Dažādu tautību “par” un “pret” valodas nobalsošanā


Šis laikam varētu būt pēdējais ieraksts par 18.februāŗa nobalsošanas skaitļiem. Proti, dažādu tautību balsošana “par” un “pret”. Skaidrs, ka gandrīz visi latvieši nobalsoja “pret”. Skaidrs, ka lielum liela daļa nelatviešu nobalsoja “par” (bet mazāka daļa nekā latviešu “pret”). Tomēr vienota nelatviešu bloka nebija: “par” balsoja krievi un pārkrievoti nelatvieši (baltkrievi, poļi u.c.), savukārt leiši nobalsoja “pret”. Spriežot pēc 2,6% “par” Sabilē — arī čigāni vairākumā bijuši “pret”. Iznākums ļoti līdzīgs dažādu tautību dzimtai valodai.

Vai var ko vairāk uzzinā? Jā, salīdzinot pašvaldībās latviešu īpatsvaru pilsoņos un “pret” īpatsvaru, var uzzināt minimālo nelatviešu skaitu, kas balsojuši “pret” un minimālo latviešu skaitu, kas balsojuši “par”. Te uz beigām tas sākts darīt, bet līdz galam. Saskaitot pašvaldības kopā, iznākums ir, ka vismaz 14,2% nelatviešu balsojuši “pret” un vismaz 1,5% latviešu — “par”. Atkārtošu, ka tie ir minimālie skaitļi. Faktiski nelatviešu “pret” un latviešu “par” bijis par kripatu vairāk, jo arī latviskos apvidos gan jau kāds latvietis balsojis “par”, nelatviskos bijis neliels skaits nelatviešu “pret” un arī tur, kur bilance tuva nullei, bijusi kāda tautu staigāšana. Tāpēc novērtējums varētu būt, ka 98% latviešu bijuši “pret” un 5/6 nelatviešu — “par”. Šai nobalsošanā pirmo reizi nozīmīgs skaits nelatviešu atbalstījis latviskas Latvijas virzienu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: