Ja pavisam īsi, tad Rīgā “par” balsoja 29,3% balsstiesīgo un “pret” balsu bija 1,62 reizes vairāk nekā “par” balsu. Pārdzenot otru skaitli procentos, 38,1% derīgu nobalsošanas zīmju bija balsots “par”.
Taču iekšēji Rīgā ir milzīgas balsojuma atšķirības: no 12,9 reižu “pret” balsu pārsvara Angļu ģimnāzijā Bieriņos līdz 3,3 reižu “par” pārsvaram 88.vidusskolā Pļavniekos:
Kārtējo reizi parādās Berģu—Teikas—Centra—Āgenskalna—Bieriņu zaļā josla, ko no sāniem aptveŗ krieviski guļamrajoni. Ja salīdzina ar pērnās Saeimas vēlēšanu iznākumiem, izskatās, ka Rīgas balsojums kļuvis latviskāks. Tā arī ir: jau minētie 38,1% ir jūtami mazāk par 44,4%, ko 2011.g. Rīgā ieguva “Saskaņas centrs” un PCTVL. Tas ir mazāk arī par tā paša pārīša 42,8% 2010.g. Saeimas vēlēšanās un aptuveni tikpat, cik SC+PCTVL saņēma 2009.g. Rīgas domes vēlēšanās (37,5%). Tikai šoreiz vairs nav līdzās tādu latviešu nodevēju kā LPP/LC, ar ko taisīt koalīciju, tā ka šobrīd izskatās labas izredzes nākamā domē pie varas atgriezties latviešiem. Ja vien latviešu partijas to gribēs.
Iecirkņu griezumā vietām vērojamas nopietnas atšķirības starp blakus iecirkņiem (piemēram, Pļavnieku ģimnāzija un 88.vidusskola vai 19. un 33.vidusskola Bolderājā), jo nobalsošanā balsot drīkst jebkuŗā iecirknī un šo tiesību vēlētāji izmantojuši arī tādā veidā, ka krievi un pārkrievoti nelatvieši labprātāk gājuši balsot uz krievu skolām, bet latvieši — uz latviešu skolām. Lai to līdzsvarotu un apjaustu Rīgas rajonu etnisko sastāvu, lūk, pilsētas daļu kārtojums pēc balsošanas latviskuma tajās (pozitīvi skaitļi rāda “pret” balsu pārsvaru reizēs, negātīvi — “par” pārsvaru):
9,284 | Vecāķi |
7,892 | Berģi |
4,984 | Vecpilsēta |
4,831 | Mežaparks |
4,662 | Bieriņi |
4,440 | Ķīpsala |
4,353 | Vidzeme |
4,091 | Bulvāŗi |
4,012 | Grīziņkalns |
3,544 | Torņakalns |
3,456 | Āgenskalns |
3,299 | Jaunciems |
3,268 | Teika |
3,260 | Dārziņi |
3,108 | Čiekurkalns |
2,837 | Katlakalns |
2,589 | Pleskodāle |
2,233 | Šķiŗotava |
2,174 | Zasulauks |
2,073 | Jugla |
1,602 | Pēteŗsala |
1,525 | Mežciems |
1,264 | Purvciems |
1,226 | Ziepniekkalns |
1,216 | Iļģuciems |
1,100 | Dārzciems |
1,066 | Imanta |
1,060 | Sarkandaugava |
1,015 | Vecmīlgrāvis |
-1,088 | Ķengarags |
-1,097 | Latgale |
-1,172 | Bolderāja |
-1,173 | Jaunmīlgrāvis |
-1,424 | Zolitūde |
-1,462 | Pļavnieki |
-2,584 | Daugavgrīva |
Katrs var pats salīdzināt ar savu priekšstatu par dažādiem rajoniem un vēlēšanos tajos dzīvot vai ne.
trešdien, 22.02.2012. 08.54
Paldies, interesanti un vērtīgi dati!
Man tikai pāris jautājumu par rajonu nosaukumime. Pieļauju, ka ar Latgali domāta Maskavas priekšpilsēta? Taču, kas ir domāts ar Vidzemi, man gan nav skaidrs – vai kādreizējā Pēterburgas priekšpilsēta? Bulvāri – tas ir labs nosakums, pieļauju, ka rajons sāks aiz Aspazijas un Basteja t.i. Meireovvica bulvāra. Vai robežu otrā pusē veido Elizabetes iela vai cita?
trešdien, 22.02.2012. 09.20
Izmantoju territoriālo dalījumu, ko 1993.g. pieņēma Rīgas dome, pamatojoties uz Latvijas laika dalījumu.
Latgale domāta no Centrāltirgus līdz Dienvidu tiltam starp Daugavu un dzelzceļu.
Vidzeme domāta starp Dzirnavu, A.Čaka un Tallinas ielu līdz Skanstes ielai.
Bulvāŗi domāti starp kanālu un Dzirnavu ielu starp Marijas un Hanzas ielu.
trešdien, 22.02.2012. 10.13
Paldies par atbildi. Iespējams, izklausās mazliet jēdzīgāk, nekā Attīstības departamenta apkaimju dalījums. Kaut gan tie Vidzemes un Latgales nosaukumi man arī nešķiet pilnīgi adekvāti. Un kā saucas rajons aiz Tallinas ielas? Vai tas ir dalījums, kas redzams arī kādās Jāņa sētas kartēs? Vai šāda karte ir kakut kur tīmeklī pieejama?
trešdien, 22.02.2012. 11.23
Starp Skanstes un A.Čaka ielu no Tallinas ielas līdz dzelzceļam — Dārziņi.
Dalījums bija ielikts, piemēram, “Jāņa sētas” Rīgas adrešu atlanta pirmos divos izdevumos (2003, 2007).
Internetos ātrumā varu atrast tādā paskatā: