Neiroķirurgs Kārlis Bicāns par riteņbraucējiem un manas piebildes


RiteņbraucējsJaunākā (14.09.2012.) “Ievas Veselībā” Gaiļezera slimnīcas Neiroķirurģijas nodaļas vadītājs Kārlis Bicāns izsakās par riteņbraucējiem:

-Minējāt, ka nereti pie jums nokļūst velosipēdisti. Tā biežāk ir viņu pašu vaina vai šoferu neuzmanība?

-Visādi jau gadās, bet visvairāk mani tracina tas, ka velosipēdistam uz ausīm ir austiņas un viņš braucot klausās mūziku. Līdz ar to viena maņa braukšanas brīdī viņam ir atņemta! Vilks, suns ausās, ja kaut kas pačib un manāmas briesmas. Bet cilvēks mierīgi brauc un par briesmām neliekas ne zinis. Galvā viss dun, un tu neko nedzirdi… Viens ir tas, ka šādi braucējs nedzird apdraudējumu. Otrs — no nemitīgā trokšņa, decibeliem bojājas arī dzirde. Ja notiek negadījums, kaut mazliet palīdzētu ķivere. Bet to arī daudzi neliek galvā.

Tā viš i. Pēc savas pieredzes varu apstiprināt, ka ausis braucot ir trešā acs un atpakaļskata spogulis un katrreiz brīnos par riteņbraucējiem ar austiņām — vai tiešām tā bauda ir dzīvības vērta. Par ķiveri tas pats — vai tiešām sasuka svarīgāka par dzīvību? Pats lietoju otru ķiveri astoņu gadu laikā. No pirmās šķīros tā:

braucu pa Mazo Nometņu ielu virzienā uz centru. Ielas vidus, kur brauc tramvajs, bruģēts, malās pa asfaltētai joslai. Tuvojoties Āģa tirgum, ielā ir arvien vairāk noliktu autiņu, tā ka mašīnām jābrauc pa tramvaja sliedēm, bet riteņbraucējam paliek šaura josla starp bruģi un malā stāvošiem autiņiem.

Piepeši manā priekšā kādai malā stāvošai mašīnai atvērās šofeŗa durvis. Es, lai neietriektos, rāvu uz vidu un — bingo! — riepa tramvaja sliedes gropē gan. Pēc izmisīgas dažu metru balansēšanas gāzos vien zemē. Vai, mīlīši! Jūs ij iedomāties nevarat, cik mīksti un patīkami ir ietriekties ar pakausi nekaltā bruģī — ja galvā ķivere! Nopietni. Citādi ar nekas: ritenim ne vainas, pašam nobrāzts elkonis. Ak, jā, no tās mašīnas tikām izkāpa vadītāja, līdzjūtīgi un ieinteresēti paraudzījās notiekošā. Kad sāku ķepuroties augšā, apvaicājās, vai man viss kārtībā, un pēc mana apliecinājuma devās uz tuvīno veikalu.

Lai arī ķiverei redzamu bojājumu nebija, drošs paliek drošs, rīkojos, kā lietošanas pamācībā rakstīts — un jau pēc stundas man bija jauna ķivere.

Tā ka ikvienam, kas braukā ar riteni bez ķiveres, silti tomēr iesaku. Jo ir teiciens, ka ir seni riteņbraucēji un ir pārgalvīgi riteņbraucēji, bet senu un pārgalvīgu riteņbraucēju nav.

Tiesa, rodas jautājums, vai tad tā nav paša cilvēka darīšana, cik augstu vērtēt savu veselību un dzīvību. Varētu piekrist, bet! Ja teic A, tad jāteic arī B un jāārstējas par savu, nevis prātīgāku pilsoņu naudu!

Tā ka labāk brauksim tā, lai dakterim Bicānam mazāk darba.

Advertisements

Viena atbilde to “Neiroķirurgs Kārlis Bicāns par riteņbraucējiem un manas piebildes”

  1. Oto Says:

    nevar rakstā izšķirt un saprast, kur “redakcijas” viedoklis un kur ķirurga.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: