Cik proporcionālas ir Saeimas vēlēšanas?


Kas ir proporcionālas vēlēšanas? Tādas, kur vietu sadalījums partijām puslīdz atbilst to balsu sadalījumam. Vai Saeimas vēlēšanas tādas ir? Satversme teic, ka tā tam būs būt:

6. Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Tomēr precīza proporcionālitāte nav iespējama, jo vietu ir daudzkārt mazāk nekā balsu un vietas ir veseli skaitļi — nevar Saeimā būt kādai partijai 28,62 vai 0,22 deputāti. Vairāk proporcionālitāti gan kropļo vairāku vēlēšanu apgabalu pastāvēšana, kas ļauj, piemēram, partijai ar mazāk balsīm nekā citai gūt vairāk vietu. Jo vairāk apgabalu, jo vairāk tas kropļo proporcionālitāti. Un proporcionālitāti kropļo arī barjera, kas partijas zem patvaļīgi izraudzīta balsu skaita atstāj vispār bez vietām. Tā ka runa ir, cik lielas novirzes no proporcionālitātes pieļaujamas, lai vēlēšanas tomēr varētu uzskatīt par proporcionālām. Par atbildes gūšanu jāpateicas sīkpartijām, kas gadsimta sākumā Satversmes tiesā apstrīdēja barjeras atbilstību Satversmei. Un tiesa atbildēja:

Atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otro teikumu par atbilstošu Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Tā ka tagadējā vēlēšanu kārtība atbilst proporcionālu vēlēšanu principam. Tāpēc varam rēķināt novirzes no proporcionālitātes un zināt, ka tās atzītas par pieļaujamām. Vienkāršs un trāpīgs rādītājs ir balsu un vietu īpatsvara starpību summa:

 D=0,5∑|si-vi|, kur D – novirze no proporcionālitātes, si – i-tās partijas vietu īpatsvars, vi – i-tās partijas balsu īpatsvars.

Latvijā novirze ilgu laiku bija maķenīt virs 10%. Ja kāda partija palika tieši zem barjeras (1995.g. sociķu koalīcija “Darbs un taisnīgums” – 4,6% balsu, 2002.g. “Latvijas ceļš” — 4,9% un LSDSP — 4,0%), tad novirze palecās līdz 15…20%. Taisnības labad jāpiebilst, ka 1993.g. bija 4% barjera, un tāpēc Saeimā tika Dēmokratiskā centra partija ar 4,77% un Kristīgo dēmokratu savienība ar 5,01%. 2009.g. Rīgas domes vēlēšanu iznākumi, kad domē iekļuva tikai četri saraksti, bija izsķirīgs grūdiens partijām apvienoties, bet vēlētājiem — skaidrāk nošķirt, kuŗas ir nopietnas un kuŗas — sīkpartijas. Iznākumā pērn un šogad zem barjeras palikusi ievērojami mazāka daļa vēlētāju balsu, attiecīgi krasi kritusi novirze no proporcionālitātes:

Saeimas vēlēšanu novirze no proporcionālitātes 1993-2011

Noticis pat tas, kā iespējamībai neticēju vēl līdz 17.septembŗa vakaram: sīkpartiju balsu bijis tik maz, ka pat kāda partija ar krietniem padsmitiem procentu balsu dabūjusi mazāk mandātu par balsu %: Nācionālā apvienība guvusi 14,01% balsu un 14 vietu. Likteņa ironija, ka jau otras vēlēšanas pēc kārtas NA pietrūcis pavisam maz, lai atņemtu ZZS mandātu Zemgalē. Tiesa, ja tas būtu noticis, ačgārnība kļūtu vēl dziļāka, jo tad ZZS ar 12,33% balsu būtu 12 vietas.

Atbildot uz virsraksta jautājumu, var teikt, ka Saeimas vēlēšanu novirze no proporcionālitātes sasniedz līdz 20%  un tas atzīts par pieļaujamu. Zīmīgi, ka savulaik, lai novērstu pārmērīgu proporcionālitātes kropļošanu, L(SP)R Augstākā padome Saeimas vēlēšanu likumprojektā bija paredzējusi tieši 20% drošības vārstuli. Proti, ja zem barjeras paliek vairāk nekā 20% balsu, Saeimā laiž arī lielākās sīkpartijas, līdz nepārstāvēto balsu skaits kļūst mazāks par 20%. Ar niecīgu balsu vairākumu vārstuli izsvītroja, te var palasīt stenogrammu. Mans tēvs tolaik nopietni piedalījās spriešanā un lemšanā par vēlēšanu kārtību, un tas izraisīja paliekošu manis ieinteresēšanos par vēlēšanu lietām.

Pieminams arī, ka pa laiku kopš Satversmes pieņemšanas radusies izpratne — vēlēšanu sistēmas nevar skaidri nodalīt proporcionālās un mažoritārās. Drīzāk pastāv nepārtraukts intervāls, kur proporcionālitāti (un novirzi no tās) noteic, cik deputātu caurmēra vēlēšanu apgabalā vēlē. Divmandātu apgabali ir maķenīt proporcionālāki par vienmandāta, trīsmandātu — par divmandātu utt. Tāpēc, piemēram, ja Latvijā būtu 33 vēlēšanu apgabali atbilstīgi iepriekšējam administrātīvam dalījumam 26 rajonos un 7 lielās pilsētas, tad, formāli saglabājoties proporcionālām vēlēšanām, iznākums būtu tuvāks mažoritārām vēlēšanām nekā pašreizējai sistēmai, jo 3 mandātu caurmērs (100 deputātu / 33 apgabali) no vienmandāta kārtības atšķiŗas 3 reizes, savukārt no tagadējā 20 mandātu caurmēra (100 deputātu / 5 apgabali) – 6,7 reizes. Tā ka, ja nevēlamies Satversmes tēvu ideju vērst farsā, tad, lūdzu, nevairosim vēlēšanu apgabalu skaitu (tādi aicinājumi ir dzirdēti, un tādi draudi tiešām pastāv).

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: