Latviešu īpatsvars dažādā vecumā


Valodas vides latviskuma rakstā Atis pavaicāja labu jautājumu:

Vai nav pieejami dati, kur šo pašu varētu redzēt griezumā pēc vecuma? Jo tad jau pa īstam varētu redzēt vai integrācija izdodas vai nē.

Centrālā statistikas pārvaldē piedāvā tautību sadalījumu pēc vecuma, mājas valodu pēc vecuma, kā arī dzimušo sadalījumu pēc tautības (mātes tautības, ja nemaldos). Attiecībā uz pirmiem diviem nezināmas tautības un valodas esmu atmetis — pieņemot, ka to sadalījums līdzinās zināmo tautību un valodu sadalījumam. Attiecībā uz  pēdējo CSP nezināmu tautību pieskaitījusi sīkākām, tāpēc var aprēķināt minimālo (ja neviens nezināmas tautības dzimušais nav latvietis) un maksimālo latviešu īpatsvaru (atmetot nezināmos un sīkākas tautības), bet starp tiem atšķirība nav liela. Saliekot visu kopā, iegūstam, lūk, ko:

Latviešu īpatsvars dažādā vecumā

Ko var redzēt?

  1. Drāmatisku latviešu īpatsvara kritumu no 64% uz 49%, pārejot no 65—69 vecumgrupas uz 60—64 gadiem. Interesanti, kas gan tāds varēja notikt ~65 gadus priekš 2011.gada, kas tik ļoti deformējis iedzīvotāju sastāvu un kas joprojām nav izlīdzināts?
  2. Pakāpenisku latviešu īpatsvara augšanu jaunākās vecumgrupās.
  3. Latviešu mājas valodas īpatsvars līdz ~40 gadu vecumam ir zemāks par latviešu īpatsvaru, bet pēc tam augstāks. Īpatsvaru starpība mainās pakāpeniski visa mūža gaŗumā. Pieminams, ka kopumā abi īpatsvari ir aptuveni vienādi: latvieši 62,3%, latviešu mājas valoda 62,1%.
  4. Dzimušo latviešu īpatsvars ir ievērojami mazāks nekā dzīvojošo latviešu. Pat absolūtos skaitļos visās vecumgrupās līdz 25 gadu vecumam dzimis maķenīt mazāk latviešu nekā tagad dzīvo.

Ko var secināt?

Grūti. Neesmu pārliecināts, vai visu esmu pamanījis un pareizi izpratis, tāpēc labprāt uzklausīšu arī lasītāju domas. Bet mēģināšu:

  • latviešu īpatsvara augšanai virzienā uz jaunākām vecumgrupām vecumgrupām ir divi cēloņi — augstāka dzimstība nekā nelatviešiem kopš atmodas un darbspējas vecuma kolonistu repatriācija un izceļošana;
  • augstāks latviešu mājas valodas īpatsvars lielā vecumā, salīdzinot ar latviešu īpatsvaru — īpaši Latvijas laika paaudzēs — rāda, ka augstāka latviešu īpatsvara laikā pārtautošana darbojusies latviešu labā;
  • zemāks latviešu mājas valodas īpatsvars pēdējo krievu laika gadudesmitu paaudzēs rāda latviešu pārkrievošanos;
  • ievērojami zemāks latviešu mājas valodas īpatsvars kopš neatkarības atjaunošanas rāda latviešu tautības piedēvēšanas prestižu, pat ja mājas valoda ir cita.;
  • lielākā vecumā dzimušo un dzīvojošo starpību rada kolonistu repatriācija un izceļošana, jaunākā vecumā atšķirība starp jaundzimušā mātes tautību (kas ir zināma un fiksēta) un iespēju tautskaitē brīvi nosaukt bērna tautību, liekot vērā latviešu tautības prestižu;
  • cik no tā ir nopietna un paliekoša pārtautošana, grūti spriest. Baidos, visai maz. Jo kārtīga pārtautošana notiek tā, ka vispirms tiek pieņemta jaunā valoda, bet atmiņas par izcelsmi vēl saglabājas — lai pieminam kaut līvus un baltkrievus.
Advertisements

Viena atbilde to “Latviešu īpatsvars dažādā vecumā”

  1. Ilmārs Says:

    Dramatiskais kritiens starp jaunākiem un vecākiem 60-gadniekiem ir labāk redzams vecumpiramīdā pa vienam gadam. Latviešu ir daudz vairāk starp tiem, kas dzimuši 1940-1944.g. bet krievu atkal vairāk nākošā piecgadē. Respektīvi – latviešu demogrāfijai daudz postošāka bija 2.PSRS okupācija, nekā Hitlera gadi. Un otrādi – tieši 1945-49.gados ļoti daudz iebrauca jauni krievi, kam dzima bērni.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: