41
1.3%
8
0.3%
3170
29. Daugavgrīva
1016
87.7%
7
0.6%
22
1.9%
51
4.4%
31
2.7%
8
0.7%
4
0.3%
12
1.0%
7
0.6%
1158
30. Buļļi
187
96.9%
0.0%
2
1.0%
2
1.0%
0.0%
0.0%
0.0%
2
1.0%
0.0%
193
31. Kleisti
52
100.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
0.0%
52
32. Lāčupe
803
90.6%
1
0.1%
21
2.4%
16
1.8%
21
2.4%
17
1.9%
4
0.5%
1
0.1%
2
0.2%
886
33. Anniņmuiža
2326
83.1%
54
1.9%
170
6.1%
102
3.6%
46
1.6%
26
0.9%
18
0.6%
13
0.5%
44
1.6%
2799
34. Zolitūde
620
90.6%
0.0%
28
4.1%
8
1.2%
5
0.7%
7
1.0%
2
0.3%
0.0%
14
2.0%
684
35. Šampēteris
4806
79.3%
74
1.2%
512
8.5%
274
4.5%
167
2.8%
152
2.5%
22
0.4%
35
0.6%
16
0.3%
3
6061
36. Bieriņi
6756
81.9%
5
0.1%
492
6.0%
327
4.0%
308
3.7%
258
3.1%
36
0.4%
50
0.6%
22
0.3%
8254
37. Līvciems
1208
87.2%
1
0.1%
49
3.5%
29
2.1%
34
2.5%
40
2.9%
12
0.9%
8
0.6%
4
0.3%
1385
38. Ziepniekkalns
2208
84.6%
50
1.9%
98
3.8%
66
2.5%
78
3.0%
59
2.3%
23
0.9%
13
0.5%
14
0.5%
2609
40. Jaunciems
953
73.8%
7
0.5%
32
2.5%
213
16.5%
39
3.0%
1
0.1%
31
2.4%
1
0.1%
15
1.2%
1292
RĪGA
242731
63.12%
43672
11.36%
38523
10.02%
28346
7.37%
15774
4.10%
5788
1.51%
4676
1.22%
2211
0.57%
2834
0.74%
508
385063

Ko var redzēt? Pirmkārt, visos, atkārtoju, visos Rīgas rajonos latvieši ir lielākā tauta. Otrkārt, no 39 rajoniem tikai 3 latvieši ir <1/2: Latgalē 37%, Vecrīgā 40% un Bulvāŗos 48%. Treškārt, izbaudīsim latviešu īpatsvaru:

  • Vecmīlgrāvī 94%;
  • Juglā 82%;
  • Purvciemā 86%;
  • Iļģuciemā 74%;
  • Bolderājā 80%;
  • Daugavgrīvā 88%;
  • Imantā 83%;
  • Zolitūdē 91%;
  • Ziepniekkalnā 85%.

Tā latvieši dzīvoja līdz krievu okupācijai, un tā pēc trīsdesmit gadiem dzīvos mūsu bērni, ja vien mēs to gribam. Šie paši skaitļi rāda vēl vienu dēmografijas polītikai svarīgu secinājumu: vairāk nenozīmē labāk — vairāk iedzīvotāju nenozīmē labāku iedzīvotāju sastāvu.

Lūk, kā etniskais sastāvs izskatās kartē:

Nelatvieši visvairāk koncentrējās divos rajonos — turīgi (pārsvarā vācieši un žīdi) centrā, nabagāki — gar Daugavas ceļu, pa kuŗu nākuši no savas zemes.

Vai Rīga bija latviska? Salīdzinot ar mūsdienām — daudz latviskāka. Tomēr līdz latviskuma robežai — 75% — vēl trūka. Taču Rīga bija straujā ceļā, lai kļūtu latviska: 1920.g. latviešu īpatsvars bija 55,1%, 1925.g. —59,0%, 1930.g. — 60,4% un 1935.g. 63,1%.

Latviskošanās turpinājās līdz 2.pasaules kaŗam, kad sākās vardarbīga iedzīvotāju sastāva maiņa. 1940.g. paredzētā tautskaite kaŗa dēļ tika atcelta, taču aplēses rāda, ka pēc vācu izceļošanas (par repatriāciju grūti saukt, jo vairums tika nometināti poļu zemēs) krievu okupācijas brīdī latvieši bija >70% rīdzinieku un <1/2 tikai 5.Latgales rajonā. Vācu okupācija nesa līdzi jaunus noziegumus, un žīdu iznīcināšanas dēļ latviešu īpatsvars Rīgā sasniedza 79% (1943.g. tautskaite). Vācu nodomos bija Latvijas kolonizācija, Rīgā ģenerālplāns “Ost” paredzēja 25 gados iepludināt 96tk vācu kolonistu. Pēc atkārtotas krievu okupācijas vācu kolonizācijas plāni nobāla krievu kolonizācijas īstenības priekšā: pēc 25 okupācijas gadiem 1970.g. tautskaite Rīgā konstatēja 313tk krievu, 30tk baltkrievu un 25tk ukraiņu.

Tā ka, apkopojot:

  1. Latvijas laikā Rīga bija daudz latviskāka nekā tagad un strauji tuvojās 75% latviskuma robežai;
  2. 2.pasaules kaŗa laikā vardarbīgas iedzīvotāju sastāva maiņas dēļ latviešu īpatsvars Rīgā īsu laiku pārsniedza 75%.

Nobeigumā vien piebildīšu, ka ne mazāk smieklīgi 1918.g. skanēja “latviešu valsts” un “Latvijas Republika”, skatoties uz zemes valstisko piederību un iekārtu daudzu gadsimtu gaŗumā.

Advertisements

3 Atbildes to “Vai Rīga jebkad bijusi latviska?”

  1. Atis Rektins Says:

    Bet kā ar Rīgas Domes partijām 1. brīvvalsts laikā? Par kuriem balsoja tad?

  2. Jānis Says:

    Es vēlētos izcelt, ka vācu, krievu un ebreju īpatsvars bija līdzīgs, bija arī samērā daudz poļu, tāpēc tad Rīga bija daudznāciju pielsēta, kurā dominēja latvieši. Ja viena tautība veidotu 40% iedživotāju, tad Rīga būtu divkopienu pilsēta pat ar 60% latviešu īpatsvaru.

    Rīga vēsturiski ir bijusi tirgotāju pilsēta, kas nozīmē, ka šeit ir dzīvojuši dažādu tautību iedzīvotāji, Tāpēc latvieši ir bijuši iecietīgi pret cittautiešiem, PSRS izmantoja šo apstākli. Kā jau rakstā minēts, latvieši visur bija lielākā tautība.

  3. Janis Says:

    Lielisks raksts!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: