Nobalsošanas kartes — jūridiskā un polītiskā


Esmu uztaisījis pāris nobalsošanas karšu. Vispirms jūridiskā: kāda daļa balsstiesīgo kuŗā pašvaldībā nobalsojusi “par” — jo Satversmes 79.pants prasa:

Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

"Par" balsis no balsstiesīgiem

Satversmes paredzētā robeža līdz ar nagiem sasniegta tikai Daugavpilī un Zilupes novadā, pat Rēzekne mazliet, bet neaizvelk līdz pusei balsstiesīgo. Latgalē kopumā “par” bijusi 1/3 balsstiesīgo, tātad pat Latgalē atsevišķi Satversme nebūtu grozīta.

Cietumos, kur šoreiz nevarēja zināt, kā kuŗš balso, “par” balsu ir mazāk nekā parakstīšanās laikā. Piemēram, Valmieras cietumā parakstījās 385 ieslodzītie, bet tagad pat kopā ar Valmieras pagastu “par” balsu ir 316, kaut nobalsošanā piedalījās vairāk cietumnieku nekā parakstīšanā.

Ziņas par balsstiesīgo skaitu pieejamas tikai pašvaldību griezumā, tāpēc smalkāku karti uztaisīt nav iespējams.

Un tagad polītiskā karte: “par” un “pret” balsu attiecība.

Lielum lielā Latvijas daļā “par” balsu ir daudzkārt mazāk nekā “pret” balsu, un netrūkst iecirkņu, kur krievu valodu par valsts valodu negrib neviens. “Par” balsu skaits aug atbilstīgi tam, cik kuŗa vieta pārkrievota. Rīgā krieviskos guļamrajonos padaudz iecirkņos “par” ir vairāk nekā “pret”, tomēr priekšpilsētu griezumā visur vairākums ir latviešu valodas atbalstītājiem.

Advertisements

13 Atbildes to “Nobalsošanas kartes — jūridiskā un polītiskā”

  1. Haris (@akmens) Says:

    Neesmu ļoti iedziļinājies pieejamos datos, tomēr šķiet, ka šoreiz ir vērojams īpatnējs, kaut it kā saprotams fenomens:

    (a) tur, kur SC+PCTVL elektorātam ir liels īpatsvars, PAR balsojums savācis krietni VAIRĀK balsu, nekā 11. Saeimas vēlēšanās.
    (b) tur, kur SC+PCTVL elektorātam ir mazs īpatsvars, PAR balsojums savācis krietni MAZĀK balsu, nekā 11 Saeimas vēlēšanās.

    Ja vispār nekļūdos, konstatējot šo niansi…
    Ko tas varētu nozīmēt? Vai to, ka etniski homogēnos apvidos daudz vieglāk mobilizēties šāda jautājuma atbildēšanai? Tie, kuri dominē attiecīgajā apvidū, aktivizējas, tie, kuri izteiktā mazākumā – “pieraujas”, “sastingst”?

    • xxx Says:

      Es (un citi krievvalodigie) balsoja par JL un ZRP, un es balsoja “par”.

      • ritvars Says:

        Ka tik ne arī.

  2. ritvars Says:

    Tāda sekundāra parādība ir.

    • voldemārs Says:

      Sekundārā parādība ir tāda, ka Latgalē bija daži pagasti, kur vēlēšanās par SC bija 4-5% no balsstiesīgajiem, bet par krievu valodu 1,5-2% (piemēram, Lazdukalna un Bērzipls pagasti). Skaidroju ar to, ka nepārkrievotajos Latgales pagastos vēlēšanās bija vērojams fenomens, kad 2% no vēlētājiem nobalsoja par SC būdami latvieši. Tātad patiesībai varētu atbilst apgalvojums, ka SC atbalstīja arī latvieši. Un nevis viens otrs bet gan veseli 1-2% no vēlētāju kopskaita. Interesanti, ka blakus minētajiem esošajā Krišjāņu pagastām par SC bija 14 vēlētāji, bet par krievu valodu 0 vēlētāju.

  3. voldemārs Says:

    Interesanti vai 50% tika savākti gan visos trijos Zilupes novada pagastos, gan pilsetā? No CVK mājaslapas nav saprotami nekādi nobalsošanas rezultāti.
    Nesaprotu, ar ko 21.gadsimtā nodarbojas CVK, ka nav spējīgi nopublicēt nobalsošanas rezultātus, pa teritorijām norādot savāktos % no balstiesīgo skaita.

  4. Andis Malējs (@malejs) Says:

    Kartei derēja kādus pieturpunktus. 10min aizgāja, kamēr atradu Liepas pagastu. #sasodita_reforma

    • ritvars Says:

      Cēsis vai Veselavu varētu meklēt, bet Liepas pagastu jau uzreiz var ieraudzīt.

  5. Aigars Says:

    Vai Rīgas karti arī varēs redzēt? Jau iepriekš pateicos.

  6. Anonīms Says:

    Es vienu brīdi TV ekrānā pamanīju Ušakova atbildi par referenduma rezultātiem, kurā viņa viedoklis bija, ka no visiem PAR tikai 30% bija PAR krievu valodu, bet pārējie bija “protesta” vai “solidaritātes” (kā vēroju TV sižetā par D-pili) balsojums PAR. Tātad, lai šādi referendumi neatkārtotos, daudz darba ir nepilsoņu integrācijas jautājumos. Tik daudzi nepilsoņi vēl nav izmantojuši iespēju noformēt LV pilsonību saviem LV (2. Latvijas laikā) dzimušajiem bērniem (vajadzīgs iesniegums no ABIEM vecākiem). Ar kādu jaunu pasākumu jāpalielina nepilsoņu ieinteresētība sakārtot savu statusu, kur nepieciešams atbalsts gan no valsts puses, lai palielinātu LV valstij lojālu pilsoņu skaitu, gan ieinteresētība un lojalitāte pret LV no nepilsoņu puses.

    • Anonīms Says:

      20 gadu pietiek, lai visi savu statusu būtu sakārtojuši. Nevienu pakaļsviestā pilsonība par valstij lojālu pilsoni nav padarījusi. Nav ko demagoģiju sludināt.

  7. Anonīms Says:

    Spriežot pēc krāsām, vērojama Baltkrievijas ietekme. Sarkanās krāsas vairāk ir uz dienvidaustrumiem, kā uz austrumiem. (Tas gan vairāk ir kā joks).

  8. Comments & Letters on Referendum in Latvia | The Lithuania TribuneThe Lithuania Tribune Says:

    […] https://ritvars.wordpress.com/2012/02/20/nobalsosanas-kartes-juridiska-un-politiska/ […]


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: