140 vārdu: bagātības daudzinājums


Cilvēka pamatinstinkti — sugas turpināšanas un pašsaglabāšanās — noteic dzīšanos pēc labuma sev un savējiem. Dziņa ir tik stipra, ka pārvar visas krizes un aplamu valsts polītiku. Pārvar un nodrošina cilvēces attīstību. Un, kad labumi iekrāti, tie dod brīvību un neatkarību. Kas var būt pret, ja ģimene pašu spēkiem izsitas un bauda sava darba augļus bez kādiem pabalstiem?

Diemžēl ir. Visādi sociālisti. Jo sociālistu ideāls nav brīva, neatkarīga, bagāta tauta. Jo tādai tautai tādu polītiķu nevajag. Sociālistu ideāls ir ubagu tauta, kuŗi atkarīgi no valsts un apmaiņā pret sociālistu žēlastības dāvanām balso par tiem. Tāpēc ikviena bagāta un patstāvīga ģimene nīcināma. Tāpēc kurina skaudību: “Bagātiem jāmaksā vairāk!” Tāpēc sauc pēc progresīvā nodokļa, konfiscējoša nekustamā nodokļa utt.

Bagātība nav peļama, bet cildināma. Kaut visi būtu bagāti. Jo brīvā tirgū bagāts tiek, darot citiem laba. Jo vairāk laba, jo bagātāks. Labi dzīvot ir labi.

Advertisements

4 Atbildes to “140 vārdu: bagātības daudzinājums”

  1. Jānis Says:

    Tikai ir viens būtisks bet, ļoti daudzi no bagātajiem Latvijā naudu nav nopelnījuši tirgus ekonomikā, bet gan ar negodīgiem darījumiem, politbiznesu, negodīgas privatizācijas ceļā, izmantojot dienesta stāvokli un izmantojot iepirkumu sistēmu (ja prokurori spētu savākt pietiekami pierādījumus, tad šie cilvēki sēdētu cietumā). Es tādus cilvēkus tiekai peltu, bet tos, kas ir radījuši produktu, izveidojuši efektīvus uzņēmumus un pie reizes nopelnījuši, tiem gan cepuri nost, tiesa gan šie dara tāpat kā Dāņu miljonāri, neizrādās, nelien politikā utml.

  2. ritvars Says:

    ‘Bet’ tiešām ir būtisks un dibināts. Noziedznieki, cik var, saucami pie atbildības, bet, lai novērstu negodīgus darījumus, polītbiznesu, negodīgu privātizāciju, dienesta stāvokļa un iepirkumu sistēmas izmantošanu, valsts maksimāli šķiŗama no uzņēmējdarbības un turama no saimniecības, cik tālu iespējams.

    • Jānis Says:

      Diemžēl piebilde ir “cik tālu iespējams” ir būtiska. Valsts varētu veikt privatizāciju daudziem uzņēmumiem, TOmēr tieši pašā privatizācijā ir lieli riski, vienīgais variants ir birža, kurā katrs var peidalīties, tas nodrošinātu vislielāko atklātību.

      Problēmas šeit ir vairākas, dabiskie monopoli, visas nozares, kur tiek saņemtas dotācijas. Likvidēt dotācijas būtu politiski sarežģīti. Lauku apdzīvojuma struktūra ir problēma, kas padara autobusu pārvadājumus nerentablus.

  3. ritvars Says:

    Piekrītu. Birža ir laba, ka nodrošina atklātību un plašas piedalīšanās iespējas. Monopoli — jau kādus gadu desmitus izgudrots veids, kā monopolu piespiest konkurēt pašam ar sevi. Dotācijas likvidēt ir polītiski sarežģīti — parazītismu un atkarības kultūru izskaust, protams, nekad nebūs viegli. Veikalu un autobusa maršrutu katrā sētā un ciemā neieliksi. Kur to darīt vērts, rāda — vai ar to var dabiskā veidā gūt peļņu. Apdzīvojums mainās, un kopš 90.gadu vidus galvenā tendence (ne tikai Latvijā, bet visā reģionā starp Bulgāriju, Vāciju, Ukrainu un Igauniju) ir piepilsētiskošanās. Mākslīgi turēt cilvēkus Rīgā vai pēdējā aizkaktā ir kaitēt viņiem dzīvot labāk.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: