Cik latviešu un cik krievu balso par “Saskaņu” — 2014.g. Saeimas vēlēšanu dati


Samērā plaši apspriesta un propagandā izmantota lieta ir, cik latviešu balso par “Saskaņu” respektīvi “Saskaņas centru”. Patiesību ir visai viegli noskaidrot, jo šim polītiskam spēkam ir ārkārtīgi cieša korrelācija ar vēlētāju kultūretnisko piederību. 2011.g. Saeimas vēlēšanās par SC balsoja 5% latviešu, 2013.g. Rīgas domes vēlēšanās ~15% latviešu, pavasarī Eiroparlamenta vēlēšanās ne vairāk par 0,7 (procenti, protams). Kā bijis šoreiz Saeimas vēlēšanās?

Balsu īpatsvara korrelācija ar vēlētāju mājas valodu “Saskaņai” ir visaugstākā no visiem kandidātu sarakstiem: -0,971 ar latviešu un +0.971 ar krievu mājas valodu. Nākamie sekotāji ir Krievu savienība (-0,892 ar latviešu, +0,891 ar krievu) un Nācionālā apvienība (+0,716 ar latviešu, -0,716 ar krievu). Grafikā saistība izskatās tā:

2014 S Sa un KR mājas valoda

Saistība tik cieša un līneāra, ka ļāvu ekselim regresijas taisni piezīmēt. Pēc skata, krievu īpatsvaram samazinoties zem 4%, “Saskaņas” balsis paslīd zem 5% un pilnīgi latviskā vidē par saskaņu balso vien 3%. Arī regresijas taisnei, ja x=0, y=3,07. Otrā galā skaidrību gūt grūtāk, jo Latvijā tik divas pašvaldības pārkrievotas vairāk nekā 75% apmērā — Daugavpils un Zilupe. Tomēr labs pirmais tuvinājums ir 2/3. Pamaz — jo šais vēlēšanās savu tiesu atņēma gan Sudraba, gan Krievu savienība, gan Šlesers, gan Dzintara Zaķa “Vienotība”. Tātad:

2014.g. Saeimas vēlēšanās par “Saskaņu” balsoja 3% latviešu un 2/3 krievu vēlētāju.

Kuŗas partijas vislabāk spēja pārliecināt savus piekritējus aiziet un nobalsot — un kuŗas visvājāk


Salīdzinot partiju balsu īpatsvaru un vēlētāju aktīvitāti, iespējams noteikt, kuŗas partijas vislabāk spēja pārliecināt savus piekritējus aiziet un nobalsot — un kuŗas visvājāk. Lūk, kāda ir abu rādītāju korrelācija (pašvaldību griezumā; labākai sajēgai arī Eiroparlamenta skaitļi):

Saraksts Korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti 2014.g. Saeimas vēlēšanās Korrelācija ar vēlētāju aktīvitāti 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanās
NA 0,582 0,591
V 0,385 0,469
LRA 0,159 0,020
LA 0,134 0,442
I -0,004  
B -0,012  
JKP -0,017  
ZZS -0,142 -0,445
Su -0,162 -0,296
VL -0,216  
Sa -0,254 -0,309
LKS -0,351 -0,148
NSL -0,406  

Jau otras vēlēšanas pēc kārtas savējos samobilizēt vislabāk spējusi Nācionālā apvienība. Arī 2.vietā jau otrreiz “Vienotība”. Un vispār viss augšgals pieder pilsētas latviešu partijām. Dibengalā — krievu partiju puduris. Kāpēc tā, skatīt pēdējo rindkopu šai rakstā.

Latviešu un krievu aktīvitāte 2014.g. Saeimas vēlēšanās


Pretēji tam, kā šķita visu laiku un līdz pat 4.oktobŗa pēcpusdienai (arī man), vēlētāju aktīvitāte Saeimas vēlēšanās kritusi tik par mata tiesu un veselos skaitļos ir tie paši 59%, kas bija 2011.g. Taču galvenā Latvijas vēlētāju robežšķirtne ir kultūretniska, tāpēc vēlēšanu iznākumu ļoti lielā mērā iespaido aktīvitātes atšķirības starp latviešiem un krieviem. Turklāt par tautību vēl precīzāks piederības rādītājs ir mājas valoda, par ko ir 2011.g. tautskaites dati. 2011.g. Saeimā nebija būtiskas aktīvitātes atšķirības, 2012.g. valsts valodas nobalsošanā latvieši piedalījās cītīgāk, 2013.g. Rīgas domes vēlēšanās aktīvāk balsoja krievi, 2014.g. Eiroparlamenta vēlēšanās — latvieši.

Kā bija šoreiz? Vēlētāju mājas valodas un aktīvitātes grafiks ir tāds (punkti ir pašvaldības):

2014 S mājas valoda un aktīvitāte

Atšķirība diezgan jūtama: latviešu aktīvitāte bijusi virs 60%, bet krievu zem 50%. Mērāmos lielumos aktīvitātei ir +0,299 korrelācija ar latviešu mājas valodu (un attiecīgi -0,299 ar krievu), tātad 2012.g. valsts valodas nobalsošanas (+0,298) un šīgada Eiroparlamenta vēlēšanu (+0,294) līmenī. Tas gan ļauj tikai 9% aktīvitātes atšķirību skaidrot ar kultūretnisko piederību, taču ir pietiekami, lai būtiski nosvērtu svaru kausus. Katrā ziņā ikviens jau vēlēšanu dienas pusdienlaikā cvk.lv varēja redzēt divas norādes, ka briest nopietna “Saskaņas” sakāve. Pirmkārt, šai visai līdzīgu aktīvitātes karti:

karte_lv[1]

Vēlētāju aktīvitāte 2014.g. Saeimas vēlēšanās.

Svarīgās pazīmes ir augstākas aktīvitātes gredzens ap Rīgu un zemāka aktīvitāte dienvidaustrumos, bet ne visā Latgalē — izņemot Preiļu un Balvu rajonu. Atceros, 2012.g. valsts valodas nobalsošanā visu dienu cītīgi pavadīju kopā ar ārzemju novērotājiem, nekam citam nepievērsdamies. Kad vakarā kāds no viņiem man parādīja aktīvitātes karti, nekavējoties cēlu savu “pret” uzvaras prognozi no 2:1 līdz 3:1:

Vēlētāju aktīvitāte 2012.g. nobalsošanā par krievu valsts valodu.

Vēlētāju aktīvitāte 2012.g. nobalsošanā par krievu valsts valodu.

Otra norāde bija, cik vēlētāju balsojuši vēlēšanu dienā līdz 12.00 apgabalu griezumā:

  • Rīgā 20,9%;
  • Vidzemē 24,1%;
  • Latgalē 20,6%;
  • Zemgalē 23,1%;
  • Kursā 23,7%.

Aktīvitātes karte un apgabalu aktīvitātes atšķirības bija nepārprotams signāls samazināt “Saskaņas” panākumu prognozi no 2011.g. 31 vietas līdz ~1/4 (~25).

Aktīvitātes atšķirību cēlonis tāpat kā 2012.g. nobalsošanā ir kultūretniska mobilizācija. Toreiz latviešus cīņai mobilizēja nobalsošanai nodotais ierosinājums iznīcināt latviešu tautu un valsti. Šoreiz tā bija Ukraina. Latvieši atkal cēlās cīņai — nepieļaut Janukoviča valdību Latvijā. Krieviem toties šogad bijis nopietnāk nekā līdz šim jāpārdomā, vai tiešām viņi vēlas nonākt Kremļa varā, redzot pēc Donbasa, kā tas izskatās dzīvē. Un daļa krievu pēc pārdomām atkritusi no “Saskaņas” — ne tik ļoti, lai balsotu par latviešu partijām, bet pietiekami, lai šoreiz paliktu mājās.

Rīgas partiju puduŗi un latviešu partiju panākumu karte


Esmu ielicis karti, kuŗš saraksts kuŗā Rīgas vēlēšanu iecirknī uzvarējis. Taču var pamatoti iebilst, ka daudz kur “Saskaņa” ir 1.vietā tikai vairāku latviešu partiju startēšanas dēļ. Rīgā kopumā, piemēram, “Saskaņa” ir pirmā ar 38,3% balsu, tak “Vienotībai”, Nācionālai apvienībai, zaļzemniekiem un reģionāļiem kopā ir 20,1%+15,6%+8,5%+7,1%=51,3% balsu. Kuŗš tad Rīgā uzvarējis? Lai to noskaidrotu, jāpāriet no atsevišķiem kandidātu sarakstiem uz plašākiem partiju un vēlētāju grupējumiem, un te lieti der partiju puduŗu metode. Rīgā to var piemērot, salīdzinot partiju balsu īpatsvaru iecirkņu griezumā. Galvaspilsētā laucinieku nav, tāpēc parasti ir diezgan stingra dalīšanās latviešu un krievu partijās. Tik reizēm kāda sīkpartija īsti nepieder nedz vieniem, nedz otriem. Šoreiz Rīgas korrelāciju tābula ir tāda:

Sa V NA ZZS LRA NSL LKS VL JKP LA B I
V -0,9495
NA -0,9311 0,8719
ZZS -0,7460 0,5528 0,6841
LRA -0,8319 0,7877 0,6828 0,5213
NSL -0,1243 -0,0650 0,1291 0,4127 -0,0257
LKS 0,5455 -0,6104 -0,6418 -0,2519 -0,5369 0,0199
VL -0,1627 0,0948 0,0221 0,2072 0,1771 0,0071 0,1808
JKP -0,6193 0,5879 0,5681 0,4139 0,5501 -0,0268 -0,3613 0,0425
LA -0,4858 0,4701 0,3038 0,3636 0,3698 -0,1010 0,1230 0,3408 0,2621
B -0,1132 0,0558 -0,0412 0,1728 0,0523 0,0806 0,3906 0,3242 0,0272 0,4917
I -0,1711 0,1441 0,1309 0,1548 0,1554 -0,0559 -0,0078 -0,0562 0,1821 0,1173 0,0893
Su -0,1265 0,0396 -0,0158 0,2348 0,0572 0,1510 0,4555 0,1997 0,0542 0,4261 0,5227 -0,0568

Līdzīgā veidā kā par Latviju var aprēķināt puduŗus:

  • latviešu — V+NA+ZZS+LRA+JKP+I ar 52,1% balsu;
  • krievu — Sa+LKS ar 40,1%;
  • Sudrabas — NSL ar 5,8%;
  • sīkpartiju — VL+LA+B+Su ar 2,1% balsu.

Un tad jau var ielikt latviešu puduŗa panākumu karti. Tiesa, jāliek vērā, ka tā rāda Rīgu latviskāku, nekā pilsēta ir, jo 128tk kolonistu nav papūlējušies aiziet pēc Latvijas pilsonības:

2014 S Rīga L

Nobeigumā iedvesmai vēl var salīdzināt ar 2011.g.:

riga-2011-latviesu-partijas[1]

Tāds pats skats, tik it kā nedaudz mazāk latvisks. Tas tāpēc, ka 2011.g. visi saraksti, kas nebija krievu pudurī, ietilpa latviešu pudurī un kartēs rādītas vien latviešu puduŗa balsis, ne starpība ar krievu puduri. Īstenībā šogad starpība ir lielāka. 2011.g. latviešu partijas bija guvušas 55,6%, bet krievu — 44,4% balsu; tad starpība bija 1,25 reizes, tagad 1,30.

Vai tiešām “viens vēlētājs, viena balss” — cik vienlīdzīgas bija 2014.g. Saeimas vēlēšanas?


Gandrīz priekš gada, kad parlaments vēl apsprieda Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, rakstīju, vai tiešām Saeimas vēlēšanas ir vienlīdzīgas, kā to noteic Satversme. Un bažījos:

Iznākumā, izmantojot [iedzīvotāju reģistra] datus, kas arvien mazāk ataino patieso vēlētāju izvietojumu, vienu vēlētāju balsis kļūst aizvien mazvērtīgākas, salīdzinot ar citu balsīm. Ja nekas netiks mainīts, nākamgada Saeimas vēlēšanās balss svara atšķirības apgabalos, visticamāk, būs vēl lielākas, jo nav nekādu pazīmju par iedzīvotāju uzskaites uzlabošanos vai migrācijas plūsmu pavēršanos pretējā virzienā.

..arī nākamgad vienam vēlētājam būs viena balss, bet citam — 1,2 (vai pat 1,3) balsis. Cik liela nevienlīdzība jāsasniedz, lai to labotu?

Nu var pārbaudīt, cik bažas bijušas pamatotas. Skaitļi ir tādi:

Apgabals Vietas Derīgu balsu Balsis par vietu
Rīga 32 308877 9652
Vidzeme 26 251220 9662
Latgale 15 104920 6995
Zemgale 14 126400 9029
Kursa 13 115121 8855
KOPĀ 100 906538 9065

Lielākā un mazākā balss svara atšķirība bijusi 9662/6995=1,381 reize jeb 38,1%. It kā padaudz, bet kā tas ir, salīdzinot ar iepriekšējām (arī Latvijas laika) vēlēšanām? Lūk, tā:

Vēlēšanu vienlīdzība

Padomāsim! 1919.—20.gadā, lemjot par Satversmes sapulces vēlēšanām, mūsu valsts dibinātājiem nebija skaidru ziņu par vēlētāju izvietojumu vēlēšanu apgabalos. Tāpēc viņi bija spiesti izmantot 1897.g. Krievijas tautskaites datus. Tie bija 23 gadus veci, un pasaule bija mainījusies līdz nepazīšanai: vispirms strauja un nevienmērīga attīstība (piemēram, Rīgas iedzīvotāju skaits līdz 1913.g. izauga no 280tk līdz 520tk), tad kaŗš, mobilizācija, fabriku un to strādnieku izvešana, bēgļu kustība, lielinieku režīms, Bermonts, brīvības cīņas, daudzi pierobežas apvidi joprojām igauņu, leišu vai poļu okupēti. Un tomēr tādi aizvēsturiski dati bija precīzāki nekā mūsdienās svaigas iedzīvotāju reģistra ziņas!

Ko darīt? Ir divi vienkārši un eleganti risinājumi. Pirmkārt, Latviju darīt par vienu vienotu vēlēšanu apgabalu, kuŗā ievēlē 100 deputātu. Tas dotu papildus ērtību vēlētājiem: iespēju izvēlēties starp visiem valstī pieteiktiem kandidātiem. Tāpat atkristu vēlētāju braukšana uz citu apgabalu balsot par vēlamo kandidātu. Pusotru miljonu vēlētāju liels vēlēšanu apgabals nav nekas ārkārtējs. Izraēlā ar sešiem miljoniem un Nīderlandē ar trīspadsmit arī ir tikai viens vēlēšanu apgabals.

Otrkārt, var dalīt mandātus apgabaliem pēc vēlēšanām — proporcionāli nobalsojušo skaitam. Tad Rīgā un Vidzemē būtu par divām vietām vairāk, bet Latgalē par četrām mazāk, un lielākā un mazākā balss svara atšķirība starp apgabaliem būtu tikai 7,7%.

Treškārt, nevar zināt, kad, kā un vai Saeima risinās vēlēšanu nevienlīdzības kroplību. Taču iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Saeimas vēlēšanu likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 6.pantam var neatkarīgi no tā.

Un ir vēl viena lieta — ko nedarīt. Neieviest no iedzīvotāju reģistra atvasināto vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās. Tas, ka Latvijas pilsoņi var brīvi balsot jebkuŗā iecirknī iekšzemē vai ārzemēs bez iepriekšējas pieteikšanās, ir liela ērtība un nozīmīga daļa no tā, kas dara Latvijas vēlēšanu sistēmu un balsošanas kārtību par Latvijas lepnumu. Nevajag cilvēkus piesiet vienam noteiktam iecirknim, it īpaši pēc kļūdainiem un arvien kļūdainākiem datiem.

Polītiskā sadrumstalotība 2014.g. Saeimas vēlēšanās


Samērā bieži dzirdama gaušanās par polītisko sadrumstalotību: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Tomēr, tiekoties ar citu zemju pārstāvjiem, esmu novērojis, ka gandrīz visi teicienu zina attiecinātu uz savu tautu. Bet cik īsti partiju ir mums? Partiju reģistrā ir 75 partijas, vēlēšanās nupat piedalījās 13 sarakstu, Saeimā tika 6, valdību, šķiet, veidos 3. Kuŗš ir īstais skaitlis? Vēlēšanu izpētē (un arī citās jomās) izmanto īpašu sadrumstalotības skaitli, kas rāda, cik vienlielu partiju radītu tādu pašu sadrumstalotību:

N=1/∑pi2, kur N – sadrumstalotība, pi – i-tās partijas balsu vai vietu īpatsvars.

Sadrumstalotība 1993-2014

Latvijā sadrumstalotība svārstījusies līdzi polītiskai attīstībai, partiju apvienošanai, šķelšanai un jaunu dibināšanai. Pašreizējais posms sācies pēc 2009.g., kad daudzu izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās bija grūdiens latviešu partijām apvienoties lielākos polītiskos spēkos. Salīdzinot balsu un vietu sadrumstalotību, redzams, kā darbojas vēlēšanu sistēma — parlamentā sadrumstalotība vienmēr mazāka nekā vēlēšanu urnās. Rīgā sadrumstalotība kopš 2005.g. kritusies straujāk un ir zemāka nekā Latvijā “Saskaņas centra” izvirzīšanās dēļ.

Un kā Latvijas šīgada 5,60 izskatās pret citām Eiropas valstu vēlēšanām? Spriediet paši, šogad Serbijā bija 3,53, Ungarijā 3,22, Maķedonijā 3,43, Beļģijā 9,46, Kosovā 5,22, Slovēnijā 5,33, Zviedrijā 5,41 un nule Bulgārijā 5,77. Tā ka, kur divi latvieši, tur tikpat partiju, cik citur Eiropā.

Otrā līga: ēnu Saeima — Šlesera valdība, Straume par spīkeru?


Turpinot par sīkpartijām. Būtu es kāds caurkritis pliners, šlesers, repše vai bordāns, taisītu ēnu Saeimu. Doma vienkārša: izspēlē Saeimas vēlēšanas starp tajā netikušām partijām un tad darās pakaļ īstai. Sanāk tādas polītmācības pašiem, turklāt varbūt pa laikam plašsaziņas līdzekļu interesi var pievērst. Kazi, pat visus četrus gadus nolauzt tā. Vēlēšanu likumu gan es maķenīt citādi piemērotu: lai saglabātu proporcionālitāti, vietas pa apgabaliem dalītu pēc partiju balsīm, ne balsstiesīgo skaita; nīsto 5% barjeru atmestu un 1-3-5 dalīšanas vietā liktu vienkāršāko 1-2-3, kur gluži kā veikalā manta (mandāts) maksā noteiktu cenu (balsu skaitu) un, cik tev naudas (balsu), tik vari dabūt. Ēnu Saeima veidojas tāda:

Saraksts Rīga Vidzeme Latgale Zemgale Kursa KOPĀ
Krievu savienība 12 4 13 5 1 35
“Vienoti Latvijai” 9 7 4 4 3 27
“Latvijas attīstībai” 5 8 2 3 2 20
Jaunā konservātīvā partija 6 4 1 2 2 15
“Brīvība” 1 1 - - - 2
“Izaugsme” - 1 - - - 1
“Suverēnitāte” - - - - - 0

Un tad varētu Pliners Šlesera valdību uz otru ēnu Saeimas termiņu stutēt, Straume atpakaļ spīkera amatā posties, Repše tālāk lidot, Jaunā konservātīvā partija opozīcijā vecēt, Virsmātes vietnieki Zemes virsū visu to svētīt un Andris Skride — ārstēt.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,209 other followers

%d bloggers like this: