Skaitļu sakritības 2014.g. Saeimas vēlēšanās


Nesenajās Saeimas vēlēšanās bijušas vairākas neparastas skaitļu sakritības.

Pirmkārt, vēlēšanu priekšvakarā (3.oktobrī) tapa zināms, ka Latgalē un Zemgalē balsi glabāšanā nodevis vienāds skaits vēlētāju: 2973. Latgalē gan 4 vēlāk pārbalsoja, bet tomēr.

Otrkārt, vēlēšanu dienas rītā Centrālā vēlēšanu komisija saņēma iedzīvotāju reģistra ziņas par balsstiesīgo skaitu 4.oktobrī. Atklājās, ka Latgalē un Zemgalē vienāds balsstiesīgo skaits: 225 675. Latgales vēlētāju skaits mazinās straujāk nekā Zemgalē, un abas līknes krustojās tieši vēlēšanu dienā. Jūnija sākumā, kad noteica jaunās Saeimas mandātu sadalījumu vēlēšanu apgabalos, Latgale vēl bija par 536 priekšā, tāpēc tajā ievēlēja 15 deputātu, bet Zemgalē 14.

Treškārt, kad iecirkņi bija sasūtījuši savus vēlēšanu iznākumus, tapa zināms, ka Rīgā un Vidzemē par “Vienotību” balsojis vienāds skaits vēlētāju: 65 359.

Un kāda šo sakritību mācība un morāle? Tā gadās.

Bērnkopības kronikas — asinis ir sarkanas


Arī pēdējā ģimenes Ziemeļkipras atvaļinājuma diena neiztika bez vietējā akvaparka:

aqua_large[1]

Atšķirība no iepriekšējām bija, ka vecākais (6 1/6) akvaparkā nobrāzās līdz asinīm. Jaunākais (3 2/3) secināja:

–Asinis ir sarkanas. Tagad tu vari šļūkt pa sarkano cauruli.

Bērnkopības kronikas — pļurka


Jaunākais (3 2/3) izdomājis savu lamuvārdu, ko ar patiku lieto: pļurka. Vecākais (6 1/6), par pļurku nosaukts, jūtas visai aizskarts.

Bērnkopības kronikas — lego pils


Biju ar ģimeni atvaļinājumā Ziemeļkiprā. Dzīvojām visai tuvu Salamisas senpilsētas drupām (galvenā antīkā Kipras pilsēta), tāpēc aizgājām apskatīt. Viens no galveniem apskates objektiem ir teātris:

640px-Salamis,_Theater[1]

Kad iegājām tajā, jaunākais (3 2/3) zinīgi paskaidroja:

–Kāds te lego pili cēlis.

Bērnkopības kronikas — Maksis un Morics


Nedēļu klusēju, jo biju ar ģimeni Ziemeļkiprā. Ceru, būs arī ceļojuma pārskats, bet pagaidām dažas ainas iz bērnu (6 1/6 un 3 2/3) dzīves.

Nebija pagājusi ij ne pilna diennakts kopš ierašanās viesnīcā, kad pusdienu rindiņā pēc zupas man aizmugurē stāvošā kundze jau ievaicājās:

–Nu, ko tad jūsu Maksis un Morics dara?

Cik latviešu un cik krievu balso par “Saskaņu” — 2014.g. Saeimas vēlēšanu dati


Samērā plaši apspriesta un propagandā izmantota lieta ir, cik latviešu balso par “Saskaņu” respektīvi “Saskaņas centru”. Patiesību ir visai viegli noskaidrot, jo šim polītiskam spēkam ir ārkārtīgi cieša korrelācija ar vēlētāju kultūretnisko piederību. 2011.g. Saeimas vēlēšanās par SC balsoja 5% latviešu, 2013.g. Rīgas domes vēlēšanās ~15% latviešu, pavasarī Eiroparlamenta vēlēšanās ne vairāk par 0,7 (procenti, protams). Kā bijis šoreiz Saeimas vēlēšanās?

Balsu īpatsvara korrelācija ar vēlētāju mājas valodu “Saskaņai” ir visaugstākā no visiem kandidātu sarakstiem: -0,971 ar latviešu un +0.971 ar krievu mājas valodu. Nākamie sekotāji ir Krievu savienība (-0,892 ar latviešu, +0,891 ar krievu) un Nācionālā apvienība (+0,716 ar latviešu, -0,716 ar krievu). Grafikā saistība izskatās tā:

2014 S Sa un KR mājas valoda

Saistība tik cieša un līneāra, ka ļāvu ekselim regresijas taisni piezīmēt. Pēc skata, krievu īpatsvaram samazinoties zem 4%, “Saskaņas” balsis paslīd zem 5% un pilnīgi latviskā vidē par saskaņu balso vien 3%. Arī regresijas taisnei, ja x=0, y=3,07. Otrā galā skaidrību gūt grūtāk, jo Latvijā tik divas pašvaldības pārkrievotas vairāk nekā 75% apmērā — Daugavpils un Zilupe. Tomēr labs pirmais tuvinājums ir 2/3. Pamaz — jo šais vēlēšanās savu tiesu atņēma gan Sudraba, gan Krievu savienība, gan Šlesers, gan Dzintara Zaķa “Vienotība”. Tātad:

2014.g. Saeimas vēlēšanās par “Saskaņu” balsoja 3% latviešu un 2/3 krievu vēlētāju.

Kuŗas partijas vislabāk spēja pārliecināt savus piekritējus aiziet un nobalsot — un kuŗas visvājāk


Salīdzinot partiju balsu īpatsvaru un vēlētāju aktīvitāti, iespējams noteikt, kuŗas partijas vislabāk spēja pārliecināt savus piekritējus aiziet un nobalsot — un kuŗas visvājāk. Lūk, kāda ir abu rādītāju korrelācija (pašvaldību griezumā; labākai sajēgai arī Eiroparlamenta skaitļi):

Saraksts Korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti 2014.g. Saeimas vēlēšanās Korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanās
NA 0,582 0,591
V 0,385 0,469
LRA 0,159 0,020
LA 0,134 0,442
I -0,004  
B -0,012  
JKP -0,017  
ZZS -0,142 -0,445
Su -0,162 -0,296
VL -0,216  
Sa -0,254 -0,309
LKS -0,351 -0,148
NSL -0,406  

Jau otras vēlēšanas pēc kārtas savējos samobilizēt vislabāk spējusi Nācionālā apvienība. Arī 2.vietā jau otrreiz “Vienotība”. Un vispār viss augšgals pieder pilsētas latviešu partijām. Dibengalā — krievu partiju puduris. Kāpēc tā, skatīt pēdējo rindkopu šai rakstā.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,214 other followers

%d bloggers like this: