Grieķijas vēlēšanas


Svētdien, 17.jūnijā Grieķijā parlamenta vēlēšanas. Atkārtotas — jo pēc iepriekšējām partijas nespēja izveidot valdību. Un visai nopietnas, jo grieķu sociālismam beidzas citu cilvēku nauda, bet eiropistiem dzīvības un nāves lieta ir paturēt Grieķiju Zonā.

Kas gaidāms? Mūslaiku Grieķijas polītiskā iekārta sākusies 1974.g. Tālaika Grieķijas militārā režīma vadonis, lai celtu zūdošo populāritāti, sarīkoja apvērsumu Kiprā ar mērķi to pievienot Grieķijai. Taču Kiprā dzīvo arī turki, un Turcija, lai viņus aizsargātu,  ieņēma Kipras ziemeļdaļu. Grieķijas režīma avantūra izgāzās, un tas pusnedēļas laikā sabruka.

Pēc dēmokratijas atjaunošanas izvirzījās divas galvenās partijas — pilsoniskā “Jaunā dēmokratija” un Panhellēniskā sociālistiskā kustība (PASOK). Sākotnēji tās bija visai atšķirīgas un naidīgas, taču laika gaitā tapa arvien līdzīgākas, kļuva par daļu no kosmopolītiskās eiropistu elites un, pamīšus saimniekodamas pāri līdzekļiem, noveda valsti līdz kliņķim.

Kad sākās krize, pie varas bija “Jaunā dēmokratija” (2007.g. vēlēšanu iznākumi: JD 42%, PASOK 38%). Ārkārtas vēlēšanās 2009.g. vēlētāji no tās novērsās PASOK labā (44%) un JD guva visu laiku zemāko rezultātu: 33%. Izrādījās, ka sociķi nesaimnieko labāk, un tas deva pamatu izvirzīties citām partijām. Šogad 6.maija vēlēšanās veco blēžu partijas abas kopā dabūja vairs tikai 32% balsu (JD 19%, PASOK 13%). Lielākie ieguvēji bija kreisi ekstrēmisti, kas guva 25% balsu (Radikāli kreisā koalīcija (SYRIZA) 17%, komūnisti 8%). Vēl parlamentā tika labējie “Neatkarīgie grieķi” ar 11%, nācionālistu “Zelta ausma” ar 7% un “Dēmokratiskie kreisie” ar 6%. Atbilstīgi Grieķijas kārtībai valdību veidot dod secīgi trim lielākām partijām dilšanas kārtībā. Visi trīs mēģinājumi bija nesekmīgi, un tika izsludinātas jaunas vēlēšanas, kas notiks nu jau svētdien.

Galvenais strīdus jautājums ir, ko darīt. Vecās partijas atbild: darīt, ko Brisele liek. Kreisie ekstrēmisti: turpināt uzdzīvi, saistības neuzņemties, tik un tā Brisele aizmaksās. Jāatzīst, arī man šķiet, ka Brisele tik un tā aizmaksās. Jo eiropistiem palaist Grieķiju brīvībā no Zonas būtu tas pats, kas Gorbačovam atzīt Lietuvas neatkarību. Tāpēc, manuprāt, nekādas drachmas atjaunošanas un Grieķijas atstāšanas pelnītās algas saņemšanai nebūs līdz pēdējam, jo eira un ES ir caurcaurēm polītisks projekts, kur saimniecības un finanču apsvērumi netiek likti vērā. Protams, reiz tas pēdējais pienāks un būs nepatīkamāks nekā tad, ja būtu ļauts pienākt agrāk, bet, kā jau teicu, to attālinās, cik varēs.

Labi, atpakaļ pie svētdienas. Aptaujas rāda, ka par 1.vietu ir sīva JD un SYRIZA cīņa. Un tai nav tikai simboliska nozīme: pēc Grieķijas vēlēšanu likuma, 1. vietas ieguvējiem automātiski piešķir 1/6 (50 no 300) parlamenta mandātu un proporcionāli dala tikai pārējos. Tāpēc arī maija vēlēšanās JD ar 19% tika 108 vietas, bet SYRIZA ar 17% — 52 vietas. Tiesa, Grieķijā ir muļķīgs likums, kas liedz publicēt aptauju skaitļus pēdējās divas nedēļas līdz vēlēšanām. Tāpēc par pēdējā brīža attīstību, kad bieži visai liela vēlētāju daļa izlemj, ko darīt, var tikai minēt. Viens tomēr skaidrs: būs, ja arī ne skaisti, tad interesanti gan. Un grieķi jau attiecīgi gatavojas — ij naudu no bankām izņem, ij konservus un popkornu izpērk.

Advertisements

Viena atbilde to “Grieķijas vēlēšanas”

  1. Oskars Says:

    Man domāt, nekā priecīga tur nebūs – pateicoties grieķu pilsoniskai impotencei, anarchisti un komūnisti gūs uzvaras laurus. :/


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: