140 vārdu: pārdales maldi


Šobrīd notiekošā kārtējā valsts budžeta pieņemšana atkal parāda, cik daudz arī Latvijā polītiķu, kuŗu izpratnē māksla pārvaldīt valsti ir naudas atņemšana pilsoņiem, tās dalīšana, pārdalīšana un tērēšana. Diemžēl pārdale nav nevainīga nulles summas spēle. 20.gs. vēsture pilna piemēru, kā bagātību pārdalīt ķērušās valstis beidz, pārdalot nabadzību. Jo cilvēki reaģē uz valsts polītiku. Vieni: “Kāpēc strādāt, ja tāpat iedos?” Otri: “Kāpēc strādāt, ja tāpat atņems?” Turklāt otrie var apjēgt, ka citur pasaulē viņiem atņemtu mazāk.

Ja pārdalītāji tiešām raizētos par pilsoņu labklājību, viņi palīdzētu dalīties tajā, ar ko var dalīties, pats nekā nezaudējot — zināšanās. Iedodot cilvēkam zivi, var viņu paēdināt vienu dienu, bet, iemācot makšķerēt — visu mūžu. Bet tad cilvēks kļūst neatkarīgs no polītiķiem, nejūtas balsi parādā un zivju sadales kantoris izput. Cita lieta, ja pilsoņi padarīti par ubagiem, kas atkarīgi no valsts. Tāpēc lai ripo rubuļi pabalstiem, subsidijām un pensijām!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: