Šodien priekš 90 gadiem — sākas Satversmes 2.daļas skatīšana galīgā lasījumā


Satversmes sapulces atklāšana 01.05.1920.

Satversmes sapulces atklāšana 1920.g. 1.maijā

1922.g. 4.aprīlī Satversmes sapulce sāka skatīt Satversmes 2.daļu “Pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem” pa pantiem galīgā lasījumā. Vispirms to iekļāva Satversmē par 8.nodaļu. Daudz pantu domstarpības neradīja, par citiem bija priekšlikumi, taču tie tika pieņemti vai noraidīti ar skaidru vairākumu. Vistuvāk pusei balsis dalījās par labā spārna līdeŗa Arveda Berga ierosinājumu svītrot pēdējo 95.panta teikumu:

“Nevienu Latvijas pilsoni nevar izdot kādas citas valsts vajāšanai vai sodīšanai par polītiskiem noziegumiem.”

Par teikuma svītrošanu pieceļoties balsoja 59 deputāti, pret — 50, bet atturējās 12. Tā kā “pret” balsis un atturējušos skaitīja kopā, Arveda Berga priekšlikums tika noraidīts ar 59:62.

Tuvs bija arī balsojums par sociāldēmokrata Feliksa Cielēna ierosinājumu 94.pantā svītrot “likuma robežās” no

“Pilsoņiem ir tiesība likuma robežās izteikt savu pārliecību vārdos, rakstos, zīmējumos un pārējos izteiksmes veidos”

un papildināt pantu ar jaunu teikumu:

“Par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar pārliecības izteikšanu, vainīgos var saukt pie atbildības tikai tiesas ceļā.”

Par Cielēna priekšlikumu balsoja 53 deputāti, pret bija 51 un atturējās 10.

Gaŗākas debates izcēlās par vairāku latgaliešu deputātu ierosinājumu papildināt 99.pantu ar teikumu:

“Latgale bauda plašas pašvaldības tiesības, kuŗu robežas nosaka atsevišķs likums.”

Debates gan bija gaŗas, tak balsošanā par priekšlikumu kājās cēlās vien 18 Satversmes sapulces deputāti — daudz mazāk pat par Latgalē ievēlēto skaitu (39).

Kad projekta izskatīšanu pārtrauca līdz nākamai dienai, bija pieņemti tādi Satversmes panti:

87. Visi Latvijas pilsoņi, neskatoties uz dzimumu un ticību, ir vienlīdzīgi likuma priekšā.

88. Kārtas Latvijā nepastāv. Muižniecības un citi tituli ir atcelti, un tos no jauna nevar piešķirt.

89. Latvijā ordeņus un citas goda zīmes neizsniedz, un viņas pilsoņiem nav tiesības tos pieņemt no citu valstu valdībām. Šis noteikums neattiecas uz kaujas nopelniem armijā.

90. Persona ir neaizskaŗama. Personīgo brīvību aprobežot vai ņemt var valsts vara tikai uz tiesas lēmuma pamata, izņemot likumā paredzētos gadījumus. Personām, kuŗām ņemta vai aprobežota personīgā brīvība, jāpaziņo vēlākais nākošā dienā, no kādas valsts iestādes un uz kāda pamata brīvības ņemšana notikusi, kā arī jādod minētām personām iespējamību nekavējoši celt pret tādu valsts varas rīcību sūdzības. Nelikumīga brīvības ņemšana vai aprobežošana sodāma.

91. Ierēdņus var saukt pie atbildības par nelikumīgu darbību kārtējā tiesā bez viņu priekšniecības atļaujas.

92. Pilsoņa dzīvoklis ir neaizskaŗams. Izņēmumi pielaižami tikai uz likuma pamata.

93. Vēstuļu, telegrammu un telefona sarunu noslēpums ir neaizskaŗams. Izņēmumi pielaižami likumā paredzētos gadījumos.

94. Pilsoņiem ir tiesība likuma robežās izteikt savu pārliecību vārdos, rakstos, zīmējumos un pārējos izteiksmes veidos. Šo tiesību nevienam nedrīkst liegt vai sašaurināt dienesta vai darba attiecībās.

95. Pilsoņiem ir tiesība apmesties un dzīvot kuŗā katrā valsts apgabalā, kā arī pārvietoties no viena valsts apgabala un otru un izceļot. Šo tiesību ierobežošana var notikt tikai izņēmuma gadījumos uz sevišķa likuma pamata. Ārpus Latvijas robežām viņas pilsoņi bauda valsts aizstāvniecību. Nevienu Latvijas pilsoni nevar izdot kādas citas valsts vajāšanai vai sodīšanai par polītiskiem noziegumiem.

96. Nāves sodi nepastāv.

97. Pilsoņiem ir tiesība, iepriekš pieteicot attiecīgai iestādei, kā slēgtās telpās, tā arī zem klajas debess sasaukt sapulces un mierīgi, bez ieročiem sapulcēties.

98. Pilsoņiem ir tiesība pieteikšanās kārtībā, nolūkos, kuŗi nerunā pretim sodu likumu noteikumiem, dibināt biedrības un savienības, kā arī viņu apvienības. Jūridiskās personas tiesības katra biedrība var iegūt uz likuma pamata.

99. Pilsētu, miestu un lauku sabiedrībām ir pašvaldības tiesības likumā nosacītās robežās.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: