Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2011.g.


Dažādu zemju dzīves līmeni var ērti noteikt un salīdzināt pēc iekšzemes kopprodukta attiecības pret iedzīvotāju skaitu. Taču sīkākām iekšzemes vienībām vietējo kopproduktu noteikt ir grūtāk — un, jo sīkākas vienības, jo grūtāk kopproduktu aprēķināt. Latvijā, piemēram, vietējo kopproduktu lēš tikai statistikas / plānošanas reģionu līmenī. Bet starp Gaŗkalni un un Aloju ir diezgan ievērojama atšķirība, kaut abas ietilpst Pierīgas reģionā.

Par laimi, vismaz pašvaldību līmenī dzīves līmeni notikt var. Katras pašvaldības budžeta skaitļi ir zināmi, un no tiem dzīves līmeni vislabāk rāda pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi (skatīt 2011.g. decembŗa pārskatus), proti, iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodoklis (vietām vēl šis tas sīkāks). Nodokļu ieņēmumu kopsumma rāda finanču ziņā svarīgākās (un pašvaldību vēlēšanās iekārotākās) Latvijas pašvaldības. Rīga, protams, pirmā, bet ievērības cienīgi, ka otrā ir Jūŗmala, bet Ventspils tikai sestā. Pirmā desmitniekā parādās arī trīs novadi (tūkstoši latu):

  1. Rīga — 321 734;
  2. Jūŗmala — 27 269;
  3. Daugavpils — 24 416;
  4. Liepāja — 23 795;
  5. Jelgava — 22 333;
  6. Ventspils —18 874;
  7. Ogres novads — 13 342;
  8. Ķekavas novads — 11 339;
  9. Valmiera — 10 052;
  10. Salaspils novads — 9576.

Taču, lai iegūtu dzīves līmeni, šie skaitļi jādala ar iedzīvotāju skaitu. Iznākums ir gana aizraujošs, ka atļaujos ielikt visas 119 pašvaldības pēc latiem no cilvēka:

1 Babītes novads 633,93
2 Mārupes novads 581,08
3 Garkalnes novads 556,60
4 Jūrmala 537,63
5 Ķekavas novads 517,63
6 Stopiņu novads 497,55
7 Ādažu novads 495,02
8 Carnikavas novads 493,05
9 Rīga 489,39
10 Ventspils 488,41
11 Ikšķiles novads 480,40
12 Saulkrastu novads 474,94
13 Salaspils novads 428,41
14 Siguldas novads 410,97
15 Sējas novads 402,27
16 Valmiera 400,36
17 Aizkraukles novads 392,71
18 Olaines novads 389,08
19 Jelgava 375,67
20 Inčukalna novads 375,07
21 Baldones novads 371,98
22 Cēsu novads 371,36
23 Ogres novads 368,83
24 Ozolnieku novads 362,31
25 Ķeguma novads 356,95
26 Lielvārdes novads 344,22
27 Krimuldas novads 338,60
28 Ropažu novads 332,18
29 Iecavas novads 332,03
30 Engures novads 321,78
31 Ventspils novads 321,59
32 Dobeles novads 321,31
33 Mālpils novads 318,25
34 Skrīveru novads 312,48
35 Priekuļu novads 311,28
36 Liepāja 310,77
37 Tukuma novads 301,59
38 Brocēnu novads 298,57
39 Salacgrīvas novads 294,99
40 Bauskas novads 290,09
41 Beverīnas novads 288,62
42 Grobiņas novads 284,67
43 Limbažu novads 283,46
44 Saldus novads 282,10
45 Smiltenes novads 281,50
46 Amatas novads 280,04
47 Rēzekne 279,47
48 Jēkabpils 275,07
49 Vecumnieku novads 274,44
50 Talsu novads 273,85
51 Naukšēnu novads 272,91
52 Kokneses novads 272,64
53 Jelgavas novads 272,57
54 Mērsraga novads 272,43
55 Rojas novads 268,65
56 Kocēnu novads 267,16
57 Pļaviņu novads 266,65
58 Lubānas novads 265,12
59 Tērvetes novads 263,03
60 Daugavpils 261,91
61 Pāvilostas novads 260,99
62 Valkas novads 260,09
63 Nīcas novads 259,44
64 Burtnieku novads 258,34
65 Durbes novads 258,01
66 Auces novads 256,75
67 Madonas novads 256,67
68 Ērgļu novads 253,41
69 Jaunjelgavas novads 252,07
70 Preiļu novads 251,52
71 Jaunpils novads 250,95
72 Rundāles novads 246,45
73 Neretas novads 244,58
74 Kuldīgas novads 243,74
75 Aizputes novads 242,86
76 Alūksnes novads 240,64
77 Alsungas novads 240,35
78 Strenču novads 239,93
79 Pārgaujas novads 236,61
80 Aknīstes novads 235,70
81 Cesvaines novads 234,69
82 Kandavas novads 234,57
83 Gulbenes novads 234,37
84 Dundagas novads 233,89
85 Rūjienas novads 233,67
86 Raunas novads 229,05
87 Balvu novads 229,00
88 Rucavas novads 224,91
89 Skrundas novads 224,68
90 Priekules novads 224,60
91 Krustpils novads 221,06
92 Viesītes novads 219,55
93 Alojas novads 218,65
94 Apes novads 211,47
95 Ludzas novads 210,47
96 Vecpiebalgas novads 209,40
97 Mazsalacas novads 201,73
98 Līvānu novads 201,58
99 Vaiņodes novads 200,46
100 Jēkabpils novads 199,15
101 Jaunpiebalgas novads 198,71
102 Ilūkstes novads 197,74
103 Baltinavas novads 196,47
104 Varakļānu novads 188,04
105 Ciblas novads 187,39
106 Viļakas novads 178,31
107 Līgatnes novads 178,10
108 Salas novads 177,36
109 Krāslavas novads 177,01
110 Kārsavas novads 173,53
111 Daugavpils novads 173,50
112 Viļānu novads 173,28
113 Rēzeknes novads 171,40
114 Dagdas novads 170,16
115 Rugāju novads 165,51
116 Vārkavas novads 164,06
117 Aglonas novads 155,55
118 Zilupes novads 147,53
119 Riebiņu novads 142,36

Es teiktu, kopskatu veido, pirmkārt, attālums līdz Rīgai un, otrkārt, pašvaldības pilsētnieciskums. Vislepnāk dzīvo Lielrīgā, turklāt Pierīgā lepnāk nekā pašā Rīgā. Citas pilsētas parādās kā mazāki turības avoti, no kuŗiem lielākais ir Ventspils. Ļoti uzskatāmi tas viss redzams kartē:

 Pašvaldību dzīves līmenis 2011.g.

Redzams arī viss kas cits — skatieties paši. Piebildīšu vien, ka arī te parādās, kāda miglas pūšana ir, it kā valodas nobalsošanā būtu bijis kāds īpašs Latgales vai nabadzīgāko vietu protesta balsojums. Lai salīdzinām Rugāju un Vārkavas novadu ar dzīves līmeņa un novietojuma ziņā tādu pašu Dagdas un Aglonas novadu.

Advertisements

9 Atbildes to “Dzīves līmenis pašvaldību griezumā 2011.g.”

  1. sarkanakmens Says:

    Visu nosaka tuvums ar Rīgu, jo tuvāk, jo labāk ar dažiem izņēmumiem! 😀 Pieņemu, ka šāda tendence saglabāsies un pagaidām vienīgi Jelgava varētu pakāpties uz 2. vietu pēc 10 gadiem, bet citur perspektīves nesaskatu.

  2. Dzintars Medenis Says:

    Pērnā gada sākumā piefiksēju vienu ziņojumu no valdības puses. Tur pirmajā vietā bija Jūrmala, kas par diviem latiem apsteidza Rīgu, bet Ventspils bija tālu iepakaļus. Tikai tagad neatceros, vai tas bija pašvaldības budžets uz galviņu vai vidējie iedzīvotāju ienākumi.
    Bet vispār – ģeldīga statistika.

  3. DinoR9 Says:

    Tomēr man jāsaka, tas viss ir tikai pašu izvēle, ja nemāk pārvaldīt līdzekļus, tie arī nebūs.

  4. Ilmārs Says:

    Protams, ka referenduma rezultāti Latgalē (un pārējā Latvijā) ir atkarīgi vispirms no pilsoņu etniskā sastāva un Latgalē arī pārkrievošanās apjoma. Visur ir cieša korelācija ar latviešu valodas reālo lietojumu.
    Bet dati ir daiļrunīgi – tas palīdzēs cīņā par bērnudārziem – ir bagātas pašvaldības, kam neesot naudas rindu likvidēšanai, kamēr daudzas nabadzīgās tās nepieļauj!

    • ritvars Says:

      Paldies par atsauksmi. Tu jau zini, ka vietu skaits bērnudārzos ir atpaliekošs rādītājs un ka bērnu īpatsvaram pašvaldībā ir visai pozitīva korrelācija ar tās turību. Iznākumā nabadzīgās pašvaldībās bērnudārza vietu ir vairāk nekā bērnu, bet turīgās ir rindas.

  5. Anonīms Says:

    Mans novads vairs vispar nav

  6. vija Says:

    Paldies , ļoti iespaidīgi , es dzīvoju 38.vietā

  7. Silvija Says:

    Latgalē pretestības balsojums ne tautības dēļ,bet saimnieciskās un rūpnieciskās darbības aktīvās gremdēšanas dēļ valsts līmenī.

    • ritvars Says:

      Ja neievērojāt, varu atkārtot lielākiem burtiem: NEBIJA NEKĀDA ĪPAŠA LATGALES BALSOJUMA VAI PRETESTĪBAS BALSOJUMA.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: