Uzņēmēji un parazīti


Kā atšķirt kārtīgu uzņēmēja no parazīta, kas izsūc tautiešus?

Pēc tā, ko viņš dara.

Normālā saimniecībā, brīvā tirgū uzņēmējs piedāvā savu pakalpojumu vai preci un pircējs brīvprātīgi pērk to, ja atzīst par gana lētu, labu un derīgu.

Brīvs tirgus
Brīvs tirgus: uzņēmējs piedāvā savu pakalpojumu vai preci un pircējs to pērk, ja atzīst par lētu, labu un derīgu

Tagad iedomāsimies, ka uzņēmējs piedāvā ko dārgu, nekvalitātīvu vai nevajadzīgu. Ko darīs pircējs? Pareizi, nepirks. Nepirks vispār vai pirks no cita ko prātīgāku. Un tas būs signāls uzņēmējam — kaut kas nav labi.

Slikts piedāvājums
Slikts piedāvājums: ja uzņēmējs piedāvā ko dārgu, nekvalitātīvu, nevajadzīgu, pircējs to nepērk, un tas ir signāls uzņēmējam — kaut kas nav labi

Uzņēmējam tad ir vairākas iespējas: samazināt izmaksas un cenu, uzlabot kvalitāti, nevajadzīga pakalpojuma vai preces vietā piedāvāt citu — derīgāku vai varbūt vispār pievērsties citām dzīves jomām. Uzņēmējs spiests pielāgoties pircējam un piedāvāt tam ko pietiekami lētu, labu un vajadzīgu.

Brīvs tirgus darbībā
Brīvs tirgus darbībā: uzņēmējs spiests uzlabot savu piedāvājumu un pielāgot to pircēja gribai

 Tādā veidā brīvā tirgū noteikumus diktē patērētāji — pilsoņi, kas balso ar savu maciņu.

Kur parādās vieta parazītismam? Šajā brīdī:

Slikts piedāvājums

Ja uzņēmējam ir savi čomi valdībā un valsts loma saimniecībā ir pietiekami liela, tad, izmantojot valsts varas iespējas, var atņemt patērētājam naudu un iesmērēt viņam dārgu, sliktu un nevajadzīgu preci. Kā? Visādi. Noteicot, ka priekšroka dodama tieši parazītuzņēmēja pakalpojumam vai precei; apdullinot ar propagandu, ka parazīts jāatbalsta; ieviešot ievedmuitas konkurentiem; sagrozot nodokļus parazīta labā; subsīdējot viņu utt.

Valsts jaukšanās saimniecībā
Valsts jaukšanās saimniecībā: atņemt patērētājam naudu un piespiest viņu maksāt par dārgu, sliktu, nevajadzīgu pakalpojumu vai preci
Tādā veidā, ja valstij ir vērā liekama loma saimniecībā, valsts un parazītuzņēmēji saaug koruptīvā vienībā, kas diktē noteikumus patērētājam.

Un kā ir Latvijā? Kas aizmaksāja “Pareksu” — Kargins un Krasovickis vai pa Ls500 katrs Latvijas iedzīvotājs, ieskaitot sievietes, sirmgalvjus un bērnus? Kas no tā, kas notiek “Air Baltic”, notiktu, ja tas būtu normāls, kārtīgs — privāts uzņēmums? Paskatīsimies visapkārt un šķirsim graudus no pelavām: kuŗi ir uzņēmēji, kas pelna ar to, ko pircēji labprātīgi samet, un kuŗi ir parazīti, kas nespēj būt plusos bez valsts atbalsta.

Un vēl — mums ir laiks līdz sestdienai apdomāt, kuŗas partijas nodarbojas ar īpaša atbalsta izgādāšanu savējiem, kuŗi uzņēmēji vēlēšanu zīmē var bez valsts atbalsta un kuŗi nevar.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: