Sīkpartiju vēlēšanu karte 2014.g. Saeimas vēlēšanās


Solījos gatavot aktīvitātes maiņu, bet ieraudzīju šo un nolēmu ko līdzīgu par Latviju. Proti, kas kuŗā vietā uzvarējis Saeimā netikušo partiju konkurencē. Īpaši atzīmējot, ja kāda sīkpartija kaut kur tikusi pāri 5%. Vislabāk karte baudāma komplektā ar ēnu Saeimu.

2014 S sīkpartijas

Katrs mazulītis kādā vietā bijis priekšā pārējiem, taču visskaistāk, manuprāt, izskatās divas partijas. Krievu savienība mikrolīmenī rāda pārkrievotos apvidus tāpat kā “Saskaņa” makrolīmenī, tikai maķenīt plašāk. Tāpat LKS ir vienīgā sīkpartija, kas (Dienvidlatgalē) tikusi pāri 5% vairāk nekā atsevišķos pagastos. Savukārt “Izaugsmei” var redzēt, no kurienes nāk partijas līderis Andris Skride. Tā kā salīdzināmi niecīgi skaitļi, daudzviet balsu skaits sakritis vairākiem sarakstiem.

Aizlaist sestdien uz pilsētu un nobalsot — 2014.g. Saeimas vēlētāju aktīvitātes karte


Vēlēšanu dienā un naktī Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā jau uzreiz bija skatāma aktīvitātes karte, tomēr — pašvaldību griezumā. Ko tā rādīja, esmu jau izteicies — ka latviešu aktīvitāte jūtami augstāka nekā krievu. Tomēr pašvaldības līmenī zūd daudz informācijas, kas saskatāma pilsētu un pagastu līmenī. Piemēram, Latgalē Dzintara Zaķa atbalstītāju aktīvitātes areāls.

Bet kā ir Latvijā? Lūk, tā:

2014 S aktīvitāte

Laikam visvieglāk saskatāmā parādība ir tādi kā tumši mušu punktiņi uz bālāka fona viscaur Latvijā. Šo esmu pieminējis jau iepriekš, tik bez kartes — pilsētās aktīvitāte bijusi 64%, bet laukos 49%. Taču aktīvitāti cēluši ne tikai (un ne tik ļoti) paši pilsētnieki, cītīgāk balsodami. Ja būtu tā, tad fona bālums nebūtu īpaši bāls tieši apkārt pilsētām. Bet ir. Gan šogad, gan iepriekšējos gadus, gan Latvijas laikā. Jo laucinieki izmanto ērtības, ka var balsot jebkuŗā iecirknī bez iepriekšējas pieteikšanās, lai sestdienā aizlaistu uz pilsētu un tur nobalsotu. Tas ir vēl viens veids, kā iespēja balsot jebkuŗā iecirknī ar pases spiedoga spiešanu ceļ vēlētāju aktīvitāti. Nebūt ne visi laucinieki, ja tos piesietu iecirknim kā Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās, nobalsotu sava pagasta iecirknī vai nopūlētos pieteikt iecirkņa maiņu.

Galējs piemērs ir Salacgrīva: pilsētā aktīvitāte 97,5%, apkārtējā Salacgrīvas pagastā 12,8%. Vairākumam Salacgrīvas pagasta vēlētāju balsot pilsētā ir ērtāk nekā Korģenē, kur ir pagasta iecirknis. Pašvaldība, piesaistot adreses iecirkņiem, protams, var censties atrast Salacgrīvas un Korģenes baseina ūdensšķirtni, taču pat teorētiskā ideālā abās pusēs iecirkņu robežai paliek vēlētāji, kas labprātāk būtu balsojuši otrā iecirknī — ne tajā, kur iedalīti. Var iebilst, ka Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās taču var mainīt savu iecirkni. Jā, var, taču krietnu laiku priekš vēlēšanām (ne vēlāk kā 25 dienas iepriekš) un tomēr mazliet pašam papūloties. Bet ikviens šķērslis ceļā līdz urnai mazina vēlētāju skaitu, kas līdz tai nokļūst.

Kartē ieraudzīt var vēl dažas lietas, bet ne tik viegli, tāpēc šoreiz par tām paklusēšu. Paklusēšu un ņemšos gatavot 2011. —2014.g. aktīvitātes maiņas karti.

«Latvijas fakti»: Šajās vēlēšanās 20% «Saskaņas» vēlētāju bijuši latvieši. Vai tiešām?


Kopš vēlēšanām vismaz trīsreiz cilvēki pievērsuši manu uzmanību LETAS aprakstītiem Aigara Freimaņa apgalvojumiem:

Pēc «Latvijas faktu» veiktajām vairākām priekšvēlēšanu aptaujām, socioloģisko aptauju kompānija secinājusi, ka šajās Saeimas vēlēšanās par «Saskaņu» balsojuši 80% krievvalodīgie vēlētāji, bet 20% – latviski runājošie. Pēc Freimaņa teiktā, iepriekšējās vēlēšanās par «Saskaņu» balsoja 10% latviski runājošo. «Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, latviešu atbalsts «Saskaņai» ir būtiski audzis.»

Savukārt, runājot par krievvalodīgo vēlētāju atbalstu latviskajām partijām, Freimanis stāstīja, ka šis atbalsts palicis nemainīgs. «Katru no latviskajām partijām atbalsta neliels procents krievvalodīgo. Piemēram, Nacionālo apvienību – ap 2-3%, «Vienotību» – gadu no gada ap 5-9%, bet lielākais atbalsts ir «Zaļo un zemnieku savienībai» – ap 10%.»

Ko es par to domāju? Nav tiesa.

Pirmkārt (un ar to pietiktu), priekšvēlēšanu aptaujās nav iespējams konstatēt, kā balsots.

Bet labi, pieņemsim, ka LETA kļūdījusies un īstenībā runa par balsojušo vēlētāju aptaujām. Bet tad nav saprotams, kāpēc runa par vairākām aptaujām, ja “Latvijas fakti” veica tik vienu. Bet labi, pieņemsim, ka runa tik un tā ir par “LF” balsojušo vēlētāju aptauju.

Tad, lūk, otra patiesība ir tāda, ka aptaujās nav iespējams konstatēt patiesību. Tikai to, ko cilvēki apgalvo. Žanra klasika ir, ka aptaujā 11% teic, ka nebalsos, bet īstenībā neaiziet balsot 41%. Jo daļa cilvēku aptaujā klāsta nevis savus patiesos nodomus un rīcību, bet “pareizo” atbildi, kāda viņiem tā šķiet. Tāpat ar partijām: ir tādas, par kuŗām cilvēki kaunas atzīties, ka balsos vai balsojuši. Piemēram, tais pašās balsojušo vēlētāju aptaujās “Vienotība” bija priekšā “Saskaņai”.

Bet labi, vai fakti atbilst apgalvojumiem? Apgalvojumi ir būtībā trīs:

  1. 20% “Saskaņas” vēlētāju ir latviski runājošie;
  2. salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, latviešu atbalsts “Saskaņai” būtiski audzis;
  3. tas par krievvalodīgo atbalstu latviešu partijām.

Pēc kārtas. Vispirms pilnīgi piekrītu Freimanim, ka izšķirīgais kultūretniskās identitātes rādītājs Latvijā ir valoda (ne tautība). Par valodu saistībā ar vēlēšanām pieejami lieliski 2011.g. tautskaites dati: balsstiesīgie pēc mājas valodas pašvaldību griezumā. Izmantojot tos, var aplēst, ka valodai bija neticami augsta (0,993) korrelācija ar 2012.gada valsts valodas nobalsošanas iznākumu, kā arī to, ka “Saskaņas centra” 2011.gada Saeimas vēlēšanu skaitļi valodai ir vēl tuvāki nekā tautībai (0,978 korrelācija pret 0,966).

Un tagad ķeŗos vērsim pie lietas. Par “Saskaņu” nobalsoja 23%. 20% no tā ir 4,6% balsojušo. Latvieši (pēc mājas valodas) ir 73% vēlētāju, krievi 27%. Latviešu aktīvitāte bija augstāka nekā krievu: 59% caurmēru veido latviešu ~61% un krievu ~53%. Nobalsojušo skaitā latvieši bija mazliet virs 3/4, bet krievi — mazliet zem 1/4. 4,6% balsojušo ir mazliet vairāk nekā 6% balsojušo latviešu. Bet tas ir pretrunā ar “Saskaņas” vēlēšanu iznākumiem latviskos novados. No 110 novadiem 55 (apaļa puse) valodas latviešu īpatsvars balsstiesīgajos pārsniedz 95%. Šais novados Saeimas vēlēšanās bija 171504 derīgu balsu (vairāk nekā, piemēram, Latgalē, Zemgalē vai Kursā), no tām par “Saskaņu” 6109 jeb 3,56%. Salīdzinot vēlēšanu un tautskaites datus, var aplēst, ka patiesībā par “Saskaņu” balsoja 3% latviešu, kas ir ~10% “Saskaņas” vēlētāju.

Latviešu atbalsta maiņa. Latvijā ir 119 pašvaldības. No tām tikai nelatviskajā Eglonas novadā (no vēlētājiem 53% valodas latviešu, 47% valodas krievu) “Saskaņa” guvusi vairāk, bet arī tad par mikroskopisku tiesu: 2011.g. Saeimas vēlēšanās bija 36,5%, tagad 36,9%. Bet, lūk, kā bijis vislatviskākos novados, kur latviešu valodas vismaz 99% un, ja Freimanim taisnība, jābūt vislielākam “Saskaņas” atbalsta pieaugumam:

Nr.p.k. Novads Latviešu mājas valoda “Saskaņas centrs” 2011. “Saskaņa” 2014.
1. Lubānas novads 99,59% 5,2% 2,5%
2. Jaunpils novads 99,55% 3,9% 1,2%
3. Pārgaujas novads 99,40% 7,2% 5,2%
4. Aizputes novads 99,39% 5,3% 2,2%
5. Alsungas novads 99,26% 4,0% 1,7%
6. Dundagas novads 99,26% 3,8% 1,6%
7. Rojas novads 99,23% 5,5% 2,4%
8. Vecpiebalgas novads 99,22% 5,2% 3,1%
9. Durbes novads 99,10% 4,3% 2,0%
10. Skrundas novads 99,03% 5,3% 1,6%
11. Smiltenes novads 99,01% 4,7% 2,4%

Īstenībā te “Saskaņa” zaudējusi lielāko daļu iepriekšējo balsotāju!

Krievvalodīgo atbalstu latviešu partijām dziļāk neesmu pētījis, tomēr izskatās, ka šogad tas nevis palicis nemainīgs, bet audzis. Lai pieminu tik Dzintara Zaķa “Vienotību” un ZZS vietējos līdeŗus, tādus kā Krāslavas Gunārs Upenieks, kuŗš spējis Kaplavu no 64% SC un 18% ZZS vērst par 52% ZZS un 29% “Saskaņas”. Nācionālā apvienība gan nav guvusi 2…3% krievvalodīgo balsu. Ja tā būtu, tad Latvijā nebūtu pussimta iecirkņu, kur NA palikusi zem 2%. Es NA dotu ne vairāk par 1%.

Tā ka vēlreiz — LETAS aprakstītie apgalvojumi neatbilst patiesībai, proti, vēlēšanu iznākumiem.

Autoskola: 2.nodarbība — termini un pienākumi


Otrā nodarbībā dabūjām konspektu lapas, satiksmes noteikumus, ceļa zīmju brošūru un līgumu. Tēmatiskie uzdevumi (lielā zaļā grāmata) tika nopirkti, pirmais rēķins apmaksāts un praktiskās braukšanas nodarbības pieteiktas jau mājasdarba vietā. Sākās arī mācības. Un sākās ar terminu un vadītāja pienākumu apgūšanu. Gan pasniedzēja stāstītais, gan tā apvienojamība ar konspekta darba lapām šķita labā līmenī. Ar klusu labpatiku konstatēju, ka man ir laba operātīvā atmiņa — varēju pierakstīt gaŗāku pasniedzēja teikto bez pārjautāšanas un nekļūdījos testa jautājumos par lietām, kas apspriestas priekš pāris minūtēm. Papildus pamattematam pasniedzējs dalījās arī visādos krikumos, piemēram:

  • braukšanas nodarbībās nav jāuztraucas nodarīt postu, jo vadītājs satiksmes noteikumu izpratnē ir braukšanas instruktors. Viņš var visu, tik bremzes atlaist ne;
  • autobuss, kas brauc uz autobusu parku, nav pasažieŗu transportlīdzeklis — svarīga ir maršruta esamība;
  • B kategorija neder hammera vadīšanai, sassodīts;
  • nedrīkst stāties <5m no gājēju pārejas vai velopārbrauktuves;
  • braucot ar 50 km/h, jātur vismaz 3 korpusu starpa;
  • ja ceļam vismaz 4 joslas, apdzīt nedrīkst.

Nostiprinājās iespaids, ka satiksme Latvijā ir pārmērīgi rēgulēta. Šoreiz drošības jostas. Cītīgi sprādzējos, mēdzu arī citus mudināt. Bet! Satiksmes noteikumu 38.5.p. noteic vadītāja pienākumu nevest nepiesprādzējušos pasažieŗus. Atvainojiet, vadītājs ir ieinteresēts, lai, strauji bremzējot, viņā neietriektos aizmugurē sēdošais, savukārt pasažieris ir ieinteresēts, lai nekļūtu par fizikālu ķermeni, kas kustas ar impulsu m·v. Kā rāda lieliskais fizmix.lv:

shema%20sadursmei[1]

Ja automobilī sēdošiem tas nav svarīgi, tā ir viņu suņa darīšana un viņi, brīvi cilvēki būdami, paši atbild par sekām. Gluži tāpat kā cilvēkiem, kuŗi nav reģistrējuši savu laulību, pašiem jāuzņemas atbildība par sava lēmuma sekām.

Tika uzdots pirmais mājasdarbs: iemācīties satiksmes noteikumu 1.—5.nodaļu un izpildīt lielās zaļās grāmatas 5.—13.lpp. uzdevumus. Es zinu, ko darīšu valsts svētkos!

Nauda un balsis kopš 2010.g. — kā attīstījusies Latvijas partiju vēlēšanu izdevumu un gūto balsu attiecība


Gatavojot iepriekšējo ierakstu, iedomājos, ka varētu vienā latu un balsu grafikā salikt ne tikai nule notikušās Saeimas vēlēšanas, bet arī partiju stāvokli iepriekšējās. Tad varētu redzēt, kā kuŗai laika gaitā mainās naudas un balsu attiecība. Korekti būtu salīdzināt ar 2011. un 2010.g. — kopš izveidojusies tagadējā partiju sistēma. Vispirms sūrs izrakumu darbs (paldies KNAB par senāku partiju finanču deklarāciju turēšanu publiski), un tad var skatīties, vai augļi saldi:

Nauda un balsis 2010-2014

Nauda un balsis — cik kuŗai partijai izmaksāja balsis 2014.g. Saeimas vēlēšanās


Pamanīju, ka KNAB publicētas visu Saeimas kandidātu sarakstu vēlēšanu finanču deklarācijas. Un tas nozīmē, ka var sarēķināt, cik kuŗai partijai izmaksāja balss vēlēšanās un kādu daļu partiju gūtā balsu skaita var izskaidrot ar vēlēšanās iztērēto naudu. Visi saraksti kopā iztērējuši 2,6mln latu un ieguvuši 907tk balsu. Salīdzinot ar 2011.g. Saeimas vēlēšanām, partiju tēriņi vairāk nekā dubultojušies: toreiz kopsumma bija 1,3mln latu. Tiesa, 2010.g. partiju tēriņi bija 3,6mln. Caurmēra izdevumi bijuši 2,88Ls par balsi (2011.g. — 1,41Ls, 2010. — 3,82Ls), tomēr dažādām partijām izdevumu un balsu attiecība ir ļoti atšķirīga:

2014 S Ls par balsi

Lieliski redzams, kuŗām partijām ziedots piecītis nesis visbagātākos augļus un kuŗām partijām balsis nākušas visgrūtāk un aizmaksātas ar rubuļu rubuļiem.

Vai nauda noteic vēlēšanu iznākumu? Nē, bet ietekmē gan. Izkliede ir liela, taču, pieņemot par rādītāju R2, var teikt, ka šais vēlēšanās iztērētā nauda izskaidro 43% (2011.g. — 36%) no iznākuma.

 2014 S Ls un balsis

Slīpā līnija rāda vēlēšanu izdevumu un gūto balsu caurmēra attiecību. Partijām virs līnijas balsu gūšana bijusi lētāka, partijām zem līnijas — dārgāka. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, redzams, ka tradicionāli vismazākie naudas līdzekļi balss gūšanai nepieciešami Nācionālai apvienībai, bet visdārgāk ceļš līdz vēlētāja sirdij maksā oligarchu partijām, kā arī Krievu savienībai.

Daži jautājumi un atbildes par Solvitu Āboltiņu


Cilvēki vaicājuši dažas lietas par Solvitu Āboltiņu, precīzāk, viņas panākumiem vēlēšanās. Raudzīšu atbildēt.

1. Vai nav aizdomīgi, ka viendabīgā vidē vienā un tajā pašā novadā blakus pagastos (lai būtu Jūŗkalne un Ziras) vienā Āboltiņai 8 plusi un 26 svītrojumi (attiecīgi 13,6% un 44,1% “Vienotības” balsu iecirknī) un viņa palikusi sarakstā pēdējā vietā, bet otrā 11 plusi un 3 svītrojumi (attiecīgi 45,8% un 12,5%) un Āboltiņa ir 1.vietā?

Nē, nav aizdomīgi. Maziem skaitļiem — arī kandidātu plusiem un svītrojumiem — piemīt stochastiskas (gadījuma rakstura) svārstības. Pats to pārbaudīju pērn ar viena kandidāta balsīm Rīgas domes vēlēšanās. Lai būtu uzskatāmāk, plusus, svītrojumus un to starpību var salikt grafikā pret iecirkņa lielumu (“Vienotības” balsu skaitu iecirknī):

SĀ +&- un V balsis

Te redzams, ka mazākos iecirkņos Āboltiņas plusi un svītrojumi svārstās diezgan plašā amplitūdā. Augot iecirkņa lielumam, amplitūda mazinās, svārstības rimst, bet caurmērs paliek nemainīgs visiem trīs rādītājiem. Jūŗkalnes un Ziru dati izcelti ar lielāku punkta izmēru un stingrāku riņķa līniju. Redzams, ka arī šie iecirkņi nav ārpus vispārējās likumsakarības.

2. Vai nav kas aizdomīgs manāms, salīdzinot mazākus un lielākus (lasi, lauku un pilsētu) iecirkņus?

Nē, nav. Atbildēts jau iepriekšējā punktā — skatīt grafiku un rindkopu pēc tā.

3. Vai nav kas aizdomīgs manāms, salīdzinot pašvaldības, ko vada “Vienotības” pārstāvis, un tās, kur pie varas citi?

Nē, nav. Ja esmu pareizi izbūries, Kursā ir vesels viens novads ar “Vienotības” domes priekšsēdētāju — Gunāra Laicāna Dundaga. Tad, lūk, Dundagas novadā Āboltiņu plusojuši 26,6% “Vienotības” vēlētāju, svītrojuši 31,8%, saldo ir -5,2%. Salīdzinot ar pārējo Kursu (28,4% plusu, 27,3% svītrojumu, +1,1% bilance), redzams, ka “Vienotības” pārvaldītā novadā Āboltiņas rezultāts pat sliktāks nekā citur.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,216 other followers

%d bloggers like this: