Latviešu dēmografijas mača rezultāts 2013.gadā


Centrālā statistikas pārvalde priekš kāda laika publicējusi 2013.gada dēmografijas procesu rādītājus, arī tautību griezumā. Līdz šim biju aizņemts ar Eiroparlamenta vēlēšanu aprakstīšanu, bet nu varu pievērsties kam citam. Piemēram, jautājumam, cik lielā mērā dēmografiskie procesi pērn darbojušies latviešu labā (un vai vispār). Un dēmografijā ir kā sportā: lai uzvarētu, nav svarīgi, cik tu pats stiprs, bet gan, lai tu būtu stiprāks (ātrāks, veiklāks utml.) par sāncenšiem. Dēmografijā tas nozīmē, ka izšķirīga nozīme ir nevis dēmografisko rādītāju absolūtām vērtībām, bet rādītāju samēram starp dažādām grupām.

Ir trīs procesi, kas maina kāda apvidus tautību sastāvu: dabiskā kustība, migrācija un pārtautošana. Pirmos divus var sadalīt sīkākās sastāvdaļās: dabisko kustību veido dzimstība un mirstība, migrāciju — iebraukšana un izbraukšana. Gandrīz vai kā teniss vai volejbols ar punktiem, setiem un mača rezultātu rodas. Tā kā minēto dēmografisko procesu intensitāti var izmērīt, var arī noteikt, kādā virzienā tie ietekmē latviešu dēmografisko stāvokli (uzlabo vai pasliktina) un cik lielā mērā — un kāds tieši pa punktiem ir mača rezultāts. Lūk, kādi promilēs (tūkstošdaļās) ir 2013.g. skaitļi:

Dzimstība Mirstība Iebraukšana Izbraukšana Pārtautošana
Latvieši 11,0 12,4 2,6 8,8 Precīzu datu nav. Īstermiņā neitrāli, ilgtermiņā negātīva tendence
Pārējie 8,8 17,1 6,7 15,1
Starpība +2,2 +4,7 -4,1 +6,3
Dabiskā kustība Migrācija
Latvieši -1,4 -6,2
Pārējie -8,3 -8,4
Starpība +6,9 +2,2
KOPĀ
Latvieši -7,6
Pārējie -16,7
Starpība +9,1

Un, ja reiz ir skaitļi, var tos rādīt uzskatāmāk attēlā:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji 2013

No pieciem rādītājiem trīs darbojas latviešu labā, viens ir neitrāls un viens negātīvs. Visiem to zīme viegli izskaidrojama:

  • kopš atmodas kā latvieši, tā sveštautieši sirds dziļumos jūt, ka Latvija ir latviešu zeme, tāpēc latvieši drošāk laiž pasaulē nākamo paaudzi, dzīvo veselīgāk un atbildīgāk pret sevi un savējiem un ciešāk turas savā tēvijā. Zīmīgi, ka visvairāk latviešu labā darbojas tieši izbraukšana. Arī tas viegli izskaidrojams — līdzīgos apstākļos drīzāk izbrauks tie, kam Latvija un latviskums vienaldzīgi vai pretīgi;
  • nav brīnums, ka no ārzemēm vairāk iebrauc sveštautieši;
  • Tautas frontes — “Latvijas ceļa” — Tautas partijas — “Vienotības” etnopolītika praksē nozīmējusi pārkrievošanas turpināšanu. Mazākas tautas gandrīz pilnībā iznīcinātas; vienam krievam, kas mājās runā latviski, pretī ir trīs latvieši, kas mājās runā krieviski, taču pagaidām latviešu pārkrievošanu nosedz plūsma no dažām sīkākām tautām pie latviešiem.

Viegli arī secināt, kas darāms, lai latvieši dēmografijas mačā uzvarētu:

  • nostiprināt latviešu saimnieka stāvokli valstī un izjūtu, ka tas tā tiešām ir;
  • samazināt imigrāciju līdz minimumam;
  • ļumīgu ļenganu ļerpatu etnopolītiku vērst skaidri latviskā (šī ir ne tikai dēmografijas, bet arī valsts drošības lieta, ko apliecina notikumi Ukrainā, ja kāds tāpat nebija sapratis).

Var salīdzināt skaitļus ar iepriekšējo, 2012.gadu:

Latviešu un pārējo dēmografiskie rādītāji

Dabiskā kustība palikusi tāda pati, bet migrācija iepriekš darbojās latviešu labā vēl vairāk. Tiesa, arī pērn latvieši, būdami 63% iedzīvotāju, bija <1/2 izbraukušo. Izsakot to pašu citādi — no tāda cilvēku skaita, no kāda latviešiem izbrauca četri, sveštautiešiem izbrauca septiņi.

“Latvijas attīstībai” Eiroparlamenta vēlēšanās


Laiks ir beigt, vai negribam vai gribam. Ja vien kaut ko neiedomāšos vai kāds daiļrades cienītājs neizteiks neatvairāma piedāvājuma, par ko uzrakstīt, šis varētu būt pēdējais raksts par Eiroparlamenta vēlēšanām. Gribēju vēl uzrakstīt par naudu, tak Reģionu apvienība nav iesūtījusi KNAB likumā noteikto vēlēšanu deklarāciju, tā ka tas jāatliek. Tiesa, rakstīt par “Latvijas attīstībai” ir gandrīz tas pats, kā rakstīt par naudu. Varbūt, protams, alojos, bet nosaukums “Latvijas attīstībai” šķiet tik bezpersonisks, sterils un tautā nezināms, ka jūtu pienākuma paskaidrot, ka runa par Repšes–Žagara partiju.

“Latvijas attīstībai” ir vēlēšanu rekordiste. Tā iztērēja 357tk latu, aptuveni tikpat, cik “Vienotība” un ZZS, bet guva tikai 2,1% balsu. Vienas balss dabūšanai iztērēti astronomiski 37,92Ls! Ar ko lai salīdzina? Šlesers 2011.gadā izgāzās ar 12,11 latiem par balsi, 2010.gadā tas pats Šlesers ar Tautas partiju komplektā palika nepārspēts ar 13,95 latiem par balsi, 2009.gadā līdeŗos bija Tautas partija ar 5,78 latiem par balsi (tiesa, toreiz sakrita Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanas, balsu skaits tāpēc divreiz lielāks, attiecīgi Ls/balss divreiz zemāki nekā parasti). Šogad tāda veida partiju nišu ar milzu uzviju aizpildījusi “Latvijas attīstībai”. Varētu iebilst, ka tā šķiesties vajadzēja, jo Eiroparlamenta vēlēšanas jaunajām partijām (Reģionu apvienībai un “Latvijas attīstībai”) bija daudz svarīgākas nekā vecajām (V, NA, ZZS): labi panākumi (5% pārvarēšana) un tikšana Eiroparlamentā ļautu tās uzskatīt par nopietniem spēkiem un būtiski vairotu izredzes Saeimas vēlēšanās rudenī, toties <5% un palikšana bešā būtu pagalam bēdīga zīme Saeimas vēlēšanām. Varbūt, bet kāds tad ir secinājums pēc 2,1% balsu?

Toties vēlēšanu karte pagalam viegla:

2014 EP LA

Redzat sakarības? Es arī ne. Bet ir. Ja ņemtu 1% soli, aina būtu visai līdzīga Nācionālai apvienībai, kas tāpat ir pilsētas latviešu partija un ar kuŗu “LA” balsu īpatsvaram pašvaldību griezumā ir visaugstākā, +0,598 korrelācija. Bet neņēmu 1% — ņēmu parastos 5%. Jo vēlēšanu kartes skaistums nedrīkst aizēnot to, kas noticis: “Latvijas attīstībai” izgāšanās apmēru. Atceros, kad mana partija izgāzās 2009.gadā (gan ne tik ļoti, cik Repše–Žagars tagad), man bija skaidrs tai pašā vakarā — jāapvienojas ar “Visu Latvijai!”. Bet Repše, izskatās, mācību nav guvis un turpina dzīvot uz Marsa.

PAPILDUS 10.jūlijā. Izdomāju tomēr, kā papildināt karti, neatsakoties no 5% soļa principa — līdzīgi kā krievu partijām rādīt vēl territoriālās vienības (pagastus un pilsētas), kur par kandidātu sarakstu nav balsojis neviens:

2014 EP LA

Nu, ja labi ieskatās, jau redzamas pazīmes, ka “Latvijas attīstībai” ir latviešu partija. Tiesa, arī latviskos apvidos bezbalsu pagastu ir vairāk nekā 5% pagastu.

Reģionu apvienība Eiroparlamenta vēlēšanās


Reģionu apvienība bija interesants un valsts mēroga vēlēšanās, šķiet, nebijis veidojums: vietējo partiju aprēķina laulības +  kopīga lokomotīve Mārtiņa Bondara izskatā. Savukārt Eiroparlamenta vēlēšanas jaunajām partijām (Reģionu apvienībai un Repšes–Žagara “Latvijas attīstībai”) bija daudz svarīgākas nekā vecajām (V, NA, ZZS): labi panākumi (5% pārvarēšana) un tikšana Eiroparlamentā ļautu tās uzskatīt par nopietniem spēkiem un būtiski vairotu izredzes Saeimas vēlēšanās rudenī, toties <5% un palikšana bešā būtu pagalam bēdīga zīme Saeimas vēlēšanām. Reģionu apvienība dabūja 2,5%. Atklājās, ka Bondarlokomotīvei nav nepieciešamo jaudas zirgspēku un tikai rets novadvecis gana sūri strādājis apvienības labā. Vēlēšanu karti gan man bija viegli sagatavot, jo varēju mierīgi visas pilsētas un pagastus sākumā likt baltus. Kad retumis bija jāpārkrāso tumšāk, tas jau šķita pēc ievērojama sasnieguma:

2014 EP LRA

Vienīgais, kuŗš pelnījis atzinību par darbu, ir Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kas savā novadā savam sarakstam spējis gūt 20,9% balsu un vēl 12,1% kaimiņos Riebiņu novadā. Viduvēji panākumi bijuši Mārim Trankalim Salacgrīvā (12,6% novada balsu), Guntim Gladkinam Rūjienā (11,3%) un Nellijai Kleinbergai Skrundā (10,6%). Par citiem kandidātiem neizteikšos. Bet partiju veido ne tikai kandidāti. Lembergs, piemēram, Saeimas vēlēšanās nekandidē, tomēr dabū savai ZZS Ventspilī un Ventspils novadā cienīgu balsu birumu. Un ko reģionāļu lemberdziņš Andrejs Ence? Savā Babītes novadā — 7,1%. Njā… Bet nē, “starts EP vēlēšanās ir vērtējams pozitīvi”, “LRA .. saskata spēcīgu potenciālu savai turpmākajai darbībai”, “rezultāts ir salīdzinoši labs. Tas apliecināja, ka mūsu pārliecība par Latvijas nākotni un reģionu aizstāvības ideoloģija ir tuva vēlētājiem, ka sabiedrība tic reģionālajiem līderiem”, “LRA spēja mobilizēties”, “tikai apstiprina milzīgo LRA kā reģionu interešu aizstāvja potenciālu” utt.

Reģionu apvienības īpatnību dēļ šķiet vērts sagatavot vēl vienu karti: kuŗš kandidāts kuŗā pašvaldībā bija 1.vietā pēc balsu skaita. Pašvaldībā — jo, pirmkārt, pa pagastiem kandidātu balsis pārāk lēkā un, otrkārt, vietējo autoritāšu amati (piemēram, novada domes priekšsēdētājs) parasti saistīti ar pašvaldības robežām. Tādējādi varētu redzēt gan katras vietējās autoritātes ietekmes areālu, gan to, kur Reģionu apvienībai atlika paļauties uz Bondara slavu:

2014 EP LRA 1.vieta

Bondars palicis 1.vietā lielākā Latvijas daļā, taču šais pašvaldībās Reģionu apvienība dabūjusi vien 2,2% balsu. Parādās, ka apvienībai bijusi vēl otra, kaut vēl vājākas jaudas lokomotīve — Mārtiņš Šics. Aldim Adamovičam piemīt ne tikai Preiļu, bet vispār Latgales kandidāta iezīmes. Indra Rassa un Guntis Gladkins spējuši iekšējā konkurencē uzvarēt ne tikai savā, bet arī blakus novadā.

Un, ja reiz par kandidātiem, tad Reģionu apvienība no visiem sarakstiem izcēlās ar visniknāko kandidātu svītrošanu. Kā jau teicu, aprēķina laulības…  Un, ja reiz par svītrojumiem, iedomāsimies tādu vēlēšanu sistēmu: svītrot nedrīkst, vēlamus kandidātus drīkst plusot tāpat kā tagad, bet ļoti, ļoti vēlamiem var ielikt divus plusiņus. Ar ko tāda sistēma atšķiŗas no tagadējās? Ne ar ko! Vēlētājs tāpat var izretināt kandidātus divu punktu robežās. Un tomēr psīcholoģiskais efekts, ka tevi svītro, velk uz leju, riebj tev (vai — tu svītro, velc un rieb), ir pilnīgi reāls. Tāpēc svītrojumi sarakstā kopumā rāda, cik partija jūt savu vēlētāju noskaņojumu un kāda iekšēja gaisotne tajā. Bet, ja reiz tā, svītrošanas intensitāti var kartēt, par rādītāju izmantojot svītrojumu skaitu vēlēšanu zīmē — sasummē visu kandidātu svītrojumus un izdala summu ar saraksta balsu skaitu:

2014 EP LRA svītrojumi

Caurmērā Reģionu apvienībai bijuši 2,25 svītrojumi vēlēšanu zīmē. (Salīdzinājumam var minēt, ka piemēram, Nācionālai apvienībai bija 1,59.) Bet dažādās vietās aina visai atšķiŗas: ir novadi, kur svītrojumu gandrīz nav, ir tādi kā Alsunga, kur vēlēšanu zīmē 5,92 svītrojumi. Dabā tas izskatās . Precīzai stāvokļa konstatēšanai būtu jāpārskata visas vēlēšanu zīmes cita pēc citas, bet pēc kopsavilkuma tabulas izskatās, ka no 13 vēlētājiem 5 svītrojuši laukā visus pārējos, izņemot Bondaru / Šicu. Kas ļoti gribētu, varētu tā pārskatīt visu Latviju, skatoties, kuŗu kandidātu izcelšana 1.vietā saistīta ar pārējo svītrošanu. Bet tā vairs nav mana suņa darīšana, es tik apskatu Reģionu apvienību kā interesantu parādību Latvijas vēlēšanās.

Kas tālāk? Adamovičs, kas vienīgais pelnījis atzinību par darbu, Eiroparlamenta mācību ir sapratis un savu jau pateicis — Saeimas vēlēšanās kopā ar “Vienotību”. To pašu “Vienotību”, kuŗas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, izmantojot dienesta stāvokli, tik cītīgi vēršas pret Saeimas deputātu runāšanu latgaliski. Bet bijušā Tautas partijas darboņa Adamoviča un saistīto latgaliešu aprindu izmanība nepārsteidz: principi paliek principi, tak izredzes tikt Saeimā pārākas par tiem. Pārsteidz drīzāk atlikušās Reģionu apvienības pošanās uz Saeimu bez Adamoviča.

Zaļo un zemnieku savienība Eiroparlamenta vēlēšanās


Zaļo un zemnieku savienība vēlēšanās parasti ir izteikta lauku latviešu partija ar īpaši stiprām pozīcijām Ventspilī un Ventspils novadā (tai pašā agrākā rajonā). 2011.gada Saeimas vēlēšanās bija vēl mazā Ventspilīte Jāņa Klauža Līvānos.

Kā bijis šoreiz? ZZS  guva 8,3% balsu, kas ir divreiz vairāk nekā citās Eiroparlamenta vēlēšanās (2004.gadā 4,3%, 2009.gadā 3,8%). Cēlonis acīmredzami ir reklāmas kampaņa, kam ZZS iztērēja 387tk latu. Samērā ar balsu skaitu tas ir 10,57Ls par balsi — visai dārgi, 2.vieta 14 sarakstu konkurencē, atpaliekot tikai no Repšes–Žagara “Latvijas attīstībai” astronomiskiem 37,92Ls.

Pilsētu un lauku dalījumā ZZS tiešām bijusi lauku latviešu partija: balsu īpatsvars bijis 13,5% laukos un 6,1% pilsētās (3,7% Rīgā). Tik ļoti lauku partija, ka nav iekļāvusies galvenā latviešu partiju pudurī, ko veidoja “Vienotība”, Nācionālā apvienība un “Latvijas attīstībai”.

Ventspilī ZZS dabūjusi 17,2% balsu, kas ir divreiz vairāk nekā nākamā lielajā pilsētā (Jēkabpilī 8,5%), un Ventspils novadā 26,0%, kas ir vairāk nekā jebkuŗā citā novadā. Tiesa, ir pazīmes, kas liecina, ka ZZS iespaids Ventspils puses vēlētājos mazinās. Lūk, vēlēšanu karte:

2014 EP ZZS

Var redzēt, ka Ventspils galā ZZS tiešām stipra, tak Ziemeļlatgalē–Malienā ne mazāk (tur arī pagasts ar lielāko balsu īpatsvaru: Kalncempjos 44,7%). Visvājākā tā visvairāk pārkrievotās vietās, kur paslīd zem 5%. Plašākie areāli ir Daugavpils un Daugavpils novada kreisā Daugavas krasta daļa, kā arī Zilupes–Rundēnu ķīlis. Cits vājumpunkts ir Rīga, kur pārkrievotību papildina zaļzemniekiem kaitīgais lielpilsētas gaiss.

Latvija bez “Vienotības”


Cilvēks ir slinks. Arī es. Iepriekš biju minējis, ka būs jāuztaisa Nācionālās apvienības un “Saskaņas” balsu starpības karte. Neteicu, bet biju iedomājies, ka interesanta varētu būt arī NA un ZZS balsu starpības karte, kas rādītu, protams, ne vairs pārkrievotību, bet vietas pilsētnieciskumu vai laucinieciskumu. Vēlāk iedomājos, ka NA-Sa karte Latgalē rādītu pārkrievotību lielāku, nekā patiesībā ir, jo NA Latgalē ir zemāks latviešu vēlētāju atbalsts.

Un tad iešāvās prātā, ka abas kartes iespējams apvienot — ja rāda Latviju bez “Vienotības”! Proti, “Vienotības” uzvara Eiroparlamenta vēlēšanās bija tik liela — 3,2 reižu liels pārsvars pār tuvāko sekotāju —, ka gandrīz visa vēlēšanu karte ir “Vienotības” krāsā, izņemot tikai visnežēlīgāk pārkrievotas vietas. Pat ja “Vienotības” uzvarētās pašvaldības iekrāso dažādos toņos pēc balsu īpatsvara, no tā vēl nekļūst skaidrs, kuŗš sāncensis vainojams, ka “Vienotība” paslīdējusi zem 50% balsu. Tāpēc, lai pavērtu skaitu, kas noticis “Vienotības” ēnā, esmu sagatavojis pārējo 13 kandidātu sarakstu konkurences uzvarētāju karti:

2014 EP bez V

 

Tiešām skaisti. NA-ZZS pārī redzama pilsētnieciskuma un laucinieciskuma mija:

  • Lielrīgā uzvar tikai NA;
  • citur abas partijas mijas, turklāt manāma pilsētu un lauku balsošanas atšķirība;
  • Ventspils puse šai ziņā vairs nekādi neatšķiŗas no citām pusēm un vairs nav tāda ZZS stiprā pils kā senāk;
  • Latgalē priekšā ir ZZS, bet NA parādās vien Dekšārē, Kaunatā un Ciblā.

Labāk nekā pamatkartē redzamas pārkrievotas vietas, kā arī cīņa Latgalē starp “Saskaņu” un “Alternative”. Preiļu un Riebiņu novadā līdzīgi kā 2009.g. Aldis Adamovičs sagādājis vienīgo mierinājumu savam sarakstam — toreiz Tautas partijai, šoreiz Reģionu apvienībai.

Krievu partiju puduris: Sociālistiskā partija


Sociālistiskajai partijai, startējot atsevišķi, Eiroparlamenta vēlēšanas šogad kļuva ne pārāk patīkams 2004.g. Eiroparlamenta vēlēšanu atkārtojums: toreiz 1,7% balsu, tagad 1,5%. Toreiz labākie panākumi Ludzas rajonā, tagad Ludzas novadā:

2014 EP LSP

Gatavojot karti, varēja just vairākas Sociālistiskās partijas īpatnības:

  • kā jau minēju, LSP ir Ludzas partija. Visos bijušā Ludzas rajona novados tā tikusi pāri 5%, Ludzas novadā pat 16,7% balsu, Rundēnos un Pureņos pat >25% un 1.vieta. Tas vecā komūnista Fridija Bokiša nopelns, kuŗš ar visādu latviešu ļurļaku vēlību joprojām ir Ludzas novada izpilddirektora vietnieks. Vecā komūnista — jo vienīgais no visiem Eiroparlamenta kandidātiem, neskaitot Rubiku, norādījis, ka darbojies pretlatviskās organizācijās pēc 1991.g. 13.janvāŗa (bijis komūnistu Ludzas rajona partijas komitejā);
  • par LSP kaut niecīgā daudzumā, tomēr balso latviskos laukos. Bezstiķa pagastu daudz mazāk nekā Ždanokai, kuŗa guva 6,4% balsu, un gandrīz tikpat, cik “Saskaņai” ar 13,1% balsu. Tas tādēļ, ka LSP no visām puduŗa partijām vismazāk krieviska (korrelācija pašvaldību griezumā ar vēlētāju krievu valodas īpatsvaru +0,393) un gadās pa kādam kreisam latvietiem, kas nobalso par Rubiku;
  • biju pārsteigts, ka LSP tikusi pāri 5% vairākās latviskās vietās — Braslavā, Krapē, Skrīveŗos un Saukā. Bieži tādās reizēs izskaidrojumu var atklāt, apskatot kandidātu plusus attiecīgos vēlēšanu iecirkņos. Arī šoreiz — visas minētās vietas ir kandidāta Udo Pērša kontā un, kā saprotu, saistītas ar viņa dzīves un darba gājumu.

Apkopojot vienā teikumā: Rubiks ir visai iecienīts tēls krievu imperiālistu un komūnistu vēlētāju acīs, taču ne tik ļoti, lai atsevišķā sarakstā par viņu balsotu. Tēls — jo uzvārda zīmola slavu bauda arī dēli.

Ko rakstīja latviešu avīzes 1.pasaules kaŗa priekšvakarā 1914.g.


Šodien aprit 100 gadu, kopš Austrijas troņmantinieka Franča Ferdinanda noslepkavošana Sarajevā 1914.gada 28.jūnijā iekustināja 1.pasaules kaŗa lavīnu. Lasot, ko rakstīja latviešu avīzes pēdējā miera laiku dienā, nekādus mākoņus Eiropas lielvaru starpā saskatīt nevar un nepamet izjūta, ka no slaktiņa varēja izvairīties, ja vien valdnieki būtu bijuši mazliet elastīgāki un ne tik stūrgalvīgi. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Publicēts Uncategorized. Birkas: , . 1 komentārs »
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 1,072 other followers

%d bloggers like this: