Kaŗā nav vietas polītkorektumam


Kaŗā svarīgi uzvarēt, nevis polītkorekti uzvesties. Ja reiz vīrieši caurmērā ir stiprāki, tad ir tikai labi un pareizi kaujas uzdevumus uzticēt viņiem, nevis dzimumu kvotas vai izrādīšanās pēc armijā paņemtām sievietēm. Tāpat ir tikai labi un pareizi, ka ukraiņi ieviesuši kā tāda, ko polītkorektuma priesteŗi zākātu par profilēšanu un diskriminēšanu pēc dzimuma, vecuma, pilsonības un dzīvesvietas. Konkrēti, Ukrainā aizliegts iebraukt:

  • vīriešu dzimuma 16…60 gadu veciem Krievijas pilsoņiem;
  • vīriešu dzimuma 16…60 gadu veciem Ukrainas pilsoņiem, kas dzīvo Krimā.

Savukārt 20…35 gadus vecas Ukrainas pilsones, kas dzīvo Krimā, Ukrainā laidīs tik kārtīgi izkratītas un pārbaudītas.

Arī latvieši nav kautrējušies pareizi izvēlēties. 1918.gada 18.novembrī latvieši pasludināja savu valsti. Pagaidu satversmi veidoja Tautas padomes polītiskā platforma, kura par valsts formu noteica republiku uz dēmokratiskiem pamatiem. Visai drīz kļuva skaidrs, ka miera un kārtības uzturēšanai jādibina aizsargu vienības, un dēmokratiskās republikas pagaidu valdība 1919.gada 20.martā izdeva noteikumus par aizsargu nodaļu dibināšanu pagastos. Tajos bija teikts:

No laukiem nemitējas pienākt ziņas par laupīšanām un zādzībām. Lai varētu pret šīm parādībām sekmīgi vest cīņu un lai vispārim radītu uz laukiem plašāku drošības un likumības pamatu, tad Pagaidu valdība nolēmusi iekārtot vietējus aizsardzības spēkus, uzliekot šķirām, kuras tagad no nedrošības uz laukiem visvairāk cieš, sevišķus aizsardzības pienākumus, [trekninājums mans — R.E.] un nosaka: ..

2. Aizsargu nodaļu ierīko un tās pienākumus izpilda pagastā dzīvojošie zemes īpašnieki, māju un muižu rentnieki, rūpnieki un tirgotāji. [trekninājums mans — R.E.] ..

Rīcība bija efektīva.

Šobrīd gan Latviju neapdraud komūnisti, bet krievu imperiālisti. Lai novērstu visādus nepatīkamus pārsteigumus un nodevību kā pārkrievotos Ukrainas apvidos šobrīd, der atcerēties, ka tādai pretvalstiskai rīcībai kā balsošana par valsts valodas statusu krievu valodai ir 0,993 liela pozitīva korrelācija (tātad faktiski līneāra saistība) ar balsstiesīgo pilsoņu runāšanu mājās krieviski (vēl vieni 2011.g. tautskaites dati, ko esmu ieguvis):

Krievu mājas valoda un PAR balsis 2012.g

Saistība ir tik cieša, ka var atļauties noteikt regresijas vienādojumu: y = 0,9644x + 0,0005. Ievietojot tajā x vērtību 0, var aplēst, kāda daļa no tiem, kas mājās parasti nerunā krieviski, tātad runā latviski (citas — ne latviešu vai krievu — valodas var atmest, jo tajās mājās runā <0,5% balsstiesīgo pilsoņu), atbalstījuši valsts valodas statusu krievu valodai. 0,0005. Tātad, no tiem, kas krieviski mājās nerunā, tikai 0,05% jeb 1/2000 atbalstījuši Latvijas pārkrievošanas priekšlikumu. Savukārt, ievietojot x vērtību 1, var aprēķināt, kā balsojuši krievi pēc mājas valodas. 0,9644+0,0005=0,9649. Tātad 96,5% no tiem, kas mājās runā krieviski, bijuši par Latvijas pārkrievošanu ierosinātā veidā. Jeb — otrādi — tikai 1/29…1/28 no krieviem pēc mājas valodas bijuši pret Latvijas pārkrievošanas priekšlikumu.

To apzinoties, augstāko Latvijas amatpersonu paziņojumi, ka:

Latvijai ir nozīmīgs katrs tās iedzīvotājs,

rāda vai nu priekšrokas došanu polītkorektumam, upurējot latviešu drošību, vai savu baiļu, gļēvuma un padošanās gatavības piesegšanu skaistiem vārdiem. Vienādi vai otrādi, secinājums tas pats: grūtā brīdī latvieši nevarēs paļauties uz ļumīgām, ļenganām ļerpatām pie valsts stūres, bet tikai uz savu pašorganizēšanos un pašaizsardzību.

Kāds ir patiesais vēlētāju skaits Latvijā


Biju lūdzis Centrālai statistikas pārvaldei arī ziņas par 18 gadu un vecāku Latvijas pilsoņu skaitu un sadalījumu 2011.gada 1.marta tautskaitē. Esmu saņēmis un nu varu salīdzināt ar iedzīvotāju reģistra datiem par tuvāko zināmo datumu — 2011.gada 20.aprīli:

Territorija Balsstiesīgi 20.04.2011. iedzīvotāju reģistrā Balsstiesīgi 01.03.2011. tautskaitē Starpība
Ārzemes 47270 ~155549 229.06%
Latvija 1493262 1384983 -7.25%
Rīga 408982 393559 -3.77%
Daugavpils 63105 56525 -10.43%
Jelgava 40621 37868 -6.78%
Jēkabpils 18010 16785 -6.80%
Jūrmala 34910 31782 -8.96%
Liepāja 47725 43935 -7.94%
Rēzekne 25828 24145 -6.52%
Valmiera 20385 18973 -6.93%
Ventspils 25553 23053 -9.78%
Aglonas novads 3340 2997 -10.27%
Aizkraukles novads 7061 6372 -9.76%
Aizputes novads 8047 7164 -10.97%
Aknīstes novads 2396 2223 -7.22%
Alojas novads 4677 4103 -12.27%
Alsungas novads 1316 1167 -11.32%
Alūksnes novads 14741 13113 -11.04%
Amatas novads 4886 4323 -11.52%
Apes novads 3331 2968 -10.90%
Auces novads 6045 5198 -14.01%
Ādažu novads 6706 6686 -0.30%
Babītes novads 6325 6299 -0.41%
Baldones novads 4157 3938 -5.27%
Baltinavas novads 1099 954 -13.19%
Balvu novads 12270 11160 -9.05%
Bauskas novads 20044 18234 -9.03%
Beverīnas novads 2745 2486 -9.44%
Brocēnu novads 5027 4456 -11.36%
Burtnieku novads 6402 6223 -2.80%
Carnikavas novads 4603 4607 0.09%
Cesvaines novads 2467 2185 -11.43%
Cēsu novads 15005 13924 -7.20%
Ciblas novads 2561 2253 -12.03%
Dagdas novads 6902 6115 -11.40%
Daugavpils novads 19166 16926 -11.69%
Dobeles novads 16770 15251 -9.06%
Dundagas novads 3764 3350 -11.00%
Durbes novads 2664 2379 -10.70%
Engures novads 6300 5940 -5.71%
Ērgļu novads 2850 2562 -10.11%
Garkalnes novads 4803 5020 4.52%
Grobiņas novads 7607 6894 -9.37%
Gulbenes novads 19348 17597 -9.05%
Iecavas novads 6574 6092 -7.33%
Ikšķiles novads 6519 6500 -0.29%
Ilūkstes novads 6593 5885 -10.74%
Inčukalna novads 5360 4948 -7.69%
Jaunjelgavas novads 4849 4311 -11.10%
Jaunpiebalgas novads 2125 1871 -11.95%
Jaunpils novads 2138 1873 -12.39%
Jelgavas novads 18326 16446 -10.26%
Jēkabpils novads 4582 4066 -11.26%
Kandavas novads 7516 6726 -10.51%
Kārsavas novads 5402 4924 -8.85%
Kocēnu novads 5354 4751 -11.26%
Kokneses novads 4634 4191 -9.56%
Krāslavas novads 13410 11778 -12.17%
Krimuldas novads 4576 4214 -7.91%
Krustpils novads 5005 4523 -9.63%
Kuldīgas novads 21098 19204 -8.98%
Ķeguma novads 4793 4359 -9.05%
Ķekavas novads 15167 15109 -0.38%
Lielvārdes novads 8480 7721 -8.95%
Limbažu novads 15300 13858 -9.42%
Līgatnes novads 3145 2850 -9.38%
Līvānu novads 10545 9461 -10.28%
Lubānas novads 2327 2059 -11.52%
Ludzas novads 11801 10817 -8.34%
Madonas novads 21615 19468 -9.93%
Mazsalacas novads 3085 2719 -11.86%
Mālpils novads 2958 2644 -10.62%
Mārupes novads 9943 10335 3.94%
Mērsraga novads 1495 1329 -11.10%
Naukšēnu novads 1799 1550 -13.84%
Neretas novads 3211 2921 -9.03%
Nīcas novads 3116 2856 -8.34%
Ogres novads 27852 25935 -6.88%
Olaines novads 11436 11052 -3.36%
Ozolnieku novads 7047 6586 -6.54%
Pārgaujas novads 3530 3148 -10.82%
Pāvilostas novads 2546 2242 -11.94%
Pļaviņu novads 4599 4177 -9.18%
Preiļu novads 9237 8474 -8.26%
Priekules novads 4666 4114 -11.83%
Priekuļu novads 6838 6049 -11.54%
Raunas novads 3125 2763 -11.58%
Rēzeknes novads 24417 21768 -10.85%
Riebiņu novads 4869 4372 -10.21%
Rojas novads 3604 3206 -11.04%
Ropažu novads 4882 4675 -4.24%
Rucavas novads 1597 1415 -11.40%
Rugāju novads 2106 1872 -11.11%
Rundāles novads 2868 2470 -13.88%
Rūjienas novads 4934 4451 -9.79%
Salacgrīvas novads 7419 6512 -12.23%
Salas novads 3133 2757 -12.00%
Salaspils novads 12969 12560 -3.15%
Saldus novads 21480 19111 -11.03%
Saulkrastu novads 4754 4499 -5.36%
Sējas novads 1908 1727 -9.49%
Siguldas novads 13513 12644 -6.43%
Skrīveru novads 3225 2947 -8.62%
Skrundas novads 4529 4040 -10.80%
Smiltenes novads 11263 10307 -8.49%
Stopiņu novads 6200 6195 -0.08%
Strenču novads 2777 2515 -9.43%
Talsu novads 26917 24408 -9.32%
Tērvetes novads 2902 2611 -10.03%
Tukuma novads 24323 22241 -8.56%
Vaiņodes novads 2089 1858 -11.06%
Valkas novads 7650 6815 -10.92%
Varakļānu novads 3080 2794 -9.29%
Vārkavas novads 1906 1701 -10.76%
Vecpiebalgas novads 3757 3323 -11.55%
Vecumnieku novads 7129 6431 -9.79%
Ventspils novads 10287 9270 -9.89%
Viesītes novads 3436 3073 -10.56%
Viļakas novads 4900 4403 -10.14%
Viļānu novads 5558 5063 -8.91%
Zilupes novads 2620 2358 -10.00%

Balsstiesīgi tautskaitē un uzskaitē

Var lieliski redzēt, kas notiek, kad sagrauj iedzīvotāju uzskaites sistēmu. Šobrīd tā ir zemākā līmenī nekā priekš 90 gadiem. Summārā balsstiesīgo skaita starpība rāda, cik vēlētāju aizbraukuši uz ārzemēm, to neziņojot likumā paredzētā kārtībā — 108tk. Otrkārt, redzams, ka līdzīgā veidā vēlētāji neziņo par pārcelšanos arī valsts iekšienē: Pierīgā balsstiesīgo skaits ir aptuveni līdzīga vai pat lielāks nekā iedzīvotāju reģistrā. Treškārt, liekams vērā, ka te runa tik par vēlētājiem, bērnus un nepilsoņus neskaitot. Par iedzīvotājiem kopumā aina maķenīt citāda, jo nepilsoņi no Latvijas izbrauc aktīvāk.

Ceturtkārt, tā kā vēlēšanās izmanto iedzīvotāju reģistra (un no tā atvasinātā vēlētāju reģistra) ziņas, rodas vairākas kroplības. Piemēram, vēlēšanās, kuŗās vēlētāju piesien noteiktam vēlēšanu iecirknim (pašvaldību un Eiroparlamenta), daudz iecirkņa vēlētāju sarakstos iekļauto jau sen tur vairs nedzīvo. Katrs var pats pārlasīt pērnā jūnija sākuma rajona avīzes — tur aptaujātie vēlēšanu darbinieki šo lietu bieži norādījuši. Tikai divi avīžu numuri:

Viesturu pagastā vēlēšanu iecirknis ir vienīgais, kur tikšanās vieta nav mainīta, — Bērsteles kultūras nama ēkā. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Inga Ciprus atklāja, ka sarakstā ir 696 vēlētāji. Viņa gan bilda, ka reāli daudzi vairs pagastā nedzīvojot. ..
Ziediem rotātajā Stelpes pagasta iecirknī “Bauskas Dzīve” sestdien ap pulksten 12 sastapa vien vēlēšanu komisijas darbiniekus. Vadītāja Mārīte Grantiņa-Podiņa stāstīja, ka no 678 pagastā reģistrētiem vēlētājiem ar simtu neatnāca tāpēc, ka dzīvo citur vai izbraukuši. (Bauskas Dzīve, 03.06.2013.)

Kaķenieku iecirknī .. divi cilvēki nevarēja nobalsot, jo noskaidrojās, ka viņi deklarēti citviet, kaut arī jau labu laiku dzīvo mūsu pagastā. Viņi pat paši par šo apstākli šķita pārsteigti. ..
Pagasta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Lilita Krauze .. minēja, ka arī šogad vēlētāju būs mazāk, nekā iekļauts sarakstos, jo daudzi ļaudis, kuru dzīvesvieta deklarēta Bukaišu pagastā, dzīvo citviet vai pat izbraukuši ārpus valsts. ..
Sastapām arī cilvēkus, kuri teicās, ka jau ilgu laiku mīt Dobelē, bet faktiski atklājās, ka viņu dzīvesvieta ir kādā pagastā. Tas liecina, ka cilvēki nav sakārtojuši formalitātes un nu ir pārsteigti, ka nevar balsot Dobelē. ..
Arī Auces novadā vēlētāju aktivitāte šoreiz nebija pārlieku liela. .. Tomēr, iespējams, visvairāk zemos rādītājus ietekmēja apstāklis, ka liela daļa novadā reģistrēto vēlētāju reāli šeit, uz vietas, nemaz nedzīvo, tik vien, kā deklarējuši savu dzīvesvietu. [treknināts avīzē — R.E.] ..
Ukros.. Pavisam mūsu sarakstos ir 318 balsstiesīgo, bet reāli no viņiem šeit arī dzīvo krietni mazāks skaits. ..
Īlē.. Bet būsim reāli — sarakstos mums ir 357 cilvēki, bet patiesībā šeit dzīvo krietni mazāk. ..
Savukārt Lielauces iecirknī vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ināra Roķe sakās esam apmierināta ar cilvēku aktivitāti. Tiesa, arī viņa spiesta atzīt: pēc vēlētāju sarakstu izpētes secināts, ka no 386 tur reģistrējamiem cilvēkiem uz vietas dzīvo labi, ja puse. Pārējie aizbraukuši kur nu kurais un pagasta iedzīvotāji skaitās vien “uz papīra”. (Zemgale, 04.06.2013.)

Tādā veidā vēlētāju piesiešana iecirknim acīm redzami mazina vēlētāju aktīvitāti. Daudz ērtāka vēlētājam ir nobalsošanās un Saeimas vēlēšanās izmantotā kārtība, kad cilvēks drīkst balsot jebkuŗā iecirknī un par dalības zīmi viņam pasē iespiež zīmogu.

Taču arī Saeimas vēlēšanas nav bez vainas. Proti, mandātu sadalījumu pa apgabaliem noteic pēc iedzīvotāju reģistra ziņām, bet tās arvien mazāk ataino faktisko stāvokli. Iznākumā tiek pārkāpts vēlēšanu vienlīdzības princips, un baidos, ka rudenī gūsim tam kārtējo apliecinājumu. Te vienkāršs un elegants risinājums ir dalīt vietas pa apgabaliem pēc vēlēšanām.

Vēl varētu pieminēt, ka daži novadi uzpūsta iedzīvotāju skaita dēļ nonākuši augstākā deputātu skaita kategorijā. Tiesa, tas kroplības tikai mazina — jo Latvijas pašvaldībās ir par maz deputātu.

Kuŗa tauta Latvijā vislabāk saglabājusi savu apziņu un kuŗa — visvājāk?


Biju lūdzis Centrālai statistikas pārvaldei visādus 2011.g. tautskaites datus un nu lielu daļu lūgtā esmu dabūjis. Paldies! Vispirms sīkums. Valodas un tautības attiecības rāda pārtautošanas plūsmu virzienu un stiprumu. Biju senāk sagatavojis pārskatu par lielākām tautībām. Secinājumi bija un ir tādi:

Ir tikai normāli, ka pēc iebraukšanas beigām sveštautieši pakāpeniski piesavinās pamattautas valodu. Nenormāli ir, ka neatkarīgā Latvijā, paldies Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītikai, visas nekrievu tautas pārkrievojas (pat latvieši!). Nenormāli, ka tāpēc tikai 1/139 baltkrievu runā savā valodā. Un vēl nenormāli, ka tāpēc latviešu īpatsvara lūzumpunkts, virs kuŗa pārtautošana darbojas latviešu labā, aug — no 53% 1989.gadā līdz 57% 2000.gadā un 63% 2011.gadā.

Var piebilst, ka šogad kļuvis acīmredzams: aplamai etnopolītikai — acu pievēršanai uz pārkrievošanu var būt pagalam nepatīkamas militāri polītiskas sekas.

Tomēr grafikā, kas rāda dažādu tautu dzimto (mājas) valodu, pāris zobu vietās rēgojās caurums. Nu varu caurumus aizpildīt, jo esmu saņēmis 2011.g. tautskaites ziņas par žīdu un čigānu mājas valodu. Savādi vien, ka CSP nav atsevišķi izdalījusi savas valodas lietošanu. Tāpēc esmu pieņēmis, ka visi žīdi un čigāni, kas runā citā, ne latviešu vai krievu, valodā, runā savā valodā — jo tādu, kas tiešām mājās runā vēl citā (ne savā, latviešu vai krievu) valodā, ir niecīgs skaits. Lūk, pilns grafiks:

Pārtautošana 1989—2011

Un, atbildot virsrakstā minētos jautājumus: neskaitot latviešus un krievus, vislabāk savu apziņu saglabājuši čigāni (3/5), bet vissliktāk — baltkrievi (1/139). Visvairāk pārkrievoti gan žīdi (91,7%). Un vēl var likt aiz auss, ka čigānu valoda ir trešā biežākā mājas valoda Latvijā pēc latviešu un krievu (leišu ir ceturtā).

Nākamreiz: kur un cik lielā mērā ir Latgale.

Vaidere: Latvijā ir mazākais iedzīvotāju blīvums Eiropā. Tiešām?


Šodien “Latvijas Avīzē” pārstāstīta polītiķu diskusija Alūksnē par izglītību. Inese Vaidere (“Vienotība”) cita starpā esot teikusi tā:

Mēs esam viena no visretāk apdzīvotajām valstīm Eiropā. Mums ir vismazākais iedzīvotāju blīvums.

Pirmkārt, vienlaicīgi neiespējami apgalvojumi. Ja esam viena no visretāk apdzīvotajām valstīm, tad ir viens no mazākiem apdzīvotības blīvumiem. Toties, ja blīvums ir ne tikai viens no mazākiem, bet vismazākais, tad arī esam visretāk apdzīvotā valsts, nevis tikai viena no.

Otrkārt, kāds mums ir apdzīvotības blīvums? Lai salīdzinām (cilv./km²):

  • Latvija 31;
  • Igaunija 28;
  • Zviedrija 22;
  • Norvēģija 16;
  • Somija 16;
  • Krievija 8 (Eiropas daļā 28);
  • Īslande 3.

Ne tuvu vismazākais. Lai būtu viszemākais, Latvijā būtu jābūt vismaz desmitkārt mazāk iedzīvotāju. Un vai tiešām 7.retāk apdzīvoto valsti no 49 var saukt par vienu no visretāk apdzīvotām valstīm? Varbūt Monako — 49.visretāk apdzīvoto valsti — ar var saukt par par vienu no visretāk apdzīvotām valstīm? Vai būšana uz pirmās un otrās ranga septītdaļas robežas ļauj pasludināt par vienu no vis…? Tad jau Sējas novads ir viens no visbagātākajām Latvijas pašvaldībām, ko? Vai 300 000. bagātākais Latvijas iedzīvotājs ir “viens no visbagātākajiem” Latvijas iedzīvotājiem?

Ko rakstīja avīzes mēnesi priekš Ulmaņa apvērsuma


Ieskats 1934.gada 15.—16.aprīļa avīzēs.

Dienas Lapa

Apvērsuma gadījumā strādnieki streikos

Sestdien Latvijas arodbiedrību centrālbiroja 12.kongresā Tautas namā piedalījās 85 delegāti, kas reprezentēja ap 22.000 arodnieciski organizētu strādnieku. ..

Par cīņu pret fašismu runāja soc.dēm.partijas priekšsēdētājs Fr.Menders: ..Latvijā, bez nelielām atklāti fašistiskām grupām fašismu veicinot zemnieku s=ba. .. Fašistiska apvērsuma gadījumā arodnieciski organizētiem strādniekiem jāpanāk ģenerālstreiks.

Vai dēmokratiskais centrs iestāsies valdībā?

Vakardien dēmokratiskā centra tautas sapulcē Ventspilī runāja dep.Kirsteins un Boitmenis. Par dēm.centra attiecībām pret valdību Kirsteins izteicās, ka ja centram pārmetot spītību valdības sastādīšanas laikā, kuŗas dēļ valdībā nācās pieaicināt minoritātes, tad spītīga bijusi arī zemnieku s-ba, kas Ulmaņa vietā nedevusi citu kandidātu. Tagadējo minoritātu valdību runātājs apzīmēja par bēdīgu, izteikdams cerības ka visā drīzumā tas izbeigšoties.

Dzejnieks Antons Austriņš bīstami saslimis

Vakar pēcpusdienā, dzejnieks Antons Austriņš pēkšņi saslima un viņu steidzīgi nogādāja Rīgas 2.pils.slimnīcā. Dzejniekam konstatēts bīstams augonis nierēs. Uz viņa izveseļošanos maz cerību.

Latvis

Arveds Bergs. Ko mums māca Igaunijas notikumi?

Bet mūsu secinājumiem pietiek atzīmēt, ka nokavēta un atraidīta satversmes reforma dzemdēja daudz radikālāku reformu. .. Ar šiem faktiem pietiek, lai taisītu secinājumus mūsu apstākļiem un, ja iespējams, izvairītos no kļūdām, ko nodarījuši igauņi. .. Arī mums ir dienas kārtībā satversmes reformas mēģinājums, kuŗa liktenis var izšķirties šā vai tā. Un te nu mums jāmācās no Igaunijas notikumiem, ka ar atraidītu reformas mēģinājumu lieta nebūt nebeidzas, bet pieņem tikai vēl asāku un radikālāku veidu. It sevišķi tas būtu iegaumējams mūsu sociāldēmokratiem, kas visiem spēkiem pretojas katrai kaut cik jūtamai satversmes reformai. ..

Un beidzot vēl mācība no Igaunijas notikumiem, ko nedrīkstētu aizlaist garām minētie nogrupējumi. Igaunijā ieguva valsts varu un redzams, to arī paturēs, nevis radikālākie elementi — atbrīvotāji, kas jau jūsmoja par savu uzvaru, bet gan viņu pretinieki. Gluži kas līdzīgs var notikt arī pie mums.

Vai “pērkonkrustiešu” vietas mūsu resoros ieņems žīdi?!

Ar žīdu, sociālistu, latgaliešu un dēmokratiskā centra balsīm Saeima uzdeva valdībai atlaist no dienesta valsts un pašvaldības iestādēs pērkonkrustiešus, leģionārus u.t.t. Valdība jau uzdevusi resoriem sastādīt šādu ierēdņu sarakstus, lai tad lemtu par Saeimas formulas izpildīšanu. Acīmredzot, šās vietas tīko ieņemt žīdi, kā to liecina jaunās žīdu sociālekonomiskās biedrības lēmumi.

Sociāldēmokrats

Fricis Menders. Austrijas notikumu dažas mācības

Un tomēr, ja šīm bruņotām strādnieku organizācijām vienām pašām jāstājas pret valsts varas moderniem kaŗa līdzekļiem, kuŗi pilnīgi atronas šīs varas rokās, tad iznākums, neskatoties uz visu varonību, ir jau iepriekš skaidris. ..

Taisīsim no visiem šiem Latvijas pagātnes un Austrijas cīņu piemēriem šobrīd vienu pamata slēdzienu, proti to, ka pirmā vietā Latvijā jāstāda darba tautas masu polītiskās aktīvitātes modināšana cīņā par viņu interesēm, saistot šo cīņu ar mūsu gala mērķi un cīņu par strādnieku un darba tautas valsts varu, lai mūsu organizāciju aktīvitāte un organizēto strādnieku cīņas griba nepaliktu izolēta, kā tas vēl tagad ir.

Cukura lidojums ieilgst

Latvijas Kareivis

Gaisa satiksmes atklāšana

Sabiedrība “Deruluft” ar 1.maiju atklāj kārtējo gaisa satiksmi starp Berlīni, Dancigu, Karalaučiem, Rīgu, Rēveli, Helsingforsu, Stokholmu un Pēterpili. Apgrozībā būs jaunas, lielas lidmašīnas. Jauna ir satiksme starp Rīgu un Stokholmu caur Rēveli un Helsingforsu, lidojuma ilgums, ar pārsēšanos Rēvelē, 5 stundas. Biļešu cenas: Rīga—Berlīne 112 ls, Rīga—Danciga 50 ls, Rīga—Karalauči 37 ls, Rīga—Rēvele 23 ls, Rīga—Helsingforsa 46 ls, Rīga—Pēterpils 75 ls un Rīga—Stokholma 117 ls.

Jaunākās Ziņas

Aizliegta sapulce (tēlefonograma “Jaunākām Ziņām”)

Jaunās zemn.savien. deput. P.Leikarts vakar Ērgļos bija izziņojis plašu sapulci. Skrejlapās bija minēts, ka sapulcē piedalīsies arī jaunsaimnieku frakcijas pārstāvis Mīlbergs, zemnieku s=bas — Grantskalns un citi. Ieradās ļoti daudz ļaužu no visplašākās apkārtnes. Policijai ienāca paziņojums, ka dep.Leikarts ar pārējo frakciju deputātiem nemaz nav runājis, bet viņu piedalīšanos publicējis bez piekrišanas. Cēsu apriņķa priekšnieks Stucers sapulci aizslēdza.

Pēdējā Brīdī

Vidberga konflikts ar “pērkoņkrustiešiem”

Kad nākošā dienā pēc incidenta starp dep.Breikšu un pērkoņkrustieti Švēdi — apm. 80 “pelēkie krekli” ieradās “Monas” kafejnīcā, visvairāk par to uztraucies pazīstamais grafiķis Vidbergs. Viņš prasījis no pārvaldnieka, lai tas izraidot pērkoņkrustiešus, bet pārvaldnieks atteicies pildīt viņa prasību. Pēc tam Vidbergs izsaucis policiju, kas kafejnīcā neieradusies, bet vienīgi papatrulēja pa Kaļķu ielu. Pēc nācionālu dziesmu nospēlēšanas no orķestŗa, jaunieši aizgāja.

Latvijas Sargs

Dēmokratiskā centra izrīkojumā sadurtais jauneklis miris

Dēmokratiskā centra Vidzemes šosejas un Čiekurkalna apkārtnes nodaļa sestdienas vakarā sarīkojusi koncertu=balli Vidzemes šosejā 110 (Lielajā Šmerlī; tagad vietā rūpnīca “Alfa” Brīvības gatvē 140 — R.E.). Ap pusnakti dejas laikā starp dažiem izrīkojuma apmeklētājiem izcēlušās “nesaskaņas” jaunavu dēļ. Ķilda izšķirta kautiņā ar nažiem, pie kam kāds Hermanis Siliņš (no Ropažu ielas 61, dz.10) sadūris ar nazi kājas izrīkojuma apmeklētājam Oskaram Bērziņam (no Čiekurkalna, 1.gaŗās līnijas 86, dz.15).

Naktī pilsētas 1.slimnīcā, nenākot pie samaņas, miris 26 gadus vecais Oskars Bērziņš.. Izrādījās, ka Bērziņam pārgriezta kreisās kājas lielā artērija un līdz novešanai slimnīcā pazaudējis tik daudz asiņu, ka zaudējis samaņu. Lielais asins noplūdums ievainotam bijis liktenīgs un viņa dzīvību slimnīcā vairs nebijis iespējams glābt. Par Bērziņa nāvi ziņots krīminālpolicijai, izmeklēšanas tiesnesim un prokūroram. Dots rīkojums Siliņu apcietināt.

Austrijā sociķu dumpis izgāzies, Igaunijā apvērsums, bet Latvijā dzīve rit savu gaitu.

Viktora Suvorova “Pret visiem”


"Pret visiem"Esmu izlasījis Viktora Suvorova grāmatu “Pret visiem” un varu dalīties iespaidos. Autors ir bijis padomju izlūkošanas virsnieks (īstā vārdā Vladimirs Rezuns), kas 1978.gadā meklēja polītisko patvērumu brīvā pasaulē un kopš tā laika nodevies pasaules izglītošanai par padomju režīma būtību, nodomiem un darbiem. Laikam visplašāk pazīstams viņa secinājums, ka Staļins gatavojās iekaŗot Eiropu 1941.gada vasarā un Hitlers tikai par mata tiesu apsteidza Staļinu uzbrukt pirmais.

“Pret visiem” gan ir par citu laiku. Tās būtība: sulīga SPRS 1952.—1956.gada vēstures grāmata. Kā paskaidro pats autors:

Man pārmet: raksti vēsturi, bet tikai tavs stils, raugi, nav zinātnisks.
Piekrītu. Netaisnojos.
Neesmu vēsturnieks, pie tādiem sevi nepiepulcinu. Vienkārši pūlos tikt skaidrībā ar dažiem mūsu nesenās pagātnes neskaidrajiem momentiem. Un, ja izdodas izrakt ko tādu, kas varētu interesēt tautas masas, publicēju.
Mūsu vēsture ir traki interesanta.
Taču atrodas cilvēki, kuri šo satriecoši interesanto vēsturi raksta tīši garlaicīgā manierē. Un ar to lepojas. Un bāž man to degunā.
Bet, pēc manām domām, tautai jāzina sava vēsture. Vismaz par to jāintereesējas. Lai tad kāds man paskaidro, kāpēc šī baisā, mežonīgā, drausmīgā, apbrīnojamā, žilbinošā un dzirkstošā vēsture jāpadara nīkulīga, pelēka un garlaicīga?
Rakstīsim tā, lai neapdziest tautas interese par savu vēsturi! Par mūsu vēsturi. Es cenšos rakstīt tā, lai būtu skaidri un saprotami. Ne vienmēr izdodas. Taču cenšos. Es uzrakstītu vēl ne tā vien, žēl, ka labāk neprotu.

Suvorovs smalki apraksta cīņu par varu starp Staļinu, Beriju, Žukovu, Chruščovu un citiem padomju vadoņiem. Protams, arī iezīmīgākos minētā laika notikumus: kādā nāvē mira Staļins, kāpēc SPRS atdeva sagrābto Austrijas daļu apmaiņā pret Austrijas neitrālitāti, kādā nolūkā Žukovs Tockas poligonā 1954.gadā dzina tūkstošiem padomju kaŗavīru cauri atomsprādzienam u.c.

Autors piemin arī saistītus notikumus ārpus apskatītā laika, piemēram, kā SPRS gatavojās Somijas sagrābšanai jau kopš 1939.gada jūnija un Vācijas ieņemtās Polijas daļas sagrābšanai — kopš 1940.gada novembŗa.

Suvorovs arī atklāj, kas ir iedzimts, nenovēršams un liktenīgs sociālisma iekārtas trūkums, kā tas izpaudās 1952.—1956.gadā un ko padomju vadoņi darīja, lai to novērstu:

Kādēļ .. bija vajadzība atbrīvot Rietumeiropu?
Pašaizsardzībai. Lai saglabātu Padomju Savienību, kura nevarēja ilgi pastāvēt līdzās normālām valstīm. Mūsu valsts plāna, proti, birokrātu vadīta ekonomika nevarēja sacensties ar simtiem tūkstošu brīvu pilsoņu brīvo ekonomisko darbību. ..
.. sociālistiskā ekonomika nekādos apstākļos nav spējīga pārspēt brīvās pasaules ekonomiku. Vienkārši tāpēc, ka birokrātiem nav iemesla ieviest jauninājumus. Vienkārši tāpēc, ka birokrāti rīkojas nevis ar savu, bet ar svešu naudu. Vienkārši tāpēc, ka par tautas naudas tērēšanu neviens no viņiem neprasīs atbildību. ..
Birokrāts spējīgs rīkot ziemas olimpiskās spēles subtropu klimatiskajā joslā, tērējot ārprātīgus līdzekļus.
Un viss viņam iziet gludi. Viņu neviens nekontrolē, izņemot citu birokrātu. Tāpēc sociālistiska valsts nekad nespēs panākt, kur nu vēl apdzīt valsti ar normālu ekonomiku.
Ekonomiskā sistēma, kurā cilvēki iegulda lietā savu, nevis svešu naudu, vienmēr būs pārāka par sociālisma ekonomiku. Sociālismam, kas pastāv līdzās normālām valstīm, ir jāuzspiež visām kaimiņvalstīm tikpat noziedzīgs un muļķīgs attīstības ceļš vai jāiet bojā, neizturot ekonomisko konkurenci. ..
Mūsu dzimtajai varai vajadzēja aizrautīgi slepus un atklāti kaitēt kapitālistiem un perspektīvā viņus visus iznīdēt. Citādi agri vai vēlu valstij vajadzētu iet bojā vai iekļauties kapitālistiskajā sistēmā un brīvajā tirgū. ..
Lūk, vēl viens iedzimts sociālisma trūkums: labākie eksperti, kuri veido plānus, var plānot ražot to, kas jau pastāv. Bet, kā plānot ražošanu tam, kas vēl nav izgudrots? Jūs esat ieplānojuši piesātināt valsti ar gramofoniem, bet kapitālistiem parādījies patafons. Jūs esat sākuši ļoti plaša sortimenta radiolampu ražošanu, ieguldījuši tajā milzīgus līdzekļus un tūkstošiem augstākās klases speciālistu darbu, uzcēluši rūpnīcas, bet kapitālistiem parādījušies tranzistori.
Jaunumu ieviešana rada izgāšanās risku. Kapitālists riskē. Viņš ir spiests riskēt, lai apsteigtu konkurentus. Ja zaudē, izlido no spēles.
Bet Valsts plāna ierēdnim ērti plānot ražot to, kas sevi jau pierādījis. Viņam nav nepieciešams riskēt. Tāpēc Padomju Savienība 70 gadu dzinās pakaļ kapitālistiem, taču panākt viņus sociālistiskajai valstij nebija iespējams principā.

Varbūt viskrāšņākais piemērs ir autora atmiņas par to, kā viņš izmisīgi centies izskaidrot britu zinātniekiem™ PSRS kaŗa izdevumu aplēšanas bezjēdzību. Pilnīgi Ludviga fon Mizesa garā par valsts īpašuma un valsts cenu kontroles absurdu.

Grāmatas nobeigums nevis daiļi to nobeidz, bet paliek pārtraukts gaisā karājamies. Un tā ar tam jābūt, jo “Pret visiem” nav atsevišķa grāmata, bet pirmā “Dižās desmitgades hronikas” triloģijas daļa. Otrā daļa “Kuzjas māte” iznākusi jau iepriekš, trešā vēl gaidāma.

Suvorova darbu ierasti latviski tulkojis Jānis Kalve. Tulkojums lasīšanu pārāk neapgrūtina. Tomēr ik pa brīdim gadās kāds pretīgs krievisms. Nepatīkamākais laikam ir Kalves indeve atstāt krieviski, netulkotus pat tādus nosaukums un saīsinājumus, ko latviski tulkoja ir Latvijas pārkrievošanas kulminācijā 80.gados. Varēja taču kaut vai Latvijas Padomju enciklopaidijas līmenī tulkot. Turklāt krieviskoti pat citu valstu organizāciju nosaukumi un saīsinājumi: Polijas Apvienotā strādnieku partija (vietējie komūnisti; Polska Zjednoczona Partia Robotnicza) ir PORP, sarkanās Polijas gaisa spēki (Lotnictwo) ir VVS, amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēma — PVO. Salīdzinot ar šo, vietvārdu putrošanās (Sviras brigādes vietā Svirskas brigāde, Kalnu sotņas vietā Gorskas sotņa, Terekas grupas vietā Terskas grupa, Piejūŗas novada vietā Primorskas novads) šķiet vien sīkums.

Izlasījis lieku “Pret visiem” Suvorova grāmatu plauktā blakus pārējām un gaidu trešo “Dižās desmitgades hronikas” grāmatu. “Dienas” grāmatapgādā “Pret visiem” maksā Ls6,82.

“Linezera” baseinā


Gadījās ar ģimeni apmeklēt “Linezera” slimnīcu. Pirmoreiz. Tāpēc ne tikai bērniem, bet arī man bija interesanti iepazīt territoriju. Papildus interesi raisīja apskatīt, kā izpaužas, ka “Linezers” krievu laikā bijis komūnistu vartuŗu slimnīca. Izpaužas kā gaumīgāka un cilvēcīgāka arķitektūra, salīdzinot, piemēram, ar Gaiļezera medicīnas kombinātu. Territorijas mežā gan uz saules pusi izliktie soliņi visai sapuvuši. Bērniem bija interesanti ar kokiem skrāpēt nost sūnas no aizaugušiem betona plākšņu celiņiem, lai redzētu, kurp tie ved. Bet man bija vēl viena doma prātā. Proti, vedināju bērnus meklēt baseina, kas attēlots senākās kartēs:

Linezera slimnīca 1983

Atradām. Piegružots palielas lēzenas betona bedres grausts. Saulainākā vietā klaidoņu sauļotava ar pāris atvilktiem autosēdekļiem. Bērni nekavējoties devās baseina iepazīt un spēlēties. Tad ar lielu izbrīnu ieraudzīju, ka cauri mežam uz baseinu laužas kāds riteņbraucējs. Ne tikai laužas, bet arī, nonācis pie baseina, metas ar visu riteni tajā iekšā.

Linzerea slimnīcas baseins

Linezera slimnīcas baseins. Riteņbraucējs augšējā kreisā stūrī, bērni augšējā labā, klaidoņu sauļotava labā pusē pa vidu.

Tūlīt gan sapratu, kas par lietu, jo riteņbraucējs devās pie ķieģeļu stabiņa (attēlā uz baseina vidu no sauļotavas) un netālu sakrāva otru. Pārlika starp abiem kārti un sāka trenēties augstlēkšanā. Jāteic, visai izveicīgi.

Bet nu, kāpēc šo rakstu. To kārti bija nolūkojis arī mans piecgadnieks. Viņš uzmanīgi izvērtēja riteņbraucēja maršrutu, sagaidīja brīdi, kad tas bija vistālāk, piejoza pie ķieģeļu stabiņiem, paķēra kārti un metās ar to ārā no baseina. Izkatījās tik smieklīgi, ka pat nejaudāju uzsaukt, lai tak liek kārti mierā. Arī pārsteigtais riteņbraucējs lietu uztvēra ar jautrību.

Tā ka Linezera slimnīcas baseina noslēpumu esmu sev atklājis.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 976 other followers

%d bloggers like this: