Dēmografiskais stāvoklis Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm


Svarīgākais dēmografiskais rādītājs Latvijā, protams, ir latviešu īpatsvars — 62,3% pērn. Bet kas notiek nākamā svarīguma līmenī? Pirmkārt, iedzīvotāju skaits samazinās — mazāk negātīvas dabiskās kustības dēļ, vairāk negātīva migrācijas saldo dēļ. Otrkārt, iekšzemē zūd un lielā mērā jau zudis senais pilsētas un lauku pretstats, Latvija piepilsētiskojas. Rīga un nomales tukšojas, aug Pierīga — nākotnes apdzīvotības modelis jau aplūkojams dabā Siguldā, Ķekavā un Saulkrastos, kas savstarpēji līdzinās daudz vairāk nekā Ķekava ar Biķerniekiem (abi oficiāli ir lauku pagasti) vai Sigulda un Saulkrasti ar Daugavpili un Sedu.

Vai tas ir kas vienreizīgs? Atbilstīgākā valstu grupa Latvijai ir Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas iestājušās ES. Visās vismaz provīzoriski apkopoti 2010.g. tautskaišu riņķa iznākumi, un tas ļauj ērti salīdzināt dēmografisko attīstību. Lūk, iedzīvotāju skaits pēdējos divos tautskaišu riņķos (tūkstošos) un maiņa gadā (cik reižu audzis vai mazinājies):

Valsts Iepriekšējā tautskaite Jaunākā tautskaite Maiņa gadā
Slovēnija 1964 (2002) 2050 (2011) ·1,00478
Čechija 10230 (2001) 10562 (2011) ·1,00320
Polija 38230 (2002) 38501 (2011) ·1,00079
Slovakija 5379 (2001) 5397 (2011) ·1,00033
Ungarija 10198 (2001) 9982 (2011) :1,00214
Igaunija 1370 (2000) 1294 (2012) :1,00476
Bulgārija 7929 (2001) 7365 (2011) :1,00741
Latvija 2377 (2000) 2070 (2011) :1,01265
Lietuva 3484 (2001) 3054 (2011) :1,01327
Rumānija 21681 (2002) 19043 (2011) :1,01452

Kā redzams, Latvija gan ir lejasgalā, tak nebūt nav pēdējā vai ūnikāla ar iedzīvotāju skaita rukšanu.

Attiecībā uz iedzīvotāju skaita maiņu iekšzemē kāds maņjāks labs cilvēks uztaisījis kartes. Lūdzu, skatāmies un salīdzinām (tik jāliek vērā, ka dažās valstīs tautskaites iznākumi pagaidām publicēti nepietiekami sīkā griezumā un tāpēc gluži neatklāj ainu):

vispirms Latvija, tad no ziemeļiem uz dienvidiem

Čechijas un Slovēnijas kartes, kā saprotu, nav. Bet arī ar to, kas ir, pietiek, lai redzētu, ka piepilsētiskošanās rit pilnā sparā arī citās valstīs.

Tā ka nobeigumā atliek secināt, ka tas, kas notiek Latvijā (iedzīvotāju skaita rukšana un piepilsētiskošanās) nav nekas īpašs un ārkārtējs, bet tas pats, kas citās mūsu reģiona valstīs.

Advertisements
Publicēts Uncategorized. Birkas: . 1 Comment »

Viena atbilde to “Dēmografiskais stāvoklis Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm”

  1. Ilmars Says:

    Tātād jāsecina, ka joprojām uzturi optimistisko nostāju – latvieši neizmirst, jo citi tāpat samazinās… Proti, nav jāuztraucās par latviešiem, jo ir vēl arī citi, kas izmirst. Paņem tad kaut vai latviešu bērnu skaitu 1989.gadā un šodien – un ekstrapolē uz vairākām paaudzēm – interesanti, cik Tev sanāks latviešiem atlikušie gadi? Ak vai – ja varētu satikties pēc gadiem 100 un novērtēt kuram bija taisnība:-)


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: