2014.g. mēnešu pirmie teikumi


Tuvojas gada nogale, un tas mudina atskatīties uz pagājušo gadu. Viena lieta, ko emuārists var darīt, ir — viegli pablenzt nabā un apkopot katra mēneša pirmā ieraksta pirmos teikumus. Šādi var redzēt gan gada aktuālitātes, gan emuārista rakstīšanas jomas un veidu. Man šogad bijis tā:

  • janvāris — “WordPress” automātrūķi sagatavojuši mana emuāra gada pārskatu;
  • februāris — vairāki lasītāji, piemēram, Ģirts Lapiņš (@GirtsLapins), norādījuši, ka viņu iespaidi, kur Ukrainā kuŗa valoda pārsvarā, atšķiŗas no ukraiņu pašu tautas skaitīšanas datiem;
  • marts — esmu apmeklējis gadskārtējo Ķīpsalas grāmatu izstādi;
  • aprīlis — kā iepriekš solīju, dalīšos savās domās, kāds būtu iedzīvotāju skaits un sastāvs, ja Abrene būtu palikusi Latvijai, jo Latvija 20.gadsimtu būtu palikusi brīva un neatkarīga, kā aprakstīts Aināra Zelča “Abrenē 2002″;
  • maijs — pret ko ir lielāka bijība — pret paša roku darbu, kam zini visas aizkulises un virtuvi, vai pret godājamu senču darbu, kas tev ļauj baudīt visādus labumus?
  • jūnijsRīgas partiju puduŗu noteikšana ļauj aplēst, kur kuŗš puduris bijis pārsvarā, kur šogad bijusi robeža starp latvisko un pārkrievoto Rīgu;
  • jūlijs — Zaļo un zemnieku savienība vēlēšanās parasti ir izteikta lauku latviešu partija ar īpaši stiprām pozīcijām Ventspilī un Ventspils novadā (tai pašā agrākā rajonā);
  • augusts — esmu jau izstāstījis diviem cilvēkiem (klasesbiedrs; gadsimtu mijas LU Studentu padomes aprindas), tā ka vairs nav noslēpums, tāpēc atļaušos ielikt arī te;
  • septembris — vakardienas brauciens vilcienā uz Jūŗmalas pusmaratonu un atpakaļ laikam bijis izšķirīgs iespaids, ka mans sešgadnieks šovakar izdomājis burvīgu spēli — vilcienus;
  • oktobris — tipisks vēlēšanu iecirknis ir — skola pilsētā un tautas nams vai pagasta pārvalde laukos;
  • novembris — amicus Ritvars, sed magis amica veritas;
  • decembris — nedēļas laikā automācības gājušas uz priekšu.

Jā, tāds esmu, un tā bijis. Un, lai būtu interesantāk, nododu stafeti trim citiem — PaeglīšiemAnetei Kalniņai un Vaŗa bungām.

Nācionālās apvienības kongresa iespaidi


Raivja Dzintara runa bija viens no kongresa mezglu punktiem.

Raivja Dzintara runa bija viens no kongresa mezgla punktiem.

Piedalījos sestdien, 13.decembrī Nācionālās apvienības kongresā un nu varu dalītos iespaidos (izmantojot dažus NA sejgrāmatas albuma attēlus).

Pirmais priekšiespaids no rīta bija spirgtums. Ne tikai man, bet arī citiem. Laikapstākļu radīts, tas tomēr veidoja arī sarīkojuma noskaņu. Ierodoties Ogres mūzikas skolā, kur notika kongress, pirmais iespaids bija — cik daudz cilvēku sabraucis! Iespaidu vēlāk apstiprināja mandātu komisija, ziņojot, ka no 260 izvirzītiem delegātiem ieradušies 250 (96,2%!). Tā kā mani lūdza vadīt balsu skaitīšanu, laiks līdz kongresa sākumam pagāja, rūpējoties par balsu skaitītāju un piederumu gatavību kā atklātai, tā aizklātai balsošanai. Tomēr pietika laika, lai atcerētos šais pašās telpās priekš pieciem gadiem notikušo “Visu Latvijai!” kongresu (par ko toreiz arī uzrakstīju apskatu). Jāpiekrīt Jānim Iesalniekam, kuŗš debatēs abus salīdzināja un secināja, ka notikusi ievērojama attīstība uz priekšu. Un jāpiekrīt arī Raivim Dzintaram, kuŗš ievadrunā atgādināja, ka sasniegtais ir sīkums, salīdzinot ar vēl izdarāmo un to, ko esam parādā valstij.

R.Dz. runa bija viens no kongresa mezgla punktiem. Ja tā parādīsies rakstveidā vai ierakstā, silti iesaku iepazīties. (PAPILDUS 15.dec.: rekur ir!) Bet šobrīd atstāstu pēc atmiņas un pierakstiem. Raivis sīkāk pievērsās divām lietām: starptautiskam stāvoklim un Latvijas vietai tajā; Latvijas polītikai un NA vietai tajā. Starptautiskā stāvoklī šobrīd mums galvenais ir Krievijas un Rietumu konflikts. Latvijai skaidri jābūt Rietumu pusē, bet ne kā ierindniekam. Rietumi spēj uzvarēt jebko, bet lemšanas mēchanisms smagnējs. Vēl vājāk ar gribu: Rietumi bieži maldās starp vērtību vakuumu un destruktīvām vērtībām, kas ved uz morālu un fizisku iznīcību. Ja Rietumi gribēs uzvarēt, tiem būs jānonāk līdz dzīvotspējīgām vērtībām.

Kongresu sveica Ogres novada galva Artūrs Mangulis (Zaļā partija).

Kongresu sveica Ogres novada galva Artūrs Mangulis (Zaļā partija).

Iekšpolītikā absurdi runāt par vienotu valdošo ideoloģiju Latvijā. Ir savtīgi politikāņi, radikāli līberāļi un nācionāli konservātīvi polītiķi. Un tas ir labākais, kas ir. Ko darām valdībā — iestarpinām labas lietas chaotiskā sistēmā. Tomēr bez NA Latvija būtu pavisam citāda — bail iedomāties, kāda. Bet apstāties pie sasniegtā līdzvērtīgi zaudējumam. Par 18.novembŗa lāpu gājienu runā tālu pasaulē. Tūkstošiem cilvēku un ģimeņu, kas tajā piedalās, negaida mazliet latviskāku Latviju, bet — latvisku Latviju! NA jākļūst par pirmo partiju Latvijā — pēc 5 vai 10 gadiem, nav tik svarīgi. Jāuzvar ar 30…35 vietām Saeimā, lai var valdībā piesaistīt vienu lielāku vai pāris sīkāku neitrālu latviešu partiju. Tad beigsies pašreizējais stāvoklis, kad NA nevalda, bet ietekmē daudzgalvainu procesu. Iespēju griesti piedēvēti un piesaukti kopš pirmās dienas polītikā, bet vide jau vienmēr pārbauda gribu.

Revīzijas komisija ziņoja, ka 1.decembrī NA bija 736 biedri, no tiem 150 nav pārreģistrējušies TB/LNNK un VL! vecbiedri, bet kopš 24.janvāŗa iestājušies jaunbiedri. Partijai ir 40 nodaļu (un lielāks skaits atbalsta grupu), no kuŗām 24 Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Ētikas komisija Antas Rudzītes personā ziņoja, ka NA biedri šogad godā turējuši latviskus tikumus. Bijis tik viens iesniegums — par domstarpībām nodaļas iekšienē, un komisijai atlicis laika Saeimas deputātu un ministru rīcības izpētei. Secinājums: deputāti un ministri ir dedzīgi un pārliecināti patrioti. Paraugam tika minēts Einārs Cilinskis, kas uzskatāmi apliecinājis, ka pārliecība un principi pārāki par amatu. Labi, ka NA frakcija bijusi pret Saeimas deputātu algas celšanu. Kad to nav izdevies novērst, NA deputāti no algas pielikuma atteikušies un ziedo to labdarībai. Attiecībā uz lietām ārpus partijas A.R. aicināja ieviest starptautisku programmu kolonistu repatriēšanai.

Ritvars, Jānis, Ritvars.

Ritvars, Jānis, Ritvars.

Otrs kongresa mezgla punkts bija vadības vēlēšanas. Bija skaidrs, ka līdzpriekšsēdētāja amatā pārvēlēs līdzšinējos — Raivi Dzintaru un Gaidi Bērziņu. Tā arī notika ar 239 balsīm no 248 (96,4%). Bet valdes vēlēšanas bija neparedzamas. Pēc statūtiem, valdē bez līdzpriekšsēdētājiem ir vēl 12 locekļu: 6 NA frakcijas deleģēti Saeimas deputāti un 6 Kongresā brīvi vēlēti. Patīkami, ka līdzpriekšsēdētāju un valdnieku izvirzīšana beidzas 2 nedēļas priekš kongresa, tādējādi kongresa delegātiem ir laiks apdomāt, par ko balsot. Saeimas frakcija, kā izskatās, ievērojot arī vajadzību pēc visu vēlēšanu apgabalu pārzinātāju būšanas valdē, deleģēja (alfabēta secībā):

  1. Eināru Cilinski;
  2. Jāni Dombravu;
  3. Rihardu Kolu;
  4. Inesi Laizāni;
  5. Ināru Mūrnieci;
  6. Imantu Parādnieku.

NA valde 6 kongresā vēlētām vietām izvirzīja 6 kandidātus, bet nodaļas — vēl 10. Kaut kad kongresā pārsteigts izdzirdēju, ka šis ir 1. NA kongress. Apdomāju un sapratu, ka tiešām — šis ir 1.kongress kopš saplūšanas vienotā partijā. Attiecīgi valdi pirmoreiz vēlē plašs cilvēku loks aizklāti, nevis deleģē pēc pušu paritātes principa. Tāpēc valdes vēlēšanās pirmoreiz varēja vērtēt atsevišķu kandidātu populāritāti un iespējamo grupējumu ietekmi. Balsošanas iznākumi tika gaidīti ar interesi, un paldies balsu skaitītājiem, kas strādāja ātri un profesionāli: viss tika saskaitīts ~40′ laikā, kad debates vēl ne tuvu nebija galam. Skaitļi bija tādi (treknināti ievēlētie):

  1. Roberts Zīle (izvirzīja valde) — 177 balsis;
  2. Egils Helmanis (valde) — 128;
  3. Dzintars Rasnačs (valde) — 127;
  4. Jānis Iesalnieks (valde) — 118;
  5. Raivis Zeltīts (Māŗupe) — 105;
  6. Ieva Holma (Ķekava) — 91;
  7. Dainis Locis (Rīga) — 90;
  8. Aigars Lūsis (valde) — 83;
  9. Jānis Eglīts (Baldone) — 76;
  10. Aleksandrs Kiršteins (Rīga) — 72;
  11. Jānis Birks (valde) — 66;
  12. Daiga Kalnbērziņa (Carnikava) — 54;
  13. Bruno Jurševics (Ventspils) — 50;
  14. Gunta Liepiņa (Jūŗmala) — 50;
  15. Valda Krinkele (Ikšķile) — 19;
  16. Andris Puide (Māŗupe) — 15.

Iespaidi par balsojumu:

  • delegāti vērtēja kandidātus, ne viņu izvirzītājus. Ja balsoja par valdes izvirzītiem, tad personīgu kvalitāšu, ne izvirzītāja dēļ;
  • grupējumu cīņa nebija manāma. Nebija noteiktu atbalstāmo kandidātu komplektu vai masveida balsošanas par vienu atsevišķu kandidātu;
  • kandidātu (un delegātu) izcelsmei (TB/LNNK vai VL!) palikusi vien vēsturiska nozīme. Arvien vairāk tādu, kam nav ne TB/LNNK, ne VL!, bet tik NA izcelsme;
  • vadībā nostiprinās jaunākā paaudze — Iesalnieks, Zeltīts, Holma ievēlēti valdē, Dombravu Raivis Dzintars izraudzījies par savu vietnieku. Un man tas patīk — gan tādi valdnieki, gan Dombravas izraudzīšana.

Skaitot balsis, nedzirdēju lielāko daļu debašu. Mazliet žēl, jo brīvais mikrofons ir brīvības izpausme un tur parasti gadās interesanti vai zīmīgi graudi. Bet skaitīt balsis bija interesantāk un sabiedrībai vērtīgāk. Kongresa nobeigumā līdzpriekšsēdētāji nosauca savus vietniekus. Dombravu jau minēju, Gaidis nosauca Robertu.

Kongresa laikā ik pa brīdim ievēroju lietas, ko grūti iedomāties citu partiju kongresos. Sākšana ar “Lēni, lēni Dieviņš brauca”; himna tik pašu balsīm bez ieraksta; domubiedru izjūta, sākot no Saeimas priekšsēdētājas līdz manas Vidzemes priekšpilsētas grupas seniorēm; valdes kandidātu kā cilvēku raksturojumi; beigšana ar 19.divīzijas dziesmu utt.

Atceļā neviļus noklausījos, kā aizmugurē sēdošie apspriež kongresu. Ļoti labs bijis, varbūt pat vislabākais. Nedomāju, ka vislabākais (ir bijis daudz labu kongresu, turklāt vislabākais pilnīgi droši vēl tikai būs), bet ļoti labs gan. Iedvesmojošs.

Publicēts Uncategorized. Birkas: . Leave a Comment »

Autoskola: krustojumi un puslaiks


Kā gadījies, kā ne, šobrīd automācībās gan teorijā, gan praktiskā braukšanā ņemos ar krustojumiem. Praktiskā braukšanā apgūstu griešanos krustojumos: kā, tuvojoties krustojumam, tas jānovērtē, kā jānomet ātrums (parasti līdz otrajam), kā jāpiebremzē, kā jāiestājas krustojumā, ja jādod ceļš, ko griežoties dara rokas un ko kājas utml. Paldies bieriņniekiem par pacietību un izpratni, kamēr riņķoju pa Lielās Altonavas (O.Vācieša) — Asītes — Tēriņu ielas trīsstūri. Jāatzīst, izpildījums klibo.

Teorijā drillējam braukšanas secību un virzienus krustojumā:

  • rēgulētāja pozas;
  • luksofora signāli, papildsekcijas;
  • tramvaja priekšroka;
  • gājēja priekšroka;
  • labās puses priekšroka;
  • kreisā pagrieziena pakaļkāja utt.

Krustojumu mājasdarbā no 140 uzdevumtestiem 138 atbildēju pareizi, kas nemaz nav slikti.

Un tad šovakar pasniedzējs atgādināja, ka ir puslaiks. Arī pēc dienu skaita atbilst. Un nākamais mājasdarbs ir izpildīt visus līdz šim bijušos vēlreiz. Un nākamnedēļ būs kontroldarbs par pirmo pusi. Taču braukšanā nebūt nejūtos, ka būtu jau pusmācīts. Varbūt esmu, bet neapzinos — tomēr nejūtos. 80km līdz laukiem gan, šķiet, varētu nobraukt, ja vajadzētu. Ja ļoti vajadzētu, tas ir.

Pašvaldību referendumi — uzmanību, bīstami!


Ir tāda lieta kā vietējas nobalsošanas. Pareizāk, ir dažviet citur pasaulē, bet Latvijā ir Vietējo pašvaldību referendumu likuma projekts. Iepriekšējā Saeima to pieņēma 2.lasījumā (no trim), tagad jaunās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosinājusi turpināt tā izskatīšanu, un ceturtdien (11.decembrī) no rīta Saeima balsos, vai tiešām turpināt. Kā izskatās, turpinās.

Projekts parādījās priekš pāris (nu jau jāsaka — dažiem) gadiem, un tobrīd tam lielā mērā varēja pārmest mākslīgu dēmokratijas tēlošanu. Jāatzīst, sīkākas iepazīšanās un apspriešanas gaitā šis iespaids nav zudis. Taču pēdējā gada laikā kļuvis skaidrs vēl kas cits.

Raugi, man var būt darba automobilis un līgums ar darbu, ka to drīkstu izmantot tikai es un tikai braukšanai no mājām uz darbu un atpakaļ. Taču tas nekādā veidā nepasargā, ka automobili nenolaupa bandīti un neizmanto savām vajadzībām. Proti, pašvaldību nobalsošanas rada līdz šim nebijušu nācionālās drošības apdraudējumu — jaunu instrumentu, ko izmantot Krievijas agresijas mērķiem un stāvokļa destabilizēšanai, piemēram, Latgalē. Pret šo parasti min vairākas iebildes:

  • projektu kvēli aizstāv ne jau kaut kādi lindermaņi-osipovi, bet, piemēram, Jūŗmalas aizsardzības biedrība;
  • “Saskaņa” un tās pašvaldību vadītāji taču dievojas, ka nekā pretvalstiska nav ne padomā;
  • projektā skaidri noteikts, par ko drīkstēs rīkot vietējas nobalsošanas — tikai par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, territorijas plānojumu, publiskas jaunbūves celtniecību un domes atlaišanu.

Atbildu:

  • ir patīkami ogles grābt svešām rokām, un laikam jau Ļeņins nosauca pacifistus par noderīgiem idiotiem;
  • “Saskaņas” māsaspartija, kas bija uzvarējusi vietējās vēlēšanās un valdīja Krimā, vēl nepilnu diennakti priekš atklātas Krievijas agresijas sākšanas dievojās, ka nekā pretvalstiska nav ne prātā;
  • likumus ievēro godīgi cilvēki, bet ne noziedznieki; papīru var likt kaķim zem astes, bet īstā dzīvē iznākumu noteiks spēks un griba.

Tas, ko rakstu, nav pānikas celšana vai teorētiskas konstrukcijas, bet tas, kā lietas notiek. Nesen biju Moldovā novērot parlamenta vēlēšanas. Iepazinos ar viņējo vēlēšanu likumu. Atšķirībā no Latvijas Moldovā vienā likumā apkopots viss par vēlēšanām, vēlēšanu komisijām un nobalsošanām. Arī par vietējām nobalsošanām. Par tām likuma 177.pantā teikts, ka vietējas nobalsošanas rīko par lietām, kas attiecīgai vietai īpaši svarīgas un ir tikai pašvaldību kompetencē. Savukārt 178.pantā skaidri rakstīts, ka vietējas nobalsošanas nerīko par:

  • valsts mēroga lietām, kas ir parlamenta, valdības vai citu centrālu iestāžu ziņā;
  • valsts iekšpolītikas un ārpolītikas lietām;
  • lietām, kas ir pretrunā ar valsts satversmi un likumiem.

Un zināt ko? Šī gada 2.februārī, Ukrainas maidana laikā, viena Moldovas territoriālā vienība (Gagauzija, protams) sarīkoja nobalsošanu par tādām lietām:

  1. vai piekrītat īstenot Gagauzijas tautas ārējās pašnoteikšanās tiesības, izveidojot neatkarīgu Gagauzijas Republiku, ja mainās Moldovas kā neatkarīgas valsts statuss;
  2. kuŗu Moldovas attīstības ārpolītikas vektoru atbalstāt — uz iestāšanos Muitas Savienībā (Krievija—Baltkrievija—Kazachija) vai uz iestāšanos ES.

Centrālo Moldovas iestāžu spēka un gribas pietika, lai pasludinātu nobalsošanu par nelikumīgu, bet ne, lai nepieļautu nelikumības. Neiedeva centrālās iestādes naudu — nekas, atradās dāsni, ar Krieviju saistīti uzņēmēji, kas aizmaksāja. Un 98% nobalsoja par stāšanos ārā no Moldovas un stāšanos iekšā Krievijas muitas savienībā.

Tā ka pēc Vietējo pašvaldību referendumu likuma pieņemšanas arī Latvijā būs jauns darba automobilis. Ar stingriem lietošanas nosacījumiem — tikai uz darbu un atpakaļ.

2014.g. Saeimas kandidātu sarakstu panākumu kartes vienkop


Esmu sagatavojis vēlēšanu kartes septiņiem lielākiem Saeimas kandidātu sarakstiem — visiem, kas tikuši parlamentā, un vēl Krievu savienībai, kuŗa arī vietumis redzama ar neapbruņotu aci. Lieku vienkop, lai nav jāmeklē pa nez cik vietām, lai var ērti apskatīt un salīdzīnāt.

“Saskaņa”. Kārtējā Latvijas pārkrievošanas smaguma karte. Redzami abi galvenie pārkrievošanas areāli — dziļāks dienvidaustrumos un seklāks Lielrīgas—Zemgales, kā arī punktveida pārkrievošanas epizodes pārējā Latvijā. Latviskākais apgabals ir Kursa, kas ģeografiski vistālāk no Krievijas. Iedvesmai var salīdzināt, piemēram, ar sveštautiešu izvietojuma karti.

2014 S Saskaņa

“Vienotība”. Gluži kā dzimumplankums pēdējā SPRS vadoņa Gorbačova paurī rēgojas Dzintara Zaķa anomālijas traips (dienvidos gan saplūdis ar Alža Adamoviča ietekmes areālu). Viens minimums pārkrievotos Latgales apvidos, cits Ventspils pusē.

2014 S Vienotība

Zaļo un Zemnieku savienība. Izteikti lauku latviešu partija. Attiecīgi divi caurumi — Lielrīga un pārkrievotie Latgales apvidi. Daži vietējie censoņi spējuši ZZS dabūt pāri pusei balsu: Jānis Trupovnieks Balvos, Ēvalds Cauņa Krāslavā, Jānis Klaužs Līvānos. Visvairāk tādu vietu tomēr Kursā, it īpaši Ventspils novadā.

2014 S ZZS

Nācionālā apvienība. Smalkāks apskats jau bijis, te karte vienkāršota un pārveidota līdzīgā noskaņā citām. Pilsētas latviešu partija tāpat kā “Vienotība”, tik bez Dzintara Zaķa traipa un ar citām vietējo censoņu saliņām. No tām lielākās atbilst novadiem, kur NA pie varas: Rundāle, Engure, Kocēni. Minimums visnotaļ paredzami pārkrievotos Latgales apvidos.

2014 S NA dzeltena

“No sirds Latvijai”. Ož pēc negātīvas korrelācijas ar dzīves un izglītības līmeni. Dzīves līmeni varēs pārbaudīt pēc pusotra mēneša, kad tiks publicēti pašvaldību 2013.g. finanču pārskati. Tik nevajag nievāt, ka tumsoņas krīt ar sudrabu aizmaksātā reklāmā. Atgādinu, ka, piemēram, 2002.g. uz citu glābēju baltā zirgā — Repši un “Jauno laiku” — krita tieši izglītotāki un turīgāki pilsoņi. Atgriežoties pie NSL, minimums ap Rīgu. Zem 5% tieši visturīgākās vietās: Rīgas Centra rajonā, Gaŗkalnē un Māŗupē. Un iepriekš vēlēšanu ģeografijā neredzēts maksimums: 70km plata josla gar Krievijas robežu. Tik neierasti, ka īpaši norādīju kartē robežu, lai būtu redzams arī bez priekšzināšanām.

2014 S NSL

Reģionu apvienība. Turas ap 5%, pārkrievotos Latgales apvidos mazāk, izceļas vietējo censoņu saliņas. Vidzemē jūtami labāks pārklājums nekā citur.

2014 S LRA

Krievu savienība. Vienīgā sīkpartija, kas sasniegusi 5% biežāk nekā atsevišķos pagastos. Tiesa, latviskos apvidos pat viena balss jau bijusi sasniegums. Redzams, kā atšķiŗas krievu imperiālistu vēlētāji abos galvenos pārkrievošanas areālos — Rīgā un Latgalē. Rīgā krievu imperiālisti apdomīgāki un balso tā, lai nelaistu balsi vējā — Eiroparlamenta vēlēšanās par “Saskaņu” un LKS (Ždanoku), Saeimas vēlēšanās par “Saskaņu”. Latgalē turpretī aizraujas ar zaudētājiem — “Alternative” Eiroparlamentā un LKS Saeimā (reiz bija arī tāda “Latgales gaisma”). Tāpēc Krievu savienības Saeimas vēlēšanu karte vairāk līdzinās “Alternative” Eiroparlamenta vēlēšanās, nevis tai pašai Krievu savienībai.

2014 S LKS

Autoskola: 100 km/h un aizlieguma zīmju izņēmumi


Autoskolas praktiskās nodarbībās pirmo reizi mūžā esmu braucis pie stūres ar 100km/h. Pa Jūŗmalas šoseju. Treniņš bija braukt pa labo joslu, slēgt turp un atpakaļ 5. un 6.ātrumu un ar kreiso roku stūrēt tā, lai trajektorija nesāktu iet greizi. Lielāka muļļāšanās gadījās divreiz. Vispirms zem Jūŗmalas Lielupes tilta griezos atpakaļ uz Rīgu, un tad vienu brīdi vajadzēja vienlaikus griezties, spiest sajūgu, slēgt ātrumus un vēl skatīties, vai brīvs ceļš izbraukšanai uz galvenā ceļa. Šis bija mazliet par daudz. Otra reize bija, braucot laukā no Rīgas pa Jelgavas šoseju. Pirmā apgriešanās caurumā bija labi apstākļi griezties atpakaļ uz Rīgu — varēju mierīgi ar 2.ātrumu iebraukt, vienmērīgi turēta stūre un pagrieziens, tālu pretējā plūsma. Un tomēr, ņerr, kāja noraustījās, un automobilis noslāpa. Kreisajā joslā. Pēc tam jau, protams, bija jāatsāk ar 1.ātrumu. Bet progress jūtams. Instruktors var biežāk klusēt. Un autobraukšana patīk. Tik jātrenējas.

Braucot iekšā pa K.Ulmaņa gatvi un Vienības gatvi, jau dabiski bija jāmaina ātrumi, jāstājas un jāsāk braukt. Konstatēju, ka mani neaizvaino, kad tādam lēnulim kā es citi aizlien priekšā. Netracina arī sastrēguma apstākļi. Nezinu gan, kā būtu, ja būtu jāsteidzas.

Teorijā šobrīd jāsagremo cietāks kumoss — aizlieguma zīmju izņēmumi. Grūti iegaumēt tāpēc, ka vairāk patvaļīgi, ne loģiski vai izsecināmi. Pasniedzējs tomēr cenšas salikt kādā sistēmā. Ķieģelis neattiecas tik uz sabiedrisko satiksmi, tukšais riņķis “braukt aizliegts” neattiecas uz pieciem:

  • sabiedriskā satiksme;
  • dzīvo, strādā;
  • iekrauj, izkrauj;
  • takši;
  • invalīdi.

“Mēchaniskiem satiksmes līdzekļiem braukt aizliegts” — tāpat kā riņķis, tik nav invalīdu utt. Un vēl līdz otrdienai pāris duču lappušu uzdevumu testu jāizpilda. Salīdzinot ar aizlieguma zīmju izņēmumiem, papildzīmes un ceļa apzīmējumi šķiet viegli. Nākamnedēļ sāksim par krustojumiem.

Autoskola: pilna vadība — rokas+kājas, stūre+pedāļi+ātrumi


Nedēļas laikā automācības gājušas uz priekšu. Praktiskā braukšanā esmu figūrlaukumā pie Torņakalna trolejbusu depo braucis slalomu (jeb čūsku; palīdz labāk izjust, cik un kad jāgriež stūre, un kādi ir automobiļa izmēri) un mācījies sākt braukšanu kalnā:

  • kad apstājas, pēc bremzes atlaišanas pārbauda, vai neripo;
  • ja ripo, tur nospiestu bremzi;
  • kad jāsāk braukt, nospiež sajūgu, ieliek 1.ātrumā, laiž sajūgu vaļā līdz saķeres punktam;
  • saķeres punktā pārliek labo kāju no bremzes uz gāzi;
  • sāk braukt.

Nākamais posms bijis pilna vadība: ne tikai stūrēt, bet arī vienlaikus pārslēgt ātrumus un spiest pedāļus. Vispirms riņķošana apkārt Purvciema izgāztuvei (paldies purvciemniekiem par piesardzību un izpratni), tad no turienes uz centru. Iet arvien labāk, tak joprojām ķeŗas:

  • gadās nesaprātīga pedāļu (īpaši sajūga) spaidīšana;
  • sākot braukt, gadās atlaist sajūgu pārāk ātri, un tad automobilis noslāpst. Vai arī pārāk lēni, kas var kaitināt aizmugurējos;
  • cītīgi pievēršoties kājām un pedāļiem, mazāk uzmanības reizēm paliek ceļam un brauciena trajektorija sāk iet greizi;
  • reizēm jūk ātrumu slēgšana uz leju.

Bail gan nav — instruktors blakus, automobilī esi kā tankā, salīdzinot ar divriteni, ceļa telpā ir lielas drošības rezerves, citi braucēji uzvedas prātīgi (līdz šim izņemot vienu, kuŗš, braukdams pretējā virzienā, krustojumā degot jau dzeltenam un sarkanam, nepalaida mani pa kreisi, bet pats pārskrēja). Jātrenē kustību automātisms.

Teorijā šobrīd mācāmies ceļa zīmes, un tas ir samērā viegli. Varbūt tāpēc, ka vēlīnā bērnudārzā un agrīnā sākumskolā šī lieta patika.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,236 other followers

%d bloggers like this: