Kur un cik lielā mērā ir Latgale


Pērn pavasarī, ar vecāko dēlu pastaigājoties, pie bijušās 100.vidusskolas ieraudzīju paziņojumu, ka tur ir Vidzemes priekšpilsētas tautas skaitīšanas iecirknis. Piezvanīju pa norādīto tālruni un noskaidroju, ka varu tur pieteikt visu ģimeni. Tā arī izdarīju. Ievācu mājinieku ziņas un aizgāju. Biju pārsteigts, iecirknī sastopot darbojamies Arvīdu Deģi, ko pazīstu kopš LU Studentu padomes [aiz]laikiem. Arvīds mani apkalpoja — viņš vaicāja, es atbildēju. Viens jautājums bija, vai kāds protam latgaliski. Atbildēju, ka mana māte prot. Vēlāk, aizgājis mājās, drošības labad pārlasīju tautskaites programmu un atklāju, ka īstenībā jautājumam bija jābūt: “Vai Jūs ikdienā lietojat latviešu valodas paveidu – latgaliešu valodu?”

Nu Centrālā statistikas pārvalde laidusi klajā datus par latgaliešu valodas lietošanu pašvaldībās, tā ka ziniet, Rīgā būtu jābūt par vienu ikdienas lietotāju mazāk. Bet kopumā aina tiešām krāšņi rāda, kur un cik lielā mērā ir Latgale. Tiesa, gluži tāpat kā par mājas valodu atkal precīzi 9,35% (194tk) iedzīvotāju nav zināms, vai tie ikdienā lieto latgaliešu valodu vai ne — un Ciblas novadā atkal tā pati 1/4. Tā nav sagadīšanās, tas ir apstiprinājums Ilmāra Meža teiktajam, ka nezināma valoda ierakstīta tiem 188tk, ko tautas skaitītāji tā arī nedabūja rokā un par kuŗiem ziņas sarakstītas no visādiem valsts reģistriem — un valsts reģistros valodu datu nav. Tāpēc latgaliešu valodas izplatību korektāk rēķināt, atmetot nezināmos. Lūk, tābula, kur novadi un lielās pilsētas sarindotas pēc ikdienā latgaliski runājošo īpatsvara — iedzīvotāji kopumā, latviski runājošie un krieviski runājošie (vērtības virs 50% pasvītrotas):

  Vieta Kopā Runā latviski Runā krieviski
1 Ciblas nov. 87.5% 94.7% 53.2%
2 Baltinavas nov. 85.8% 90.0% 43.5%
3 Kārsavas nov. 84.2% 94.0% 48.8%
4 Vārkavas nov. 82.9% 89.2% 33.2%
5 Varakļānu nov. 71.5% 73.5% 27.3%
6 Riebiņu nov. 69.9% 91.5% 19.0%
7 Viļakas nov. 66.9% 76.6% 31.1%
8 Preiļu nov. 63.0% 81.5% 25.6%
9 Rēzeknes nov. 62.2% 90.9% 26.0%
10 Eglonas nov. 58.3% 89.1% 27.4%
11 Ludzas nov. 57.4% 86.8% 34.3%
12 Rugāju nov. 53.4% 54.7% 11.3%
13 Dagdas nov. 53.0% 82.4% 30.7%
14 Viļēnu nov. 50.9% 83.6% 19.9%
15 Balvu nov. 42.3% 48.2% 11.4%
16 Līvānu nov. 40.6% 55.7% 9.1%
17 Rēzekne 40.5% 76.9% 18.1%
18 Krāslavas nov. 25.1% 65.7% 8.7%
19 Daugavpils nov. 24.8% 74.9% 7.1%
20 Ilūkstes nov. 21.3% 29.3% 4.9%
21 Jēkabpils nov. 20.8% 21.8% 2.4%
22 Krustpils nov. 13.7% 17.4% 3.1%
23 Zilupes nov. 11.9% 55.5% 8.2%
24 Daugavpils 9.3% 46.3% 5.2%
25 Lubānas nov. 8.9% 8.9% 8.3%
26 Aknīstes nov. 8.8% 9.5% 0.5%
27 Jēkabpils 7.5% 9.6% 3.9%
28 Madonas nov. 6.9% 7.1% 4.0%
29 Kokneses nov. 6.8% 6.9% 4.7%
30 Aizkraukles nov. 6.8% 7.9% 3.9%
31 Stopiņu nov. 6.7% 8.0% 5.1%
32 Skrīveŗu nov. 6.5% 6.7% 2.3%
33 Lielvārdes nov. 6.4% 6.7% 3.2%
34 Salaspils nov. 6.2% 8.8% 4.1%
35 Ogres nov. 5.9% 6.4% 3.8%
36 Ķekavas nov. 5.8% 6.1% 4.8%
37 Gulbenes nov. 5.7% 5.9% 2.2%
38 Salas nov. 5.6% 6.1% 1.9%
39 Cesvaines nov. 5.4% 5.5% 2.4%
40 Ķeguma nov. 5.2% 5.4% 3.7%
41 Alūksnes nov. 5.2% 5.5% 2.2%
42 Rīga 5.0% 6.1% 4.2%
43 Māŗupes nov. 5.0% 5.3% 4.3%
44 Babītes nov. 4.8% 5.1% 4.1%
45 Carnikavas nov. 4.8% 5.1% 4.1%
46 Ādažu nov. 4.7% 5.3% 2.9%
47 Ropažu nov. 4.7% 5.2% 3.2%
48 Ikšķiles nov. 4.7% 4.7% 3.9%
49 Olaines nov. 4.4% 5.9% 3.5%
50 Viesītes nov. 4.4% 4.6% 1.3%
51 Pļaviņu nov. 4.3% 4.7% 2.2%
52 Jūŗmala 4.2% 4.6% 3.8%
53 Gaŗkalnes nov. 4.2% 4.7% 3.3%
54 Jaunjelgavas nov. 4.1% 4.3% 1.8%
55 Saulkrastu nov. 3.8% 3.5% 6.2%
56 Līgatnes nov. 3.8% 3.9% 2.7%
57 Siguldas nov. 3.7% 3.6% 4.2%
58 Ozolnieku nov. 3.4% 3.6% 2.6%
59 Inčukalna nov. 3.4% 4.1% 2.4%
60 Jelgava 3.3% 3.6% 2.9%
61 Priekuļu nov. 3.2% 3.0% 4.1%
62 Baldones nov. 3.1% 3.3% 0.9%
63 Engures nov. 3.0% 3.0% 3.2%
64 Cēsu nov. 3.0% 2.9% 3.5%
65 Beverīnas nov. 3.0% 2.8% 3.3%
66 Vecumnieku nov. 2.9% 3.1% 0.8%
67 Jelgavas nov. 2.8% 2.8% 2.6%
68 Apes nov. 2.7% 2.8% 0.0%
69 Raunas nov. 2.6% 2.6% 2.9%
70 Sējas nov. 2.6% 2.8% 0.6%
71 Krimuldas nov. 2.5% 2.5% 5.6%
72 Iecavas nov. 2.5% 2.6% 2.4%
73 Amatas nov. 2.4% 2.5% 1.3%
74 Burtnieku nov. 2.4% 2.2% 3.5%
75 Tukuma nov. 2.4% 2.3% 3.6%
76 Ventspils 2.4% 1.8% 3.1%
77 Dobeles nov. 2.3% 2.3% 2.7%
78 Valmiera 2.3% 2.1% 3.1%
79 Smiltenes nov. 2.2% 2.2% 2.9%
80 Mālpils nov. 2.2% 2.1% 2.9%
81 Neretas nov. 2.1% 2.3% 0.0%
82 Bauskas nov. 2.0% 1.9% 3.0%
83 Naukšēnu nov. 2.0% 1.9% 6.5%
84 Strenču nov. 2.0% 2.5% 1.0%
85 Rūjienas nov. 1.9% 1.9% 0.9%
86 Kocēnu nov. 1.9% 1.7% 2.5%
87 Ērgļu nov. 1.9% 1.9% 0.0%
88 Auces nov. 1.8% 1.7% 3.7%
89 Jaunpiebalgas nov. 1.8% 1.6% 2.6%
90 Rojas nov. 1.8% 1.8% 4.3%
91 Limbažu nov. 1.7% 1.6% 4.2%
92 Liepāja 1.7% 1.4% 2.0%
93 Salacgrīvas nov. 1.7% 1.7% 1.8%
94 Rucavas nov. 1.6% 1.1% 22.7%
95 Brocēnu nov. 1.6% 1.3% 3.9%
96 Kandavas nov. 1.6% 1.6% 0.0%
97 Valkas nov. 1.5% 1.4% 1.8%
98 Vecpiebalgas nov. 1.5% 1.4% 6.7%
99 Talsu nov. 1.5% 1.5% 0.9%
100 Rundāles nov. 1.4% 1.4% 1.5%
101 Ventspils nov. 1.4% 1.3% 2.7%
102 Pārgaujas nov. 1.4% 1.4% 0.0%
103 Saldus nov. 1.2% 1.2% 2.7%
104 Mazsalacas nov. 1.2% 1.2% 0.0%
105 Alojas nov. 1.2% 1.2% 1.4%
106 Tērvetes nov. 1.2% 1.1% 1.1%
107 Dundagas nov. 1.1% 1.1% 0.0%
108 Nīcas nov. 1.1% 1.1% 1.0%
109 Durbes nov. 1.1% 1.1% 0.0%
110 Kuldīgas nov. 1.0% 1.0% 1.1%
111 Grobiņas nov. 1.0% 1.0% 1.9%
112 Mērsraga nov. 1.0% 0.8% 8.6%
113 Skrundas nov. 0.9% 0.8% 5.0%
114 Aizputes nov. 0.9% 0.9% 0.0%
115 Pāvilostas nov. 0.7% 0.7% 1.3%
116 Alsungas nov. 0.7% 0.7% 0.0%
117 Jaunpils nov. 0.6% 0.6% 3.2%
118 Priekules nov. 0.6% 0.5% 1.7%
119 Vaiņodes nov. 0.3% 0.3% 0.0%

Skaisti izskatās arī kartē. Tiesa, daudz kas atkarīgs no attēlošanas mākas. Piemēram, krāsojot pašvaldības pelēkos toņos precīzi pēc latgaliešu valodas runāšanas, var redzēt to samēru, taču gandrīz vai vienīgais, kas noprotams — Latvijas austrumos ir Latgale:

 Latgaliešu valodas % katrā novadā

Tas zināmā mērā līdzinās territorijas  fotouzņēmumam no gaisa: redzams viss un precīzi, taču ne pārāk uzskatāmi un saskatāmi — un arī visa nevajadzīgā informācija. Tāpēc cilvēki taisa kartes, kur attēlo tik vajadzīgo un viegli uztveŗami. Te analogs būtu grupēt pašvaldības. Ja maķenīt papūlas skaitļu piemērošanā, redzams kļūst vēl viss kas:

Latgaliešu valoda

Pirmkārt, ka latgalieši pa Daugavas ceļu (ūdensceļu, dzelzceļu, autoceļu) tecējuši uz Rīgu un daudzi ceļā palikuši, līdz galvaspilsētai ij netikuši. Otrkārt, no Latgales tālākā Kursā ir arī vismazāk latgaliski runājošo, tikai 1%: migrācijā attālumam ir nozīme. Treškārt, to, ka migrācijā attālumam ir nozīme, apliecina arī latgaliešu difūzija Vidzemē un Sēlijā. Ceturtkārt, pārkrievotā Dienvidlatgale lielā mērā zaudējusi savdabību, un šobrīd Daugavpils un Zilupe ir mazāk latgaliskas nekā Krustpils un Jēkabpils novads un aptuveni tikpat latgaliskas, cik Lubāna un Aknīste. Piektkārt, viens no latgaliskākiem ir Varakļānu novads, ko oficiāli šobrīd nemaz nepieskaita pie Latgales.

Tas raisa jautājumu par Latgales robežām. Pašreizējā iedalījuma (plānošanas un statistikas reģioni, vēlēšanu un tiesu apgabali utt.) pamatā ir krievu laika rajoni, un oficiālo Latgali joprojām veido vairs nepastāvošais Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Krāslavas un Daugavpils rajons. Bet vērts apskatīt arī citas robežas. Vispirms jau vēsturisko Latgales robežu, kas pastāvēja no 17.gs., kad zviedri  no poļiem atkaŗoja Vidzemi, līdz 2.pasaules kaŗam. Vēl — ticības robežu starp luterismu un katolismu. Un vēl — latviešu valodas izlokšņu robežu (augšzemnieku dialekta dziļās nesēliskās izloksnes). Lūk, kā visas robežas izskatās kartē:

 Latgales robežas

Vēl tik piebildīšu, ka esmu viegli izbrīnīts, cik daudz krieviski runājošo lietojot latgaliešu valodu. Bet lai tā būtu. Nelatgaliskākos novados pat vairāk nekā latviski runājošo — un tas mudina domāt par divām iespējām. Pirmkārt, ja jauktās ģimenēs runā latgaliski, tad latviskos novados tas pret krieviski runājošiem būs vairāk nekā pret latviski runājošiem. Otrkārt, latviešiem un krieviem varētu būt dažāda izpratne, kas ir ‘ikdienā’ un kas — latgaliešu valoda. Varbūt, piemēram, daudz krievu atbildējuši, vai viņi vispār lieto jebkādu latviešu valodas paveidu. Bet varbūt ir vēl ticamāks skaidrojums?

Nobeigumā daži secinājumi. Pirmkārt, latgaliešu valoda ir visnotaļ plaši lietota.  Otrkārt, Varakļānu novads, ja vien vietējie pilsoņi un pašvaldība neiebilst, brēc pēc atkalapvienošanās ar oficiālo Latgali. Treškārt, atbilstīgi latgaliešu valodas lietošanas datiem par pagastiem un pilsētām, kad tie būs pieejami, apsveŗama vairāku citu pagastu piederība.  Ziņas, cik latviski runājošo lieto latgaliešu valodu, mudina domāt, ka Krustpils, Jēkabpils un Ilūkstes novads drīzāk nepieder Latgalei, taču atsevišķi pagasti gan varbūt, tāpat kā, iespējams, Liepna un Barkava.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: