140 vārdu: Latvijas svētkos ar ģeografa skatu


Latvija Vecsalienas pusē. Valērija Maļakova foto

Latvija Vecsalienas pusē. Valērija Maļakova foto

No dabas ģeografijas viedokļa par Latviju grūti pateikt labāk nekā izteicies profesors Ojārs Āboltiņš (No leduslaikmeta līdz globālajai sasilšanai. Dabas vides pagātne un tagadne Latvijā. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2010.):

Dzīvojot savā zemē, bieži vien nespējam novērtēt to, ko sniedz mūsu dabas vide. Drīzāk gan dažkārt sūkstāmies, ka pie mums nav augstu kalnu, tikai tādi paugureļi un vienmuļi līdzenumi vien, ka, lūk, vasaras mēdz būt pārāk karstas un spiedīgas vai gluži otrādi — pārāk slapjas un vēsas, ka ziemā nav sniega un valda gluži rudenīga pelēcība. Mēs aizmirstam, ka daudzas lielo kalnu zemes gan bieži tricina zemestrīces, gan padara bīstamas grandiozi vulkānu izvirdumi, un īsā laikā tās dažviet tiek pilnīgi nopostītas. Ir brīnišķīgi skaistas zemes, ko bieži piemeklē mežonīgas viesuļvētras, baismīgas lietusgāzes un milzīgi plūdi, kas tās būtiski pārveido.

Var, protams, iebilst, ka ne jau visur tā notiek, ir taču arī drošas, skaistas un patīkamas vietas. Un, lūk, tas jau attiecas arī uz mūsu zemi. Varam sirsnīgi pateikties mūsu baltu senčiem, kas savulaik apmetās uz dzīvi šajā vietā. Esam, dzīvojam, strādājam no dabas vides pamatnes viedokļa stabilā situācijā, ko nodrošina atrašanās Austrumeiropas platformā. Šeit nenotiek katastrofālas zemestrīces, nerodas cunami, nav vulkānu izvirdumu. Protams, dažkārt arī mūs piemeklē spēcīgas vētras un lieti, piekrastē, ielejās un upju grīvās applūst zemākās vietas, bet, kur tas notiek, jau sen ir zināms, tāpēc varam būt tam gatavi. Reizēm rietumu un ziemeļrietumu rudens vēji (pēdējos gados gan biežāk ziemas vēji), kas ir tie spēcīgākie, mēdz postīt mežus, noraut jumtus, sagāzt būves, sagādājot zaudējumus. Tomēr vētras aizdrāžas, vēji norimst, lieti agrāk vai vēlāk pārstāj līt, un atjaunojas iepriekšējā, jau zināmā, ierastā un nosvērtā situācija. Izrādās — nekas būtisks taču nav zudis vai radikāli mainījies. Aizvien dziļā, plašā un krāšņā ielejā plūst Gauja, Venta, Abava un citas lielākās upes (ja vien jau neesam paspējuši tās nosprostot). Savā vietā ir Gaiziņkalns, Dēliņkalns un Egļu kalns, kā arī visi citi tik daudzveidīgie par kalniem dēvētie pauguri (ja vien jau neesam paspējuši tos norakt). Tie kopā ar ieplakām, ezerdobēm, mežu puduriem, krūmājiem, pļavām un tīrumiem padara mūsu augstienes gleznaini mainīgas. Savukārt plašajās zemienēs starp mežiem, purviem, laukiem, rāmajām upēm, lēzenajiem pacēlumiem vai atsevišķām zemām grēdiņām un pakalniem saglabājas tikai šai ainavai raksturīgā rēnā, nosvērtā pievilcība. Tātad arī mūsu mazajā Latvijā ir dabā saskatāmi izteiksmīgi kontrasti, kas padara to daudzveidīgu, aicinošu un neatkārtojamu.

No cilvēkģeografijas viedokļa Latvijas zemes būtība ir būt par latviešu zemi un valsts būtība — būt par latviešu valsti, kuŗas vienīgais uzdevums ir gādāt, lai Latvija būtu latviska. Tāpēc svarīgākais Latvijas stiprības rādītājs nav IKP un dzīves līmenis vai iedzīvotāju skaits, bet latviešu īpatsvars. Pēc 2011.g. tautskaites datiem, 62,3%. Par 10% vairāk  nekā krievu okupācijas beigās, tak vienalga krietni zemāk par 75%, kas nepieciešami, lai tauta nebūtu apdraudēta. Turklāt pēdējos gados pieņemas spēkā kosmopolītu kampaņa tautības apziņas izdeldēšanai. Bet, kā teicis vēsturnieks un domātājs Uldis Ģērmanis,

mēs nedrīkstam ļaut sevi bīdīt un manipulēt svešām varām — pirmā vietā allaž stādāmas latviešu un Latvijas intereses.

Tāda ir Latvijas un tās darbinieku mēraukla. Atbilstība zemes un valsts būtībai arī noteic, cik stipra Latvija būs.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: