Cariskās Krievijas tautu robežas


Jau rakstīju, ka 1897.g. tautskaites skaitļi atklāj, cik maiga režīma tautu cietums bija cariskā Krievija. Un minēju, ka laucinieku tautība vislabāk rāda, kuŗai tautai kuŗa territorija pieder, jo pilsētās pamattautas īpatsvars vienmēr būs mazāks augstākas sveštautiešu ieceļošanas un apmešanās dēļ. Tādā ziņā 1897.g. tautskaites dati par valodu apriņķu griezumā ļauj izveidot Krievijas Imperijas 19.—20.gs. mijas tautu karti. Diemžēl internetos neesmu uzgājis kaut kā līdzīga apriņķu kontūrkartei, ko varētu aizpildīt, tāpēc jāiztiek ar fragmentiem. Turklāt lietai nav pliki dēmografiska nozīme vien — tautu robežu jautājums bija viens no asākiem kā Austrumeiropas tautu pavasarī pēc 1.pasaules kaŗa, tā arī joprojām. Tātad — Krievijas Imperijai sabrūkot tautu pašnoteikšanās dēļ, kādas būtu taisnīgas  valstu robežas? Par laimi, neesmu vienīgais pasaulē, kas ko tādu vaicājis.

Kāds cits maņjāks jau atbildējis par Ukrainu, turklāt izmantojot arī Austroungārijas tautskaišu ziņas:

Ukraiņu zemes 19.—20.gs. mijā

Redzams, ka Krima ir Krimas tatāru, nevis ukraiņu vai krievu zeme. Un tiešām — 1917.g. decembrī arī tika pasludināta Krimas Tautas Republika. Tā gan pastāvēja vien pāris mēnešu, līdz Melnās jūŗas flotes lielinieki sagrāba varu Krimā. Jaunās valsts vadītāju Nomanu Čelebidžihanu jūŗnieki nošāva un līķi iemeta jūŗā.

 Tālāk redzams, ka ukraiņi ir vairākums Kubaņā un krieviem nemaz nav izejas pie Azovas jūŗas. Un tiešām — 1918.g. sākumā arī tika pasludināta Kubaņas Tautas Republika, kas centās apvienoties ar Ukrainu.

Tad redzams ukraiņu vairākums Slobodas Ukrainā — Kurskas un Voroņežas guberņas dienvidos. Un tiešām — 1917.g. novembrī Ukrainas Satversmes sapulces vēlēšanas tika izsludinātas arī šais apriņķos.

Rietumos redzams, ka Bresta bija ukraiņu zeme un ukraiņu—poļu robeža bija vairāk poļu pusē nekā tagad. Te vēsture ir sarežģītāka. Cariskā Krievija 1912.g. atdalīja ukraiņu zemes no Polijas Cholmas guberņā. Pēc Brestas līguma 1918.g. februārī to pārņēma neatkarīgā Ukraina. Kad tā paša gada rudenī Vācijas un Austroungārijas imperija sabruka, ukraiņu un poļu konflikts par Ļvivas piederību izvērtās brāļu kaŗā, kas izvērojami traucēja abu tautu cīņai pret lieliniekiem un kuŗā pārāki bija poļi.

Karpatu ukraiņi 1918./19.g. mijā pāris mēnešu bija pasludinājuši savu valstiņu, kas tiecās apvienoties ar Ukrainu, tak arī tika poļu sakauti. Arī Aizkarpatu ukraiņi tiecās pēc ukrainiskas valsts un 1918./19.g. nodibināja Hucuļu Republiku, ko pēc dažiem mēnešiem ieņēma čechi un iekļāva Čechoslovakijā.

Bukovinā ukraiņi bija pārsvarā tās ziemeļos, bet rumāņi dienvidos. Brūkot Austroungārijai, abas tautas vilka katra uz savu pusi. Vietējā parlamenta vēlēšanās 1918.g. novembrī rumāņi sakāva ukraiņus ar rezultātu 74:13 un pievienojās Rumānijai.

Besarabijā vairākums bija rumāņi, kas 1917./18.g. atkalapvienojās ar pārējo Rumāniju, kuŗai 1812.g. Besarabiju bija atņēmusi Krievija. Chotinas apriņķī, kur vairākumā bija ukraiņi, notika sacelšanās pret rumāņu varu, taču tika apspiesta jau pēc nedēļas. Melnās jūŗas piekrastē (Budžakā) iedzīvotāju sastāvs bija jaukts, jo pēc pievienošanas Krievijai vietējos tjurkus nogajus padzina un zemi kolonizēja ar dažādām tautībām — rumāņiem, ukraiņiem, bulgāriem, vāciem, krieviem, gagauziem. Pārnistrā ukraiņu bija vairāk nekā rumāņu, taču pēc Besarabijas zaudēšanas un Ukrainas valsts iznīcināšanas SPRS Besarabijas sagrābšanas nolūkā izdomāja moldāvu tautu un izveidoja Pārnistrā autonomu Moldāvijas republiku Ukrainas SPR sastāvā.

Tātad var teikt, ka ukraiņi kopumā būtu bijuši ieguvēji no Krievijas Imperijas sadalīšanās tautu valstīs un Ukrainai kaŗos atņemts diezgan daudz ukraiņu zemju.

Ejot tālāk, nākamā tauta, kuŗas izplatību pētīt, ir baltkrievi. Atceros, priekš 10 gadiem, 2002.g. augustā biju Ventspils Jūŗmalas kempingā starptautiskā “labēju” partiju jauniešu saietā, un baltkrievi dziedāja par Baltkrieviju “no Smaļenskas līdz Belastokai”. Tagad atradu labu kartes pamatni ar cara laika apriņķu robežām un savilku sarkanas robežas atbilstīgi 1897.g. tautskaites skaitļiem (zaļa ir tagadējā Baltkrievijas robeža):

Baltkrievijas robežas

Un tiešām, Baltkrievija toreiz bija no Smoļenskas pievārtes līdz Bjalistokas pievārtei. Var redzēt, ka SPRS baltkrieviem atņēmusi un Krievijai piešķīrusi plašus apgabalus — Neveļu, Veližu, Rudņu, Krasnus, Haslavičus, Suražu, kur iznīdējusi visu baltkrievisko (1989.g. krievu īpatsvars tur visur jau bija >90%). Sebežas apriņķa piederību pēc 1897.g. datiem  izšķīrusi mata tiesa: 48,3% baltkrievu, 48,7% krievu valodas.

Ukraiņu pusē, kā jau minēju, Bresta un Kobrina bija piederīgas Ukrainai. Poļu pusē baltkrievu zemes iesniedzās gandrīz līdz Bjalistokai, un tur baltkrievi dzīvo vēl šobaltdien.

Leišu pusē baltkrievi bija lielākā tauta Viļņas un Švenčones apriņķa laukos, bet leiši — Traķu apriņķa. Iznākumā, sadalot Krievijas Imperiju pēc 1897.g. tautskaites datiem, leiši paliktu bez Viļņas. Dabūtu gan Braslavas ezeraini, kā arī Seinus, kas tagad ir Polijā, tak tas Viļņas neatsveŗ. Var pieminēt, ka tautskaitē atsevišķi skaitīja žemaitiski runājošos, kas bija vairākums Raseiņu, Šauļu un Telšu apriņķī.

Tātad arī baltkrievi kopumā būtu bijuši ieguvēji no Krievijas Imperijas sadalīšanās tautu valstīs, taču 1918.g. 25.martā (baltkrievu 18.novembris) dibinātā Baltkrievijas Tautas Republika bija pārāk vāja un pēc Vācijas sakāves 1.pasaules kaŗā un vācu kaŗaspēka atiešanas uz Vāciju 1918.g. nogalē to ātri samala krievu lielinieki.

Latvija apriņķu līmenī būtu tāda pati, kā tika izveidota 1918.g. Visnelatviskākais toreiz bija Ilūkstes apriņķis: laukos pēc valodas 30% latviešu, 18% baltkrievu, 16% poļu, 15% krievu un 11% leišu. Arī Igaunija apriņķu līmenī — tāda pati.

Advertisements

2 Atbildes to “Cariskās Krievijas tautu robežas”

  1. Jānis Says:

    Redzams, ka Krima ir Krimas tatāru, nevis ukraiņu vai krievu zeme.
    ——
    Raksts, protams ir pasens, bet šīs gan ir absolūtās muļķības – Krimas tatāri(un arī nogaji un vēl kas tur nē) ienāca Krimas pussalā kā paši pēdējie – agrāk par ukraiņiem, tas tiesa, bet līdz pamatiedzīvotājiem viņiem ir tikpat tālu, kā amerikāņiem ASV līdz pirmajiem iedzīvotājiem. Krima ir tatāru nosaukums, bet pirms tam tā tika dēvēta par Tavrida, vai Taurija(Krimas pussalas iedzīvotāju – tauru vārdā) un ir lasīts, ka tās toreiz senākos pamatiedzīvotājus – grieķu valodā runājošos Krievijas impērija no Krimas izsūtīja un nometināja mūsdienu Zaporožjē, dēļ bažām ka etniskās spriedzes dēļ Krievijas impērija varētu tur zaudēt kontroli. Ukrainas grieķi daļēji ir šie Tavridas bijušie pamatiedzīvotāji(bez tiem vēl arī grieķi apdzīvoja Odesu utt.), nevis tatāru klejotāji.
    Kas attiecas uz Krimas tatāru pašnoteikšanos – Krievijas impērijas laikā arī pirms deportācijām viņi bija minoritāte – varbūt vairāk kā karēļi mūsdienu Karēlijā, bet neko sevišķi vairāk – Krievijas izsūtītie Krimas grieķi bija tādā pašā skaitā. Pirms grieķiem – tauri vispār pilnīgi iespējams, ka bija vai nu gruzīniem radinieki vai arī visdrīzāk ka senajiem indo-eiropiešiem, kas apdzīvoja Melnās jūŗas krastus, kur Krimas vietā pirms leduslaikmeta izraisītajiem plūdiem un Melnās jūŗas pamata un krasta izmaiņām, pieplūstošo ūdens masu dēļ bija līdzenāks, kā mūsdienās.

    PS Kā pamatlikums, visas turku(vai tjurku, ja patīk krievu ieviestais termins) tautas, kas atrodas tālāk par Mongolijas robežu JAU neatrodas savās zemēs – īpaši tas attiecas rietumu virzienā.

    • Jānis Says:

      Tā jau jauki ka tāda ukraiņu karte ir apkopota un šeit izlikta – biju redzējis tikai atsevišķi visas tās Kubaņas republikas un arī nepieminēto Donas republiku, kur visas trīs apsprieda apvienošanos Ukrainas federācijā, bet nesanāca…


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: