140 vārdu: bērnkopība


Iedomājos dalīties bērnkopības pieredzē, cik nu nieka četros gados sakrāts.

Starpība starp nevienu bērnu un vienu ir lielāka nekā starp vienu un diviem, taču, kad ir otrs, tad saproti, ka viens īstenībā ir pupu mizas. Grūtākais bērnkopībā ir divas lietas. Pirmkārt, vairs neesi sava laika un darbu pavēlnieks. Otrkārt, nevar izgulēties. Bērniem nav brīvdienu, viņi ceļas, kad izgulējušies. Negāji reizē ar bērniem gulēt — pats vainīgs. Sarunāt, ka tagad visi iesim gulēt diendusu — aizmirsti. Un jaunākā vecumā vēl nakts baŗošana.

Vai mainītu tagadējo dzīvi pret bezbērnu? Neparko! Jo vēlos turpināt sevi un savu tautu un vairot dzīvību. Jo gandarījums, kad tevi nosauc par tēti, kad bērns tev pieglaužas, atsveŗ paša patikai zudušo laiku un negulētās stundas.

Redzu, ka bērnos apvienojas audzināšana un iedzimtība. Raksturs iedzimst.

Redzu, ka bērniem nevajag daudz. Nevajag vecāku augstākās izglītības, pārticības, lepnas mājas. Vajag tikai vienu — vecākus.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: